Pirmkārt, ir vajadzīgs stāsts, kas jūs iedvesmo. Dažkārt kāds kolēģis jums ir izstāstījis stāstu (un atļāvis to izmantot), ko noteikti gribas pastāstīt citiem. Šādi stāsti parasti nāk no sirds, līdz ar to tiek stāstīti ar iedvesmu.

Pēc tam, kad esi izvēlējies visnozīmīgākās tēmas, tu sāc veidot savējos stāstus. To parasti dara veidojot tā saucamo stāsta vizuālo portretu (SVP), ietverot tajā piecas galvenās sastāvdaļas: sākumu, problēmu, risinājumu, nobeigumu un attēlu (vai zīmējumu). 

Pretēji tam, kā mums parasti māca, jūs sākat ar konkrētās tēmas problēmu un risinājumu (sākuma vietā). Pēc tam uzrakstiet pāris teikumus sākumam un pāris teikumus nobeigumam. Ja jums ir mākslinieka dotības, varat uzzīmēt stāstam ilustrācijas.

Tālāk sākas varenais stāstīšanas un pārstāstīšanas process. Pirms liekat savu stāstu uz papīra, izstāstiet to citam interpretētājam. Dariet to stāvot kājās, lai ar ķermeņa kustībām ilustrētu stāstījumu. Palūdziet, lai jūsu kolēģis to atstāsta jums, izmantojot ķermeņa kustības, skaņas un sejas mīmiku. Kolēģis nelietos tieši tos pašus vārdus un stāstīs stāstu citādā veidā, bet tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Jūs dzirdēsiet un redzēsiet savu stāstu citā gaismā un vēlāk varēsiet izmantot kādus vārdus vai tehnikas, ko lietoja jūsu kolēģis. Atcerieties, ka jums jāsacer izcils stāsts, vislabākais, ko saviem klausītājiem varat piedāvāt.