![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Līdzko būsiet izlēmuši par interpretācijas tēmu, sapratīsiet, kādus elementus vēlaties izgaismot, kādus ignorēt un, kāda veida informāciju sniegt. Tagad ir laiks strukturēt vizīti un izlemt par aktivitātes ilgumu un vietu, kā arī iesaistīto elementu prezentēšanas kārtību.
Koncentrējiet uzmanību uz apmēram piecām iezīmēm, kas attiecas uz tēmu, un tās prezentējiet. Cilvēki mēdz atcerēties tikai dažas lietas. Pat ja jūsu ciemā ir daudz interesantu vietu, tās visas nav vērts rādīt – tā būtu tikai laika šķiešana un informācija tiktu ātri aizmirsta.
Veidojiet nozīmīgu un izklaidējošu stāstījumu par tām lietām, ko vēlaties pateikt. Stāstu veidošanas principi tiks apskatīti vēlāk (3.6. nodaļā), bet atcerieties, ka visi elementi jāprezentē loģiska stāstījuma secībā. Stāstījuma secību nedrīkst noteikt tas, cik tuvu viens otram atrodas rādāmie objekti. Ja šādā veidā stāsts sanāk pārāk garš, izvēlieties citus elementus vai arī mainiet stāsta saturu. Interpretējošai prezentācijai jābūt kā informatīvam, izklaidējošam un iedvesmojošam stāstam.
Aktivitātes saturs un īpašās iezīmes jāplāno saskaņā ar apmeklētāju profilu. Īpašās iezīmes iekļaušanai stāstā jāizvēlas pēc iespējas objektīvāk, bet objektivitāte lielā mērā atkarīga no tā, cik rūpīgi pirms tam ir veikts izpētes darbs. Apmeklētājiem (neatkarīgi no tā, kādai grupai viņi pieder) ir vajadzīga nemitīga motivācija un uzmundrinājums un tas, protams, jāņem vērā plānojot maršrutu. Motivējošām/īpašām apskates vietām/komentāriem jābūt “izmētātiem” pa visu maršrutu un interpretējošā/izglītojošā maršrutā jāpadomā arī par emocionāliem aspektiem.
Veidojot maršrutu Harabā par tēmu “tradīcijas un paražas laukos”, mēs nolēmām organizēt elementus pēc kārtas līdzīgi tam, kādā veidā parasti norisinās aitu gana vakara cēliens, kad viņš atgriežas mājās no lauka. Mēs sāksim ar tradicionālo aitu ganu būdiņu apskati ārpus ciema, šķērsosim Velna tiltu, ienāksim ciemā pa vienu no ceļiem, kur ir iezīmēta ciema robeža, un, pirms pastaigas noslēguma galvenajā laukumā, apmeklēsim tradicionālo veļas mazgāšanas vietu. Stāstā tiks stāstīts par to, kā aitu gans beidz darba dienu, šķērso tiltu (par to tiks pastāstītas dažas leģendas), pēc tam apstājas pie ceļmalas krucifiksa, veļas mazgāšanas vietā satiek savu sievu un visbeidzot sēž uz soliņa galvenajā laukumā, kur parasti dienas beigās pulcējās ciema iedzīvotāji, lai parunātos ar kaimiņiem. |
![]() |
3.4: Informācijas atlase. Tēmas izvēle | 3.6: Stāsta stāstīšana |
![]() |