II. Galvenie kultūras produkti 6. Māksla un amatniecība

6.3: Laiks ir nauda

Ja mēs zinātu, ko vēlas tūrists, mēs zinātu, kādus pakalpojumus un produktus viņam piedāvāt un kādu mārketinga stratēģiju īstenot. Bet tūrists pats nezina, ko vēlas nopirkt vai uz kurieni aizceļot. Tomēr dažas lietas iespējams prognozēt. Tūrists vēlas aizbēgt no ikdienas steigas un nokļūt laimes zemē. Tūristam pietrūkst lietas, kuras ikdienā nav iespējams saņemt. Viņu māc garlaicība. Viņš ir gatavs maksāt par izklaidi, jaunu pieredzi, atmiņām, kuras vēlāk varēs atcerēties. Viņš steidzas, bet nekad nenokļūst līdz galamērķim. Viņš drudžaini vēlas gūt jaunu pieredzi, jo ir samaksājis dārgu naudu par savu brīvo laiku. Viņš vēlas piedzīvot un nopirkt kaut ko unikālu.

Vairāk kā septiņi procenti pasaules iedzīvotāju jau ir tūristi un dzīvo pasaules bagātākajās valstīs. Tūristi kļūst par pasaules lielāko nāciju. Darba laiks ir dzīve, kas  tiek pārdota, lai saņemtu algu. Darba laiku diktē stingrais algas likums. Verdzība ir izzudusi, bet lielāko daļu dzīves cilvēki kalpo darba devējam, lai nopelnītu sev iztiku. Šķiru sabiedrībā augstākā šķira nestrādāja, to darīja vienīgi vergi un zemākie sabiedrības slāņi. Šodien rietumu pasaulē viss notiek pilnīgi otrādi. Strādā visi un pat miljonāriem ir savi pienākumi. Visi ir aizņemti, un, jo aizņemtāks cilvēks, jo svarīgāks. Darbs ir kļuvis par dzīves svarīgāko elementu. Lai pienācīgi kompensētu darbā ziedoto laiku, rietumu pasaules darba tirgū katru gadu notiek pārrunas, kas dažkārt noved pie konfliktiem, streikiem un protestiem. Par spīti demokrātiskai likumdošanai, notiek sīva cīņa starp laiku un naudu, cilvēki cieš no izdegšanas sindroma un daudzas lietas iespējams novērtēt vienīgi naudiskā izteiksmē. Tūristi - mūsdienu ekonomikas anonīmie spēlētāji - spēlē globālo laika un naudas spēli. Nauda un darbavietas bieži bien tiek pārcelti uz vietām, kur cilvēka laiks un darba stundas ir lētāki vai arī cilvēka laiku iespējams aizvietot ar mašīnu darbu, kas tiek veikts bez brīvdienām. 

Katram cilvēkam iekšā sēž mazs tūrists. Tūristam vajag atpūsties no ikdienas stresa. Filozofijas doktors Toms Seleniemi saka tā: “Galvenais faktors tūrismā ir laiks. Mūsdienu sabiedrībā laika izlietojums tiek stingri regulēts – mums vairs nepieder mūsu pašu laiks, jo esam to pārdevuši savai darba vietai, brīvprātīgo aktivitātēm, utt. Bieži vien brīvais laiks ārpus darba laika tiek aizpildīts skatoties televīziju, komerciālo izklaidi. Mēs esam nonākuši tādā stāvoklī, kad jāpērk laiks priekš sevis. Visacīmredzamākā laika pirkšanas forma ir ceļojums.”  (Tom Seleniemi, 2003).

Darbinieks no darba devēja nopērk dārgo atvaļinājuma laiku un vienīgi atvaļinājumā dzīvo īsto dzīvi. Laiks ir nauda arī atvaļinājumā. Mākslas darbiem un priekšmetiem, ko tūrists vēlas, jābūt unikāliem, ar stāstu. Tās ir vecās leģendas, kas atkal un atkal tiek pārstāstītas dažādās mūsdienu interpretācijās.

Tūrisma profesionāļiem ir nozīmīga loma tūrista brīvdienu satura plānošanā. Produkti jāveido ar profesionālu attieksmi, tajos apvienojot tradicionālos stāstus un tūrista slēptākās vēlmes. Kad tūristi ir atvaļinājumā, mēs strādājam. Labs dizains dod labu peļņu.

6.2.3. Māksla, amatniecība un nacionālais tēls

6.3.1. Tūrisma tirgus