![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Tūristi saņem visu, kas ikdienas dzīvei nepieciešams, tomēr jūtas garlaikoti. Tūrists nemeklē jaunas lietas, bet jaunu jēgu savas dzīves piepildīšanai.
36. attēls: Tradicionālie Karēlijas amatniecības izstrādājumi - linu auduma maciņi Ivaskilā, 2011. Kari Rouhiainena foto |
Tūrists nedodas uz pārtikas veikalu, lai nopirktu pārtiku izdzīvošanai, bet gan lai nedēļas nogalei iegādātos kaut ko jauku un atšķirīgu no citām reizēm. Kad tūrists pērk auto, viņš pērk statusu, stilu, estētiskās vērtības, komfortu un drošību. Tūrists pērk veselības sajūtu – vitamīnus, dabīgas pārtikas piedevas, krēmus un pilienus dažādiem nolūkiem, lai justos pārliecināts, ka dzīvo veselīgu dzīvi. Smaržas nav pudelīte ar jauki smaržojošu šķidrumu, bet gan sajūta, ka esi pievilcīga un iekārojama. Visnetaustāmākais produkts, ko cilvēks pērk, ir svara zaudēšana, kas šobrīd labklājības valstīs ir viens no lielākajiem biznesa veidiem.
Tāpat palielinās pieprasījums un tieksme pēc reliģijām, dzīves mācībām, kas ir gluži kā modernie svētceļojumi, koučinga kursiem, ezoterikas grāmatām un tamlīdzīgām lietām. Pasaulē darbojas milzīga industrija, lai apmierinātu garalaikoto un stresa mākto tūristu vajadzības. Tūrisms ir viena no tamlīdzīgām industrijām, kas rada nemateriālas vērtības.
37. attēls: Ultramodernas kurpes. Dizainere Minna Parikka, 2010. Ullas-Maijas Rouhiainenas foto |
Tūrists ilgojas pēc neskartas un vēl neatklātas ainavas. Ceļojumā tiek tērēts viņa dārgais personīgais laiks, tādēļ viņs jau tūrisma bukletā grib ieraudzīt kaut ko īpašu priekš sevis.
Somijā tūrismam ir liela nākotne, jo vairums pasaules tūristu Somiju vēl nav apmeklējuši. Somija ir viena no Eiropas mazpazīstamākajām valstīm. Pēc kā tūrists ilgojas un ko viņš vēlas?
38. attēls: Piespraude no otrreiz pārstrādāta materiāla. Seko, Helsinki, Somija, 2006. Ullas-Maijas Rouhiainenas foto |
Lidojot pār Somiju, pa lidmašīnas logu var redzēt, kā modernā saimniecība, transports, kultūra, dzīvojamās un darījumu teritorijas mijas ar mežiem, ezeriem un jūru. Cilvēks sev ir iekārtojis dzīvojamo telpu, blakus pilsētām atstājot gandrīz neskartas lielas teritorijas.
Somijas 338 000 kvadrātkilometri lielajā teritorijā ir izvietojušies nedaudz vairāk kā pieci miljoni iedzīvotāju. Lapzemē Enotekio reģionā uz vienu cilvēku ir četri kvadrātkilometri teritorijas. Somijā ir daudz vietas tūristiem ar viņu vēlmēm un ilgām. Mums tūristi ir nepieciešami, jo izmaiņas ekonomiskajā struktūrā spiež cilvēkus, kuri līdz šim nodarbojušies ar lauksaimniecību un mežkopību, meklēt jaunus ienākumu avotus. Cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu minētajās nozarēs, jāmācās pelnīt iztiku pakalpojumu sektorā. Ir vajadzīgi jauni uzņēmumi un darba vietas.
Somijas dizaina produkti jārada mērķtiecīgi, ar izdomu un ievērojot ilgtspējības principus, lai tie atbilstu tūristu sapņiem.
Tūrisma pakalpojumu veidošana ir roku darba un prāta sadarbība. Veidojot jaunus produktus, tradīcijām iespējams rast jaunas formas. Inovācijām un zināšanām tūrisma nozarē jākļūst par eksporta preci, līdzīgi kā augsto tehnoloģiju produktiem. Nav jēgas ražot viduvējas kvalitātes produktus, jo tādus neviens nepirks.
Senais somu teiciens “cilvēki nāk un iet, bet māja nemainās” atbilst patiesībai ikdienas dzīvē, bet to nevajadzētu attiecināt uz profesionālu tūrisma produktu veidošanu, jo tūrists vēlas maksāt vienīgi par unikālu pieredzi, kas radīta tieši viņam. Kultūras resursu pārzināšana un profesionālās iemaņas palīdz izprast tūrista vēlmes un nodrošināt patiešām pieprasītus pakalpojumus. Apmierināts tūrists par dāvanām, ko saņēmis no Santa Klausa, pastāstīs arī draugiem.
![]() |
6.3: Laiks ir nauda | 6.3.2. Tūrists vēlas pieredzēt mākslu |
![]() |