II. Galvenie kultūras produkti 6. Māksla un amatniecība 6. 2: Kalevalas māksla un tūristi

6.2.3. Māksla, amatniecība un nacionālais tēls

Viss, kas veidots vairāk kā pirms 150 gadiem, tika veidots ar rokām. Cilvēki attīstīja savas prasmes no paaudzes paaudzē.

Šodien visā pasaulē cilvēkiem ir iespēja iegādāties rūpnieciski veidotus un ražotus produktus. Visām lietām ir gan ekonomiskā, gan subjektīvā vērtība. Vairumam tūristu liekas pieņemami ilgtspējīgā veidā rūpnieciski ražoti laba dizaina produkti. Tomēr ar rokām darinātas antīkas lietas un klasika ir daudz vērtīgāki. Visi produkti nonāk tirgū ar atbilstošu cenu un tā ir augstākā cena, kādu klients par produktu ir gatavs maksāt.

Kādreiz lietas tika izgatavotas vienīgi cilvēku nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai. Senie cilvēki zināja, ka bargā ziemā vai ceļojumos ir nepieciešama enerģija un nekādas liekas lietas līdzi ņemtas netika. Aukstā ziemas laikā cilvēki enerģiju velti netērēja. Ziemas periodā cilvēki dzīvoja mājās, vecie darināja amatniecības izstrādājumus un mācīja jaunajiem svarīgas tradicionālās prasmes. Tomēr arī toreiz cilvēki vēlējās radīt ne tikai praktiskas, bet arī skaistas lietas. Karēlijas apgabalā Istmus Antrea pilsētā ir atrasti Somijas senākie amatniecības izstrādājumi. Tie ir senie zvejnieku tīkli, kuru vecums ir 8300 gadi. Gadsimtu gaitā zvejnieku aprīkojums ir mainījies un tagad ir saražoti moderni zvejas tīkli, ar kuriem tiek nozvejots pārmērīgi daudz zivju.

Kirkonummi rajonā Jans Sibēliuss atklāja alu gleznojumu ar zvejnieku tīklu. Tagad šis attēls rotā T-kreklus, ko var iegādāties Somijas Nacionālajā muzejā.

Cilvēki ziemeļos dzīvoja bargā klimatā kopā ar zvēriem un zvēru gariem. Arktikā cilvēkus vienmēr pavadīja Lielā Lāča (Ursa major) zvaigznājs. Senajā grieķu valodā vārds “Arktika” nozīmē ziemeļu zemi, tumšus un aukstus reģionus. Vārds “Arctos” parādās arī lāča latīņu nosaukumā Ursus arctos. Lācis jau kopš seniem laikiem ir bijis Somijas cilvēku galvenā dievība.  

Kad lācis tika manīts apdzīvotās vietās, cilvēki teica, ka mežs ir sakustējies. Saskaņā ar ticējumu, lai medībās būtu veiksme, cilvēkiem mežs jāciena. Pēc veiksmīgām medībām mednieki daļu medījuma ziedoja meža gariem. Mūsdienās Somijā nodokļu inspektoru sauc par nodokļu lāci, kas paņem daļu tava ienākuma, un, ja neesi samaksājis nodokļus, tad lācis tos noteikti pieprasīs.

Meža spēcīgākā radījuma medīšana bija kā rituāls, kura laikā tika pārbaudīts vīra spēks un prasmes. Somijā līdz pat 1900-ajiem gadiem ticēja, ka lāča locekļa kaulam, ķepām un zobiem piemīt maģisks spēks. Un, lai gan kristīgā baznīca bija pret šo māņticību, cilvēki minētās lāča daļas izmantoja kā amuletus, tos piekarinot pie kamanām vai zirgu iemauktiem.

Senie atradumi kalpo iedvesmai, veidojot tūrisma programas un apskates vietas mūsdienās. Uz daudziem produktiem tiek attēlotas Somijas teritorijā aklāto klinšu gleznojumu reprodukcijas. Ristīnas reģiona Dienvidsavo provincē arheologi ir atklājuši Skandināvijas lielākos klinšu gleznojumus, kas ir piecpadsmit metrus plati un veidoti aptuveni 3800.gadā pirms Kristus. Klinšu gleznojumā attēlotā sieviete-medniece tagad ir Dienvidsavo Reģionālās padomes un tūrisma simbols. Figūra tiek attēlota arī uz dažādiem produktiem, kā T-krekliem, auskariem, piespraudēm un paklājiņiem.

Muzeju veikali visā pasaulē mūsdienu pricējiem pārdod suvenīrus, kas atdarina senās dizaina formas. Kādu brīdi šāds priekšmets kalpo kā relikvija, tomēr liela daļa tamlīdzīgu suvenīru ir bezvērtīgi un beigu beigās nonāk atkritumu izgāztuvē. Piemēram, Pestīšanas armija regulāri saņem lielu daudzumu nevajadzīgu suvenīru, un atkritumu izvešana tai gadā izmaksā 60 000 eiro.

Suvenīri, kuri nonāk pārdošanā, ir daļa Somijas tēla. Somija ir slavena ar savu dizainu un ir mājvieta daudziem populāriem dizaineriem un arhitektiem. Somijas tēla jautājumu paši somi uztver ļoti jūtīgi. 1851.gadā Somija piedalījās Pasaules izstādē Londonā, darbojoties Krievijas stendā, jo tolaik tā bija Krievijas Impērijas sastāvā. Somijas departamenta eksponāti bija sveces, sēklas un audumi, bet stends izskatījās slikti un apmeklētāju nebija. Žurnālists un Somijas aktīvists Zaharias Topēliuss, runājot par nākamo Londonā gaidāmo izstādi teica: “Vai Somija tur piedalīsies, ieņemot savu vietu starp citām nācijām, vai paliks mājās, jo tai ir kauns, ka neko neprot darīt?” Nākamā gada izstādē starp 700 krievu uzņēmumiem tikai seši bija no Somijas. Arī Topēliuss piedalījās.

Liberālajiem zviedriski runājošajiem rūpniekiem un Somijas vienprātības partijai par Somijas oficiālo tēlu bija pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Zviedriski runājošie somi gribēja uzsvērt saiknes ar Skandināviju, savukārt somiski runājošie somi saprata, ka tas sagraus patieso tautas kultūru un morāli. Zviedru liberāļi necieta uzsvaru uz somu kultūru: “Mums jāuzmanās, lai Somija netiktu parādīta kā etnogrāfiskais muzejs ar bērza lūku groziem, slidām un slēpēm, jo galu galā bērza lūku grozu laiki jau sen ir pagājuši…”. 

Stokholmas izstādē 1866.gadā Somijas stends izskatījās kā “nabagais brālis” un Somijas delegācija žēlojās, ka tam trūkst jebkādas elegances: “Uz galda dažas pudeles terpentīna un cigāru kaste, četru veidu salmu cepures, cimdi, ādas, sedli, rati, daži seni akmens instrumenti, sērkociņi, dzelzs stieņi un kokmateriāli.” (Smeds, 1992). Somijas lauki un pilsēta bija nonākuši konfliktā: “Senlaicīgie krāsotie somugru pirts dvieļi nevar kļūt par izcila skaistuma paraugu”, rakstīja “Finsk Tidskrift” žurnāls. Sākās diskusijas par to, kādā veidā ar seno Somijas mītu un mūsdienīgas pieejas palīdzību valsti iespējams padarīt atšķirīgu no citām. 1889.gadā Somijas Tūrisma Asociācija Parīzē saņēma pirmo vietu par izstādes stenda dizainu, kurā attēlota Somijas eksotiskā daba un lauki.

1900.gada izstādē Parīzē Somija drosmīgi izrādīja savu dizainu. Krievijai neizdevās apturēt Somijas dalību izstādē atsevišķā stendā, pateicoties komisāra un mākslinieka Alberta Edelfelta diplomātijai. “Somi ir vienīgā nācija, kuras paviljons mākslinieciskā veidā atspoguļo visu tās dzīvi. Tas ir ļoti enerģisks un apņēmīgs kultūras darbs, un Somijas paviljons pierāda tā organizatoru labo gaumi. Tas liek novērtēt un izjust simpātijas pret nāciju, kuras brīvība un unikalitāte, kurus tā tik drosmīgi izrāda, ir apdraudēti.” Tā avīze “Berliner Tageblatt” rakstīja Parīzes Expo laikā 1900.gadā.

Izstādes paviljona dizaineri bija arhitekti Sārinens, Lindgrēns un Gesellius. Interjera dizainers bija Akseli Gallen-Kallela. Somijas tēlu veidoja vadošie tā laika eksperti.

“Uz ledus uzgleznojiet vairāk zivju, lai loms neizskatītos tik niecīgs”, Edelfelts deva padomu māksliniekam Juho Rissanenam, kurš savos darbos atainoja Somijas lauku dzīvi. Vienīgā sieviete-māksliniece, kura piedalījās Parīzes izstādē, bija Vennija Soldāna-Brofeldta. Izstādes laikā Somija saņēma lielu atbalstu saviem centieniem pēc neatkarības. Viesu grāmatā redzami Emila Zolā, Onorē de Balzaka un Anatola Fransa ieraksti, kuri atbalstīja Somijas tiesības tikt atbrīvotai no Krievijas jūga.

6.2.2. Sauna un suvenīri

6.3: Laiks ir nauda