II. Galvenie kultūras produkti 6. Māksla un amatniecība 6.1: Sāmu māksla un amatniecība

6.1.5. Ilgtspējīgs kultūras tūrisms

Tūrisms sāmu kultūras tradīcijas un biznesu ietekmē arī negatīvā veidā. Vislielākais trūkums ir tas, ka sāmiem nav iespēju pelnīt ar savas kultūras palīdzību un viņi jūtas izmantoti. Viņiem nepieder autortiesības pašiem uz savu kultūru, kamēr citi var gūt peļņu, pārveidojot un kombinējot sāmu kultūru atbilstoši tūristu vajadzībām un prasībām. Sāmi sūdzās arī par to, ka autentiskajiem sāmu amatniecības izstrādājumiem nav nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar atdarinājumiem. Tirgus ir pilns ar īstiem un viltotiem sāmu amatniecības izstrādājumiem, un atdarinājumi ar nosaukumu “Lapzemes preces” tiek importēti lielos daudzumos. Tūristi nespēj atšķirt autentiskos produktus un viltojumus.

“Cik ļoti tradicionālie amatniecības izstrādājumi atšķiras no mūsdienu masu produkcijas. To uzreiz var redzēt ieejot veikalā. Ir daži skaisti autentiski darinājumi, bet vairums preču ir lētā masu produkcija – bezgaumīgi priekšmeti, ar kuriem tiek pārpludināti veikali. Šādā gadījumā ir daudz labāk, ja to forma, materiāls vai ornaments nelīdzinās tradicionālajiem." (Erno Pāsilinna, 1988.).

Tūrists vēlas gūt autentisku un unikālu pieredzi un grib iegādāties īstu Lapzemes produktu. Lapzemes tūrisma ideja ir iepakota un tai ir piestiprināta cenu zīme. Tai pat laikā šajā paciņā atrodas arī sāmi, kuri nevēlas būt kā eksotisks objekts un mērķis tūristu fotokamerām.

Sāmi ir noraizējušies par savu jauno paaudzi, kas tūrisma un mēdiju ietekmēti tiecas mainīties un zaudē savu identitātes izjūtu. Pastāv bažas, ka sāmu jaunākā paaudze sāks kaunēties par savu izcelsmi un kultūru. Sāmi cenšas saprast, kādā veidā vislabāk saglabāt savu kultūras viengabalainību, kā arī aizsargāt ziemeļbriežu audzēšanas tradīcijas un iespējas nopelnīt. Sāmu tiesību aizstāvju pūliņi jau ir devuši rezultātus un arī paši sāmi daudz ko var darīt lietas labā. Jaunie mākslinieki, sāmu repa mūzika un jaunās kinofilmas oriģinālās tradīcijas un valodu interpretē mūsdienīgā veidā.

Ilgtspējīgas tūrisma attīstības projektos ir definēta un pētīta dabas izturības robeža un kultūras izturības robeža. No vienas puses tūrisms tiek uzskatīts par nozari, kas maina tradicionālo kultūru, bet, no otras puses, tūrisms rada darbavietas un uzņēmumus. “Ilgtspējīga attīstība ir inovācija un iztēle attīstībā, nevis tikai restaurācija,” uzskata J. Svorbruks (Swarbrook, 1999).

Tūrisma nozare izmanto dabas resursus, bet tā ir arī nemateriālo kultūras resursu lietotāja. Tā kultūru pārveido un sašķeļ labi pārdodamos tēlos, pēc iespējas visu komercializējot. Idejas nav iespējams patentēt un pasakām nav autortiesību. Lai attīstība būtu ilgtspējīga, jākonkurē ar oriģināliem paņēmieniem, radot autentisku pieredzi, bet tai pat laikā ievērojot konkrētās sabiedrības likumus un noteikumus.

Tūrisma profesionāļu izglītības svarīga sastāvdaļa ir savas kultūras vērtību iepazīšana un novērtēšana, kā arī citu kultūru apgūšana. Tūrisma attīstības projektos ieguldāmie resursi efektīvāk jāizmanto inovatīvu kultūras produktu veidošanai mākslas, amatniecības un pakalpojumu jomā. Šāda veida attīstība, kad klientu vajadzībām tiek izmantots oriģināls produkts, varētu dot labumu arī masu tūrisma jomā. 

Tūrists Lapzemē uzturas tikai īsu brīdi, bet gūst iespaidus uz mūžu. Šis ir brīdis, kad tūrisma uzņēmējs no tūrista var “izspiest” lielu naudu, bet tā vairs nav ilgtspējīga pieeja. Iepakojot un pārdodot tradīcijas komerciālā veidā iespējams gūt labumu tikai uz īsu brīdi.

Tradīcijas un nemateriālais kultūras mantojums ir veidojies gadsimtu gaitā un tiek nodots no paaudzes paaudzē. Arī tūrisma nozarē būtu jāstrādā vadoties pēc šāda principa. Ilgtspējīgs tūrisms ir kā mākslas veids, kā jauka izklaide, kuras laikā vietējo kultūras pārstāvju prasmes un vērtības izpaužas neskaitāmos veidos atbilstoši gadalaikam.

Tūrisma produktam jāatspoguļo pagātne, senā gudrība un skaistums. Tam jābūt labo atmiņu un vērtību nesējam, kaut kam tādam, ar ko cilvēks var lepoties.  Tūrisma produktam jāpiemīt vērtībai tajā brīdī, kad klients to piedzīvo un piedalās produkta veidošanā. Produkta vērtībai jāatbilst tā cenai. . Tam jābūt arī vērstam uz nākotni: lai tas būtu kā solījums, cerība un labas reputācijas paudējs. Veidojot tūrisma produktu, ir jāsaglabā pagātnes garīgās vērtības, lai produkta pārdošanas brīdī tās nodotu klientam.

Tādējādi produkta vērtību nav iespējams izteikt vienīgi cenā, kura pielīmēta uz paciņas. Tūrisma produkts ir kā Ziemassvētku dāvana, un tā vērtība ir lielāka par tā cenu. Izcilu tūrisma produktu raksturo klientu apmierinājums un pateicība.

Ilgtspējīgi tūrisma produkti reklamē paši sevi. Mārketingam un komunikācijai jānotiek dabiskā veidā. Mārketinga triki un viltības ir bezjēdzīgi. Ja tūrisma produkts ir labi izplānots un klienta acīs vērtīgs, tad klients gribēs šeit atgriezties vēlreiz un tā rezultātā uzņēmējs varēs gūt peļņu. Apmierinātie klienti par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs arī citiem, tādējādi reklamējot šo produktu. Nekas nevar būt muļķīgāks kā uz mārketingu orientēts Santa Klauss. Vai tad bērni ticēs tādam Santa Klausam, kas nevis dod viņiem dāvanas, bet gan tās pārdod par dārgu cenu, lai gūtu peļņu? Protams, arī Santa Klausam ir nepieciešami ienākumi, bet viņa mūžs būs ilgāks un veselīgāks, ja viņam netiks likts gūt pēc iespējas lielāku peļņu.

6.1.4. Santa Klauss un dāvanas

6. 2: Kalevalas māksla un tūristi