II. Galvenie kultūras produkti 6. Māksla un amatniecība 6.1: Sāmu māksla un amatniecība

6.1.4. Santa Klauss un dāvanas

"Māmiņ, paskaties! Tas ir sniegs! Mammu, re, tiešām sniegs!” satraukti iesaucās kāds britu zēns ieradies Rovaniemi un tūlīt sāka ar rokām grābt sniegu. Ikviens vēlas satikt Santa Klausu un visi grib dāvanas, tādēļ Lapzemes uzņēmējdarbība galvenokārt saistīta ar  tūrismu un amatniecību. 

Lapzemes amatniekiem tūrisms dod lielākos ieņēmumus. Tūrisms ir lielākā Lapzemes nozare un ieņēmumi no amatniecības šeit ir ievērojami augstāki salīdzinot ar Somijas vidējo līmeni. Tūrisma vēsture Lapzemē ir sena - suvenīri apmeklētājiem šeit tika izgatavoti jau 19.gadsimtā. Lapzemes lelles, kuru izgatavošana tika aizsākta vairāk kā pirms simts gadiem, kā suvenīri kļuva ļoti populāras 1920-ajos gados. 1960-ajos gados līdz ar tūrisma attīstību Lapzemes suvenīri bija populārākie visā Somijā un tirdzniecības vietās tos sauca par “Lapzemes precēm”. Tās tika tirgotas visā Somijā – gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Galvenokārt šīs preces tika ražotas Rovaniemi, tomēr arī citu Somijas reģionu amatnieki piedalījās to veidošanā. 1940-ajos gados tika izveidota suvenīru komiteja, kura nolēma, ka Lapzemes oriģinālie suvenīri jāražo Rovaniemi.” (Heikkilä, Kyläniemi, 2004).

Lapzemē īstie sāmu produkti konkurē ar amatniecības izstrādājumiem un rūpnieciski ražotu masu produkciju, kura nāk no valstīm ar zemām darbaspēka izmaksām. Atuveni 70% ieņēmumu nāk no importa suvenīru, dāvanu un dizaina priekšmetu pārdošanas. Lai konkurētu ar lētajām importa precēm, ir svarīgi sagalabāt pašmāju produktu kvalitāti gan to plānošanas, gan dizaina procesā. „Bet neaizmirstiet visnozīmīgāko sākumpunktu: amatniecības izstrādājumi laika gaitā ir tikuši ražoti mūsu pašu vajadzībām, nevis tūristiem. Pat ja šo priekšmetu lieto sāmu zemnieks vai ziemeļbriežu gans no tāla ziemeļu nostūra, izstrādājuma skaistums ir vissvarīgākais. Pie tam, ziemeļu klimatiskajos apstākļos ikdienā lietojamus priekšmetus nav iespējams ražot visu gadu. Daudzu gadu gaitā amatnieki ir spējuši pielāgoties dabas apstākļiem." (Jaana Moona, Lapzemes Apvienība).

Lapzemes produktu ražošanā galvenokārt tiek izmantots koks, kauls, vilna un citi tekstilmateriāli, āda, cēlmetāli, keramika, kā arī ogas un augi. Uzņēmēji, kas nodarbojas ar sāmu mākslu un amatniecību, uzskata, ka nākotnē šis bizness varētu kļūt vēl ienesīgāks, katru gadu palielinoties par trīs procentiem. Produktu kvalitātes saglabāšanai jāievieš jaunas dizaina un ražošanas tehnoloģijas un tradīciju izmantošanā jāievēro ilgtspējības princips. 2004.gadā Lapzemē bija 294 mazie uzņēmumi, kuri 331 cilvēku nodarbināja unikālu sāmu mākslas un amatniecības izstrādājumu ražošanā. Gada apgrozījums šajā nozarē bija 38,75 miljoni eiro.

Populārus Lapzemes produktus iespējams nopirkt arī Internetā. Vispopulārākais produkts ir vēstule no Santa Klausa. Viņš var nosūtīt vēstuli uz jebkuru vietu pasaulē. Ja vēlaties saņemt šādu vēstuli, apmeklējiet Interneta vietni:

Ilgus gadus ir pētīta un apspriesta tāda tēma kā īstie Ziemassvētki. Gan somu, gan ārvalstu eksperti to “satura ražošanu” uzskata par pretrunīgu tēmu. 1990-to gadu beigās Sivesenvāra kalnā uz Polārā loka netālu no Rovaniemi lidostas tika izveidots Santa Parks – izklaides centrs kurš atrodas alā, dziļi pazemē. Dizains tika veidots galvenkārt orientējoties uz tādiem apmeklētājiem kā britu ģimenes, tomēr pirmajā darbības gadā šīs vietas popularitāte strauji samazinājās. Zaudējot tādus galvenos investorus kā Finnair, Santa Parks nonāca lielos parādos. Lai Somijas izklaides centra darbība būtu veiksmīga, ir jāpiesaista arī vietējie apmeklētāji un nevar paļauties tikai uz ārvalstu tūristu pieprasījumu. Tagad Santa Parks tiek atjaunots ar jauno dizaineru palīdzību un viens no tā galvenajiem uzdevumiem būs Lapzemes mākslas un amatniecības izstrādājumu reklāma un pardošana apmeklētājiem.

Santa Klauss tiek saistīts ar Korvatunturi un Lapzemi kopš 1920-ajiem gadiem, kad ļoti populāra radio persona Tēvocis Marks Somijas bērniem sāka stāstīt stāstus par Santa Klausu. Kopš tā laika ideja par Ziemassvētku brīnumzemi spēcīgi sāka ietekmēt sāmu Ziemassvētku produktu attīstību. Viens no galvenajiem projekta dalībniekiem bija slavens radiocilvēks Nīlo Tarvajervi, kas 1950-to gadu beigās bija apmeklējis Disnejlendu Kalifornijā. Atgriežoties Somijā, viņš centās iedrošināt Somijas uzņēmumus un politiķus īstenot Ziemassvētku brīnumzemes ideju. Tarvajervi bija aprēķinājis, ka, ja katrs valsts iedzīvotājs ziedotu vienu Somijas marku, viņš varētu izveidot Santa Klausa brīnumzemi – atrakciju parku Lapzemē, kas būtu tikpat veiksmīgs kā Disnejlenda. Valdība iedeva projektam naudu un Ziemassvētku brīnumzeme tika izveidota, bet uzņēmums bankrotēja un Tarvajervi tika apsūdzēts krāpniecībā. "Vai Jūs joprojām ticējāt pasakām, kad visa šī Ziemassvētku brīnumzemes jucekļa laikā stāvējāt tiesas priekšā?“ vaicāja avīzes “Helsingin Sanomat” redaktors. "Es it nemaz nešaubījos, jo visās labajās pasakās mēdz būt arī grūtības," Tarvajervi atbildēja. (HS Viikkoliite, 19.12.1996.). Kad uz Polārā loka tika atklāts jaunais Santa Klausa birojs, Tarvajervi jau bija 82 gadus vecs, tomēr priecājās kā mazs zēns. Iepriekšējā Santa Klausa ciemata atklāšana pirms piecdesmit gadiem bija noritējusi lielā steigā, kad ASV prezidenta sieva Eleonora Rūzvelta apmeklēja Polāro loku.

Santa Klauss ietekmē Lapzemes produktu veidošanu un mārketingu, kā arī sāmu tradīcijas Lapzemē. Santa Klauss ir sens produkts, tomēr tā saknes nav meklējamas sāmu tradīcijās. 

6.1.3. Vai šodien Lapzeme ir atvērta?

6.1.5. Ilgtspējīgs kultūras tūrisms