Abstract Ievads 1. Emocionālā intelekta izpratne 2. Emocionālā intelekta noteikšanas pieejas 3. Metode Secinājumi Izmantotās literatūras saraksts

BAR-ON EMOCIONĀLĀ INTELEKTA APTAUJAS ADAPTĀCIJA

THE BAR-ON EMOTIONAL QUOTIENT INVENTORY ADAPTATION

Jānis Roze
Biznesa augstskola Turība, Latvija

Emotional intelligence plays an important role in various aspects of human life – communication, health, well-being etc. Currently, there are two main directions in determining emotional intelligence – the abilities, and mixed models. One of the most widely used emotional intelligence surveys is the Bar-On (1997) survey. The goals of the study. First, to perform the statistical adaptation of the emotional intelligence inventory and to determine factors which can influence the emotional intelligence results (gender and age). Second, to compare the obtained statistical results with another Bar-On (1997) emotional intelligence survey adaptation (Gaitniece-Putāne & Rasčevska, 2006). Methods. In this study the Bar-On Emotional Intelligence survey is used. Results. The statistical analysis of the survey shows that relevant indicators (Cronbah alpha and scale inter-correlation) reach a satisfactory level. The statistical indicator of the aforementioned adaptation is higher than in Gaitniece–Putāne & Raščevska (2006) survey’s adaptation. Conclusions. The statistical indicators of the adapted version of the survey reach a satisfactory level and allow to use them in research. The fact that this survey’s statistical indicators are higher than in the adaptation performed by Gaitniece–Putāne & Rasčevska (2006) may be partly explained by the fact that in this study the sample size is 2.5 times larger. It was found out that the results of the emotional intelligence vary with gender and age groups which means that these factors must be taken into account when applying the Emotional Intelligence survey in research. Keywords: emotional intelligence, developing a survey.

Ievads

Emocionālais intelekts (EI) vairs nav nekas jauns mūsdienu psiholoģijas zinātnē. Neskatoties uz to, ka pētījumi tika aizsākti tikai 90-to sākumā, tie ātri ieguva popularitāti. Tā, piemēram, tika atklāts, ka cilvēkiem ar augstāku emocionālo intelektu ir labākas komunikācijas spējas, tie ir vairāk apmierinātāki ar sevi un dzīvi, kā arī tika atklāta EI saistība ar līderību. Zinātnē eksistē vairāki EI izpētes virzieni, vadošie no tiem – Spēju modelis, dibināji J.D.Meijers ar kolēģi (Mayer J.D. & Salovey P., 1997), un Jauktais modelis ar divām plūsmām, vienu no kurām iedibināja D.Golemans (Goleman D., 1998) un otru – R.Bar-Ons (Bar-On R., 1997).

Spēju modelī emocionālo intelektu saprot ar spējām attiecībā uz emocijām – spēju saprast savas emocijas un paust tās, emocionālās pieredzes integrēšanu savā psihē, spēju izprast un spriest par emocijām, spēju regulēt savas un citu emocijas.

Emocionālā intelekta jauktajā pieejā iekļauj: kognitīvās spējas, personības iezīmes un motivāciju veikt kādas darbības, pateicoties kurām tās kļūst cieši saistītas ar adaptāciju apkārtējai videi un iekšējiem kontroles procesiem. Šai pieejā emocionālo intelektu nosaka, balstoties uz respondentu pašnovērtējumu, kā tas notiek personības iezīmju aptaujās. Šīs pieejas pazīstamākie pētnieki ir R.Bar-Ons (Bar-On) un D.Golemans (Goleman).

P.Soloveja un J.Meijera emocionālo intelektu apskata ļoti šauri, koncentrējoties tikai uz cilvēka darbu ar savām emocijām – izpratni un integrēšanu. Savukārt R.Bar-Ons emocionālo intelektu piesaista tā izmantošanai dažādās situācijās – saskarsmē, stresa situācijās, kā arī psihes pārvaldīšanā (Intrapersonālais faktors) utt.. Plašāka emocionālā intelekta apskatīšana paver iespējas to pētīt daudzpusīgāk, kā arī pētīt citus cilvēka uzvedības un psihes darbības aspektus. Tas arī bija iemesls, kāpēc raksta autors izvēlējās Bar-Ona aptaujas adaptāciju latviešu izlasei.

1. Emocionālā intelekta izpratne

Emocionālā intelekta pamatnostādnes ir meklējamas intelekta pētnieka H.Gardnera (Gardner H., 1983) darbos. Viņš izdalīja septiņus intelekta veidus: 1) telpisko, 2) fiziski kinestētisko, 3) muzikālo, 4) lingvistisko, 5) loģiski matemātisko, 6) interpersonālo un 7) intrapersonālo. Sociālo intelektu veido personības interpersonālais un intrapersonālais intelekts. Intrapersonālais intelekts ir saistīts ar cilvēka vērstību uz sevi – tā ir spēja atpazīt sarežģītas un ļoti dažādas izjūtas (Gardner H., 1983). Interpersonālais intelekts izpaužas attiecībās ar citiem – spēja atzīmēt un izšķirt citu emocijas un tai skaitā citu noskaņojumu, temperamentus, motīvus un tieksmes (Gardner H., 1983). Bet Gārdners vēl neizmantoja terminu Emocionālais intelekts, viņa koncepts par interpersonālo un intrapersonālo intelektu bija pamats vēlākam emocionālā intelekta modelim (Schutte N.S. et al., 1998).

Analizējot dažādas emocionālā intelekta pieejas, K.V.Petrids un A.Furnhems (Petrides K.V. & Furnham A., 2000) ierosināja tās dalīt– personības iezīmju un informācijas procesa (spēju pieeja), kas savā starpā atšķiras ar mērīšanas metodikām un operacionalizāciju. Personības iezīmju pieeja ir saistīta ar jau iedibinātām tradīcijām personības izpētē un tika pārņemta kopā ar valīdām pašaptaujām, kas mēra tipisko uzvedību. Savukārt Informācijas procesa emocionālais intelekts tiek mērīts ar spējām – atbildot uz jautājumiem (kuri iedalās pareizajos un nepareizajos), pēc kuriem nosaka respondenta labāko sniegumu. Šajā pieejā emocionālais intelekts tiek atzīts kā personības iezīme un kā spējas (Mayer J.D., Caruso D.R., & Salovey P., 2000).

Bar-Ona (Bar-On R., 1997) izpratnē emocionālais intelekts ir cilvēka nekognitīvās zināšanas, spējas un kompetences, kas ļauj veiksmīgi risināt dažādas ikdienas situācijas. Emocionālais intelekts ir svarīgs faktors cilvēka dzīvē – veicinot efektīvu saskarsmi, tas ved pie sasniegumiem, uzlabo cilvēka labizjūtu.

Uz doto brīdi ir arī vairāku citu pētnieku emocionālā intelekta definīcijas (piemēram, Lam L.T. & Kirby S.L., 2002; Furnham & Petrides, 2003; Lyusin, D.B., 2006. utt.), bet tām ir gan daudz līdzības ar iepriekšminētām, gan savā starpā. Pētnieki ir vienisprātis par to, ka emocionālais intelekts ir cilvēka emociju izpratne un pārvaldīšana, savukārt pateicoties pieredzei pārvaldīt savas emocijas, viņš var regulēt savu uzvedību (piemēram, Bar-Ona aptaujā – noturība pret stresu) un, pateicoties spējām regulēt savas emocijas un uzvedību, – regulēt citu emocijas–uzvedību. Citu cilvēku emociju ietekmēšanu ir iespējams ilustrēt piemērā ar saskarsmes fenomenu – “aktīvās klausīšanās” paņēmienu, piem., konfliktā nevis censties apvainot oponentu, bet ar aktīvo klausīšanos izprast neapmierinātības iemeslus. Tas, ka tiek dota iespēja izteikt savu neapmierinātību, cilvēkus noskaņo pozitīvi un pretimnākoši, un bieži konflikta izraisītājs pats piedāvā pretimnākošo risinājumu – ko var uzskatīt par emocionālā intelekta pielietošanas ietekmi (Goleman D. & Cherniss G., 1998).

2. Emocionālā intelekta noteikšanas pieejas

Spēju modelī emocionālo intelektu aplūko kā spēju kopumu, kas tiek mērīts ar testu palīdzību, kuros ir uzdevumi ar pareizām un nepareizām atbildēm (Mayer J.D., Caruso D.R. & Salovey P., 1999). P.Soloveja un J.Meijera pirmais modelis (1990) ir vairāk fokusēts uz kognitīviem procesiem, kas iekļauj: 1) emociju uztvere un izpausme, 2) domāšanas efektivitātes paaugstināšana ar emociju palīdzību; 3) savu un citu emociju izpratne; 4) emociju pārvalde. Vēlāk šo modeli pētnieki precizēja, konceptā apvienojot emocionālo intelektu ar intelekta un emociju izaugsmes kritērijiem (Mayer J.D. & Salovey P., 2000): 1) emociju novērtēšana un izpausme, 2) citu cilvēku emociju novērtēšana un atpazīšana, 3) savu emociju regulēšana, 4) emociju izmantošana snieguma uzlabošanai. Šajā pieejā pieturos pie tā, ka emocionālais intelekts ir viens no intelekta veidiem, un tiek izmantots tests, kam ir priekšrocība, salīdzinot ar aptaujām, nosakot emocionālo intelektu, jo ir novērsta sociālās vēlamības ietekme (Mayer J.D., Caruso D.R. & Salovey P., 2000).

Jauktās pieejas emocionālā intelekta noteikšanā

Daniela Goulemana EI izpratne. Goulemans (Goleman D., 1998), veidojot EI aptauju, koncentrējas uz cilvēku darbā, uz efektivitātes un līderības noteikšanu. Viņš izdala šādus komponentus un kompetences: 1) pašapzināšanās (self-awareness), kas iekļauj: emocionālo sevis apzināšanos, precīzu sevis izvērtēšanu, pārliecību par sevi, 2) sociālā apzināšanās (social-awareness), kas iekļauj: empātiju, organizācijas izpratni, orientāciju uz servisu, 3) sociālās spējas, kas iekļauj: ietekmi, līderību, rūpes par citu attīstību, komunikāciju, spēju ierosināt pārmaiņas, konflikta atrisināšanu, saišu veidošanu, darbu komandā/sadarbību, 4) sevis vadīšana (self-management), kas iekļauj: paškontroli, uzticēšanos, apzināšanos, adaptāciju, orientāciju uz sasniegumiem, iniciatīvu.

Bar-Ona (Bar-On R., 1997) aptauja nosakāmo skalu ziņā ir visapjomīgākā – tiek noteikti pieci faktori, kas vēl dalās skalās, kopā veidojot 17 skalas:

1. intrapersonālais faktors – spēja apzināties savas jūtas, apmierinātība ar sevi un spēja pašizpausties; saprast savas vājās un stiprās puses;
2. interpersonālais faktors – cilvēka sociālā apzināšanās, spēja labi saprasties, labas saskarsmes spējas, spējas izprast citu jūtas, intereses un vajadzības;
3. adaptācija – kā cilvēks pārvar grūtības, pielāgojas starppersonu pārmaiņām un apkārtējās vides izmaiņām; spēja efektīvi risināt problēmsituācijas;
4. stresa pārvaldīšana – cilvēka spēja darboties ar emocijām – emociju vadība, kontrole un regulēšana, kas palīdz tikt galā ar stresu bez panikas vai kontroles zaudēšanas;
5. vispārējais garastāvoklis – saistīts ar pašmotivāciju, nosaka spēju baudīt, baudīt dzīvi kopumā, kā arī ietekmē cilvēka vispārējo viedokli par dzīvi un vispārējo apmierinātības izjūtu.

Izmantojot šo metodiku (EQ-i, Bar-On R., 1997), tika veikta virkne pētījumu, kuros tika noteikti emocionālo intelektu ietekmējošie faktori: vecums, dzimums un tautība (piemēram, Bar-On R., 1997). Tika noteikts, ka vecākiem cilvēkiem ir augstāki rādītāji emocionālajā intelektā nekā jaunākiem, kas nozīmē, ka emocionālais intelekts attīstās laika gaitā. Veselības jomā tika noskaidrots, ka pastāv sakarība starp emocionālo intelektu un fizisko veselību (Bar-On R. & Fund, 2004). Mentālai veselībai ir sakarības ar šādiem faktoriem: spēju valdīt pār savām emocijām un sadzīvot ar stresu; spēju sasniegt savus mērķus, lai realizētu iekšējo potenciālu un dzīvotu jēgpilnu dzīvi, un spēju atpazīt citu cilvēku jūtas un nodomus (Bar-On R., 1997). Emocionālam intelektam ir sakarības ar subjektīvo labizjūtu (Bar-On R., 2005). Subjektīvā labizjūta tika definēta kā apmierinātība ar tuvām attiecībām, personas fizisko veselību un sevi pašu, personas nodarbošanos un finansiālo stāvokli. Ilgākā laika periodā veiktie pētījumi (piemēram, Bar-On R., 1997, 1999) uzrāda nozīmīgu sakarību starp emocionālā intelekta rezultātiem un veiksmīgu saskarsmi ar sociālo vidi – cilvēkiem, kuriem ir augstāki rezultāti emocionālajā intelektā vispār un Interpersonālajā skalā tai skaitā, piemīt arī efektīvāka saskarsme ar citiem, šie cilvēki uztur labas attiecības ar paziņām un draugiem. Četri plaši pētījumi, veiktie Dienvidāfrikā, Kanādā un ASV (Bar-On R., 1997, 2003; Parker J.D. A., Duffy J., Wood L. M. & Bond B.J., 2004; Swart A., 1996), skolēnu sasniegumi mācībās, vēl vairāk – emocionālais intelekts, ir labs mācību sekmības prognozētājs.

Apskatot veiktos pētījumus, var secināt, ka Bar-Ona modelis laika gaitā ir apstiprinājis – uz saskarsmi vērstie faktori mēra cilvēka spēju veidot labas attiecības, kā arī uzturēt šī attiecības.

Bar-On adaptācija tika uzsākta, jo uz to brīdi (2005) eksistēja tikai Malzubra (2003) adaptācija. 2006. gadā A.Gaitniece–Putāne un M. Raščevska uzlaboja pantus, līdz ar to aptaujas statistiskos rādītājus. Šajā rakstā tiek salīdzināti abu aptauju statistiskie rādītāji, kas varētu būt par pamatu vienotas – uzlabotas aptaujas izveidē.

3. Metode

Pētījuma dalībnieki

Kopā aptaujas adaptācijā piedalījās 1184 dalībnieku. Tai skaitā, sievietes – 791 (68%), vīrieši 390 (32%). No tiem 20 respondentu piedalījās aptaujas sākotnējā, jautājumu skaidrības un izpratnes, adaptācijā.

Dati aptaujas adaptācijai tika ievākti no 1164 respondentiem, kas sadalās:

1. tabula

Respondentu skaits un procentuālais sadalījums

 

 

3. tabula

Latvijas Universitātes un dotās aptaujas ticamības rādītāju salīdzinājums

 

No aptaujas faktoru un skalu ticamības salīdzināšanas tabulas (skatīt 3.tabulas), var redzēt, ka šim aptaujas tulkojumam, pantu saskaņotība ir augstāka (tikai četrām skalām ir zemāks ticamības rādītājs). Daļēji to var izskaidrot ar iesaistītās adaptācijā izlases lielumu (adaptācijā piedalījās 2,5 reizes vairāk respondentu). Lai atbildētu viennozīmīgi, vajadzētu salīdzināt ne tikai pantu statistiku, bet arī tulkojumu – tas palīdzētu izveidot vienotu uzlaboto aptauju un ‘zinātniskāk’ pētīt emocionālo intelektu Latvijā.

Aptaujas faktoriālā analīze, līdzīgi Gaitnieces–Putānes un Raščevskas (2006) adaptācijai, neveido oriģināla faktoriālo pantu salikumu, bet izskaidro 50% izlases variācijas, kas ir pietiekams rādītājs.

Kā var redzēt (skatīt 4.tabulu), šim aptaujas tulkojumam, pārsvarā (ar dažiem izņēmumiem) ir augstākas skalu savstarpējās korelācijas salīdzinājumā ar Gaitnieces–Putānes un Raščevskas (2006) adaptāciju. Protams, korelācijas nozīmības līmenis ir atkarīgs no izlases lieluma, bet korelācijas koeficients no tās ir atkarīgs mazāk. Kas attiecas uz oriģinālo Bar-Ona skalu savstarpējo korelāciju, tad pārsvarā korelācijas koeficients ir augstāks, kaut arī ir izņēmumi.

Apkopojot var teikt, ka dotā Emocionālā intelekta aptaujai ir pietiekami augsti statistiskie rādītāji (saskaņotība, savstarpējā korelācija), kas ļauj to izmantot zinātniskajos pētījumos.

 

4. tabula

Emocionālā intelekta aptaujas skalu savstarpējā korelācija un to salīdzināšana ar Gaitnieces–Putānes un oriģinālās Bar-On aptaujas

** p<0,01 * p<0,05

 

Daži emocionālā intelekta rezultātus ietekmējošie faktori

Lai noteiktu, vai pastāv dzimumatšķirības emocionālā intelekta aptaujas rezultātos, tiek veikta dispersijas analīze (one-way ANOVA).

5. tabula

Emocionālā intelekta dzimumatšķirības

Kā var redzēt (skat. 5.tabulu), dzimumatšķirības izpaužas vairākās skalās. Dzimumatšķirības ir Emociju apzināšanās skalā (F(1,1164) = 15,06; p = 0,00) – sievietes norāda, ka vairāk apzinās savas emocijas. Pašpārliecības skalā (F(1,1164) = 3,80; p<0,05) – sievietēm pašpārliecība ir zemāka. Pašcieņas skalā (F(1,1164) = 3,96; p<0,05) – sievietes šajā skalā sevi novērtē zemāk. Neatkarības skalā (F(1,1164) = 17,25; p = 0,00) – vīrieši jūtas vairāk neatkarīgi. Empātijas skalā (F(1,1164) = 64,62; p = 0,00) – empātija ir augstāka sievietēm. Starppersonu attiecības (F(1,1164) = 19,75; p = 0,00) – sievietes sevi novērtē šajā skalā augstāk. Sociālā atbildība (F(1,1164) = 19,75; p = 0,00) – sievietes sevi šajā skalā novērtē augstāk. Stresa tolerance (F(1,1164) = 33; p = 0,00) – vīrieši šo rādītāju atzīmē augstāk. Laimes izjūta (F(1,1164) = 4,16; p<0,05) – sievietes atzīmē, ka ir laimīgākas.

Lai noteiktu, vai Emocionālā intelekta skalām ir saistība vecumu, tika veikta korelācijas analīze.

6. tabula

Emocionālā intelekta skalu korelācijas

Kā var redzēt (skat. 6.tabulu), Emocionālā intelekta skalām pārsvarā ir mērena pozitīva saistība (izņemot empātija, starppersonu attiecības, elastīgums, laimes izjūta), kas nozīmē, ka ar vecumu emocionālais intelekts aug (bet mēreni). Visvairāk, kā novērtē respondenti, ar vecumu aug problēmu risināšanas spējas (n = 1164; r = 0,17; p = 0,00).

Secinājumi

Emocionālam intelektam ir svarīga nozīme dažādos cilvēka dzīves aspektos – saskarsmē, veselībā, labizjūtā utt. Viena no plašāk emocionālo intelektu noteicošām ir Bar-On izveidotā aptauja.

Veicot šīs aptaujas statisko analīzi, var secināt, ka tā ir apmierinoša. Datu faktoriālā analīze norāda, ka daudzi panti neveido faktorus, kā tas ir oriģinālam. Šāds rezultāts ir līdzīgs Gaitnieces–Putānes un Raščevskas (2006) adaptācijai.

Pirmkārt, to varētu izskaidrot ar kultūratšķirībām – veidojot oriģinālu, Bar-Ons respondentus iesaistīja no ASV. Šai kultūrai piemīt maksimāli augsts individuālisms, maskulinitāte un augsta tolerance pret nenoteiktību (piemēram, Hofstede G., Hofstede G.J. un Minkov M., 2010), bet latviešiem šie rādītāji ir kaut kur pa vidu (tiešu pētījumu nav).

Otrkārt, nesenais pētījums parādīja, ka dzimuma un vecuma grupas veido katrai grupai raksturīgu faktoriālo struktūru (Ioannis T. & Smaragda K., 2013).

Dotajam aptaujas tulkojumam pantu saskaņotība ir augstāka nekā Gaitnieces–Putānes un Raščevskas (2006) adaptācijai, bet nav tik augsti kā oriģinālam. To varētu izskaidrot ar jau minēto faktoriālo struktūru – tā nav tik laba kā oriģinālam. Bet pantu ticamības līmenis ļauj šo aptauju izmantot pētījumos.

Tas, ka Gaitnieces–Putānes un Raščevskas (2006) adaptācijai ir zemāki statistiskie rādītāji, ir jāuztver piesardzīgi, jo ir liela atšķirība iesaistīto respondentu skaitā, šī varianta adaptācijai, tika izmantoti 2,5 reizes respondentu vairāk, kas varētu daļēji izskaidrot rezultātus.

Statistiskā analīze uzrādīja atšķirības starp dzimumiem un vecumiem. Vīriešiem ir augstāki rezultāti šādās skalās – Pašpārliecība, Pašcieņas, Neatkarības un Stresa tolerance, kas pilnīgi atbilst ‘tautā’ sakņotam. Līdzīgi ir ar raksturīgām “sieviešu” iezīmēm, kas ir augstākas sievietēm – emociju apzināšanos, empātiju, starppersonu attiecības, sociālā atbildība un, kas interesanti, – laimes izjūta. Šie rezultāti saskan ar vairāku citu pētnieku rezultātiem (piemēram, Alumran J.I.A. & Raija–Leena P., 2008; Gaitniece–Putāne A., 2006).

Tas, ka līdz ar vecumu pieaug arī emocionālā intelekta rezultāti, saskan ar citiem pētījumiem (piem., Gaitniece–Putāne A., 2006; Van Rooy, Alonso & Viswewsaran, 2005). Tas nozīmē, ka, atšķirībā no intelekta, emocionālo intelektu ir iespējams attīstīt.

Atklātās dzimuma un vecuma atšķirības nosaka, ka veicot pētījumus, tas obligāti ir jākontrolē.

Izmantotās literatūras saraksts

Alumran, J.I.A. & Raija–Leena P. (2008). Relationship Between Gender, Age, Academic Achievement, Emotional Intelligence, and Coping Styles in Bahraini Adolescents. Individual Differences Research. 6 (2), pp. 104–119.

Bar-On, R. (1997). Bar-On emotional quotient inventory (EQ-i): Technical manual. Toronto: Multi-Health Systems.

Bar-On, R. (2005). The impact of emotional intelligence on subjective well-being. Perspectives in Education, 23 (2), pp. 41–61.

Bar-On, R., & Fund, S. (2004). The impact of emotional and social intelligence on self-perceived physical health. Unpublished manuscript.

Gaitniece–Putāne A. (2006). Gender and Age Differences in Emotional Intelligence, Stoicism and Aggression. Baltic Journal of Psychology. 7 (2), pp. 26–42.

Gaitniece–Putāne, A., & Raščevska, M. (2006). Gender and age differences in emotional intelligence, stoicism and aggression. Baltic Journal of Psychology, 7(2), pp. 26–42.

Gardner, H.E. (1983). Frames of mind. New York: Basic Books.

Goleman, D. & Cherniss, G. (1998). Bringing emotional intelligence to the workplace. Rutgers, N.J.: Consortium for Research on Emotional Intelligence in Organizations.

Goleman, D. (1998). Working with emotional intelligence. New York: Bantam Books.

Hofstede, G., Hofstede G.J. & Minkov M. (2010). Cultures and Organizations: Software of the Mind, 3rd ed. New York: McGraw-Hill.

Ioannis T. & Smaragda K. (2013). Factorial invariance and latent mean differences of scores on trait emotional intelligence across gender and age. Personality & Individual Differences, 54 (2), pp. 169–173.

Lam L.T. & Kirby S.L. (2002). Is Emotional Intelligence an Advantage? An exploration of the impact of Emotional Intelligence on individual performance. The Journal of Social Psychology, 142(1): 133–143.

Lyusin, D.B. (2006). Emotional intelligence as moxed construct. Journal of Russian and East European Psychology, 44, (6), pp. 54–68.

Malzubris, G. (2003). Morālās spriešanas un emocionālās inteliģences saistība. (Maģistra pētījums, nepublicēts materiāls).

Mayer, J. & Salovey, P. (1997). What is emotional intelligence? In P. Saloveys & D. J. Slatyer (eds.), Emotional development and emotional intelligence (3–31). New York: Basic Books.

Mayer, J. D., Caruso, D. R., & Salovey, P. (2000). Emotional Intelligence Meets Traditional Standarts for an Intelligence. Intelligence. 27 (4), pp. 267–298.

Parker, J. D. A., Duffy, J., Wood, L. M., & Bond, B. J. (2004, June). Emotional intelligence and achievement: A multi-site longitudinal study. Paper presented at the annual meeting of the Canadian Psychological Association, St. John’s, Newfoundland.

Petrides, K. V. & Furnham, A. (2000). On the dimensional structure of emotional intelligence. Personality and Individual Differences, 29, pp. 313–320.

Schutte, N.S., Malouff, J.M., Hall, L.E., Haggerty, D.J., Cooper, J.T., Golden, C.J. & Dornheim, L. (1998). Development and validation of a measure of emotional intelligence. Personality and Individual Differences, 25:167–177.

Swart, A. (1996). The relationship between well-being and academic performance. Unpublished master's thesis, University of Pretoria, South Africa.

Van Rooy, D.L., Alonso, A. & Viswesaran, C. (2005). Group diferences in emotional intelligence scores: Theoretical and practical implications. Personality and Individula Differences, 38, (3), pp. 689–700.