|
|
|
|
|
|
|
| Public relations came to Latvia with the independence regaining in 1991. Since that time almost 20 years have passed and development of public relations can be divided into three periods: 1) Warm-up period (1991–1994); 2) Beginning period (1995–2000); 3) Professionalization period (2001 onwards). The aim of the article is to give an insight into the period of professionalization of public relations development in Latvia. It offers analysis gained from detailed, semi-structured interviews with 30 public relations practitioners and universities lecturers, as well as the analysis of the theoretical literature and other sources. Results of research show that activities implemented during professionalisation period have become more multi-formed and creative comparing with previous periods. It has been especially encouraged by financial and economic crises in Latvia. Searching for the new solutions, agencies started to turn to business consultations, social media and direct communication. However, this period was not characterized by dominance of symmetrical two-way communication. Most organizations in Latvia still do not undertake planned and strategised public relations practices. During the most recent period, economic public relations has developed more rapidly than political communications. Propaganda and manipulation were still used widely in political public relations. |
|
Atslēgas vārdi: sabiedriskās attiecības, profesionalizācijas periods, Latvija. |
Sabiedrisko attiecību prakse Latvijā ir iepazīta nesen. Pirmās sabiedrisko attiecību iezīmes var saskatīt Latvijas Trešās atmodas laikā 20. gadsimta 80. gadu beigās. Tas ir laiks, kad cilvēki var sākt brīvi izteikties, paust savus uzskatus un viedokļus, kad pār masu medijiem pamazām zūd kontrole un cenzūra. Tas ir laiks, kad brīvības cīnītāji, lai pievērstu citu valstu uzmanību notikumiem Latvijā, cenšas sadarboties ar Rietumeiropas un ASV masu medijiem, laiks, kad sabiedriskās domas veidošanai tiek rīkoti dažādi masu pasākumi (Kalniete, 2000; Zīle, 1998). Līdz Trešās atmodas laikam valstī, kurā valda totalitārisma režīms, centralizētās plānošanas un kolektīvisma politika tautsaimniecībā (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 2004, 2005), sabiedriskās attiecības netiek īstenotas.
Veidojoties jauniem politiskiem spēkiem valstī, sākoties ekonomiskām reformām, atsevišķām personām (politiķiem, organizāciju vadītājiem u. c.) un organizācijām (valsts institūcijām, uzņēmumiem, sabiedriskām organizācijām u. c.) rodas nepieciešamība veidot savu tēlu (reputāciju), apzināt sabiedrisko domu, veidot un attīstīt attiecības ar apkārtējo vidi. Politiskajās organizācijās un ārvalstu uzņēmumos darbu sāk pirmie preses sekretāri, PR departamenta vadītāji (šajā laikā tiek lietots saīsinājums PR (no angļu public relations)) un jau nedaudz vēlāk – sabiedrisko attiecību konsultanti, speciālisti, projektu vadītāji, struktūrvienību vadītāji u. c. Ienākot ārvalstu kompānijām Latvijā, rodas pieprasījums pēc sabiedrisko attiecību aģentūru pakalpojumiem – tiek izveidotas pirmās sabiedrisko attiecību aģentūras (1995. gads). Organizācijās darbu uzsāk sabiedrisko attiecību struktūrvienības (1995. gads). Savukārt augstskolas, apzinoties pieprasījumu, sāk piedāvāt studijas sabiedrisko attiecību jomā (1996. gads). Top pirmās sabiedrisko attiecību studiju programmas. Sabiedriskās attiecības strauji attīstās un kļūst arvien profesionālākas.
Izanalizējot sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā, var izdalīt trīs periodus:
Raksta mērķis ir dot ieskatu sabiedrisko attiecību attīstības profesionalizācijas periodā Latvijā. Rakstā atspoguļoti un analizēti dati, kas iegūti 30 daļēji strukturētās padziļinātās intervijās ar Latvijas sabiedrisko attiecību ilggadējiem praktiķiem un augstskolu docētājiem.
Rakstā sabiedrisko attiecību izpratne tiek balstīta attiecību menedžmenta pieejā. Balstoties uz vairāku sabiedrisko attiecību pētnieku (James E. Grunig, Larissa A. Grunig, David M. Dozier, Jonh A Ledingham, Scott M. Cutlip, Allen H. Center, Glen Broom u. c.) atziņām, raksta autore sabiedriskās attiecības skaidro šādi: "Sabiedriskās attiecības ir viena no organizācijas menedžmenta funkcijām, apzināti veikts, pastāvīgs, plānots, ilgtermiņā vērsts process ar mērķi izveidot, saglabāt un uzlabot savstarpēji izprotošas un atbalstošas attiecības ar iekšējām un ārējām organizācijas publikām, īstenojot ētisku daudzpusēju divvirzienu komunikāciju, rezultātā radot pozitīvu organizācijas tēlu (reputāciju), kas, savukārt, veicina organizācijas konkurētspēju."
Ar 2001. gadu, kad tiek nodibinātas sabiedrisko attiecību asociācijas – Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA) un Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP), sākas jauns sabiedrisko attiecību attīstības periods Latvijā – profesionalizācijas periods, kas ilgst vēl joprojām. Šajā laika periodā sabiedriskās attiecības kļūst arvien profesionālākas, tai pat laikā vēl arvien nozarē ir nopietnas problēmas, kuras jāpārvar, lai varētu apgalvot, ka sabiedriskās attiecības Latvijā kopumā ir profesionālas. Līdz tam vēl jāaug un jāpilnveidojas.
Laiks no 2001. gada ir samērā bagāts un daudzveidīgs ievērojamu sabiedrisko attiecību notikumu/aktivitāšu ziņā. Kā šī perioda ievērojamākos notikumus/aktivitātes, kas ir sekmējuši sabiedrisko attiecību attīstību, var minēt: divu sabiedrisko attiecību asociāciju nodibināšana, sabiedrisko attiecību gada balvas iedibināšana, pirmo grāmatu par sabiedriskajām attiecībām izdošana latviešu valodā, sabiedrisko attiecību profesiju iekļaušana "Profesiju klasifikatorā" un sabiedrisko attiecību standartu izstrāde un apstiprināšana, maģistra līmeņa sabiedrisko attiecību studiju programmu izveide, doktora līmeņa studiju programmu izveide komunikācijas zinātnē u. c.
Apkopojot respondentu atbildes, kā galvenos faktorus, kas ir ietekmējuši sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā pēc 2001. gada, var minēt: globalizācijas procesi (tirdzniecības barjeru likvidēšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, vajadzība pasaules tautām kopā risināt dažādas problēmas), finanšu un ekonomiskā krīze 2008. gadā, politiskās vides nesakārtotība.
Salīdzinot ar citām Centrāleiropas un Austrumeiropas pārejas valstīm, kurās pirmās sabiedrisko attiecību asociācijas tiek nodibinātas jau 1990. gadā, Latvija ir viena no pēdējām šai ziņā. 2001. gadā Latvijā tiek reģistrētas divas asociācijas – Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA) un Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP). 2008. gadā tiek reģistrēta Latvijas Sabiedrisko attiecību studentu asociācija (LaSASA).
Kā pirmā no asociācijām LR Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem – 2001. gada 9. maijā. Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija tiek reģistrēta dažas dienas vēlāk – 2001. gada 31. maijā. Savukārt, Latvijas Sabiedrisko attiecību studentu asociācija tiek reģistrēta 2008. gada 14. augustā (neoficiāli sākusi darbību agrāk).
LR Uzņēmumu reģistrā kā LASAP darbības pamatmērķis tiek minēts: "Veicināt sabiedrisko attiecību kā stratēģiska un darbības instrumenta lietošanu uzņēmējsabiedrībās, nevaldības organizācijās, valsts un pašvaldību iestādēs; veicināt sabiedrisko attiecību jomā strādājošo kompetenci, organizējot izglītības un tālākizglītības programmas, uzņemoties iniciatīvu pieredzes apmaiņā un rosināt izpētes un mācību programmas mācību iestādēs; veicināt sabiedrisko attiecību nozares attīstību un standartu uzlabošanu; veicināt sabiedrisko attiecību atbilstību nacionālajām un starptautiskajām ētikas normām."[1]
Kristaps Otersons, viens no iniciatoriem asociācijas dibināšanā, stāsta, ka ideja veidot asociāciju radusies, sabiedrisko attiecību profesionāļiem tiekoties Latvijas Bankas organizētajos sabiedrisko attiecību semināros. Kā galvenais iemesls, kāpēc radās nepieciešamība pēc asociācijas, ir organizāciju vadītāju un sabiedrības neizpratne, kas īsti ir sabiedriskās attiecības. Asociācijas galvenais mērķis ir veicināt nozares atpazīstamību un sabiedrisko attiecību izpratni. Tā ir iespēja arī turpināt jau aizsāktās apmācības sabiedrisko attiecību profesionāļiem, kuriem nav atbilstošas izglītības. Biedru kopā sanākšana paredz arī iespēju dalīties pieredzē, izteikt viedokli, pārrunāt problemātiskus jautājumus. Pirmie asociācijas dalībnieki ir Edžus Vējiņš, Kristaps Otersons, Inga Latkovska, Inta Brikše. Ir arī juridiskais konsultants Arvīds Dravnieks. Asociācijas sākotnējā struktūra ir šāda: prezidents (ievēlēts uz diviem gadiem), valde un valdes priekšsēdētājs. Valdi sākotnēji ievēl uz vienu gadu. Pirmā asociācijas prezidente ir Vita Savicka (tolaik arī valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre). Par valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Kristaps Otersons. Vēlāk tiek saprasts, ka šāda struktūra ir pārāk sarežģīta, un tā tiek vienkāršota.
Svarīgs ir arī starptautiskais atbalsts, tāpēc noslēgts sadarbības līgums ar Starptautisko sabiedrisko attiecību institūtu Lielbritānijā. Daudz palīdz institūta valdes loceklis Ričards Linnings (Richard Linning). Viņš ierodas Latvijā un sabiedrisko attiecību profesionāļiem skaidro, ko sevī ietver starptautisko sabiedrisko attiecību ētikas kodeksi, kas ir saistoši arī Latvijas asociācijas biedriem. Sadarbības līgums paredz iespēju piedalīties ar atlaidēm dažādos pasākumos, izglītojošos semināros, kā arī izvirzīt darbus gada balvai.
LSAKA kā darbības mērķus LR Uzņēmumu reģistrā min: "Veicināt kopējo sabiedrības izpratni par sabiedrisko attiecību nozari; palielināt sabiedrisko attiecību nozares reputāciju mērķauditorijai; organizēt un virzīt sabiedrisko attiecību nozares pašregulācijas procesu; veicināt sabiedrisko attiecību atbilstību ētikas normām; sekmēt sabiedrisko attiecību jomā darbojošos sabiedrību profesionālo standartu attīstību, uzturēt augstu sabiedrisko attiecību kvalitātes standartu līmeni, veidojot labu sabiedrisko attiecību praksi; veicināt augstu sabiedrisko attiecību darbinieku profesijas prestižu; sekmēt informācijas apmaiņu starp sabiedrisko attiecību nozarē Latvijā strādājošām sabiedrībām, individuāli praktizējošām personām un ārvalstu uzņēmumiem, organizācijām, speciālistiem; sekmēt sabiedrisko attiecību nozares attīstībai labvēlīgas sabiedrības attieksmes un tiesiskās vides veidošanu; sekmēt sabiedrisko attiecību nozares pārstāvju saziņu ar citu nozaru pārstāvjiem, lai veicinātu savstarpēju izpratni, risinātu iespējamās pretrunas un aizstāvētu kopīgas intereses; informēt Asociācijas biedrus par sabiedrisko attiecību nozares attīstību Latvijā un starptautiskā līmenī, par pagaidām sabiedrisko attiecību nozari ietekmējošām izmaiņām Latvijā; paust kompetentu viedokli par sabiedrisko attiecību nozarei būtiskiem jautājumiem, īpaši gadījumos, kad tiek tiesiskā regulējuma jomā aizskartas sabiedrisko attiecību nozarē darbojošos personu profesionālās intereses, tiek radīti nepamatoti ierobežojumi sabiedriskajām attiecībām, tiek apdraudēta vai pārkāpta laba sabiedrisko attiecību prakse."[2]
Par LSAKA pirmo prezidentu tiek ievēlēts Ralfs Vīlands, “Hill and Knowlton Latvia" direktors. Viņš asociācijas dibināšanas nepieciešamību skaidro šādi: "Viens no šiem iemesliem ir tas, ka sabiedriskās attiecības kā konsultantu pakalpojums pēdējos piecos gados ir piedzīvojis patiešām ārkārtīgi lielu izaugsmi. Ja agrāk tie bija indivīdi vai indivīdu grupas, vai personas, kuras nodarbojās tiešām ar kaut kādu sabiedrisko attiecību pakalpojumiem līdzīgu pakalpojumu sniegšanu, tad tagad tās jau ir lielas kompānijas. Tās ir konsultantu kompānijas, kuras apvieno sevī vairāk nekā 15 vai 10 darbiniekus. Un ja reiz mēs esam spējuši sanākt kopā tādā asociācijā, kurā ir vairāk nekā 11 dibinātāji, tad tas nozīmē, ka šai nozarei patiešām ir būtiska nozīme.."[3]
Savukārt LaSASA darbības mērķis ir definēts īsi: "Pārstāvēt Latvijas sabiedrisko attiecību studentus un veicināt sabiedrisko attiecību studentu profesionālo iemaņu gūšanu." [4]
Studentu asociācija ir izveidota, bet tās darbība nav izvērsta, un pagaidām nevar uzskatīt, ka tā būtu ietekmējusi sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā. Respondenti intervijās šo asociāciju nepiemin. Kā apliecinājums asociācijas bezdarbībai minams arī fakts, ka tā savas darbības laikā vēl nav izveidojusi pat savu mājas lapu. Tas norāda uz tās biedru neprofesionalitāti sabiedrisko attiecību jomā.
Izzinot respondentu viedokli par LASAP un LSAKA darbību, jāsecina, ka daļa respondentu asociāciju darbību vērtē pozitīvi, tomēr lielākais vairums negatīvi. Pozitīvi asociāciju darbību vērtē tie, kas paši ir vienas no asociācijām biedri. Piemēram, LASAP biedre, respondente Olga Kazaka uzskata: "Ir labi, ka cilvēki sanāk kopā un pārrunā kādu gadījumu. Tas ir vērtīgi – diskutēt. Bieži ir uzņēmumā tikai viens (sabiedrisko attiecību) cilvēks, un viņam nav, ar ko parunāt. Asociācijas ir veicinājušas ideju apmaiņu, starptautiskas pieredzes pārņemšanu u.t.t. Kompāniju asociācija ir pozitīva ar to, ka viņi organizē konferences, konkursu. Var uzzināt, ko citi dara, dzirdēt labus ārvalstu lektorus." Respondents Māris Plūme, LSAKA viceprezidents, norāda, ka var diskutēt, kā vērtēt asociāciju darbību, bet, viņaprāt, kas attiecas uz LSAKA, "daudzas lietas sakārtojas kaut vai tikai tāpēc, ka 10 vadošie aģentūru vadītāji, īpašnieki sēž pie viena galda un runā. Tas jau nav maz. Pārrunā kaut vai gadījumus, kad klients aģentūru ir "iznesis cauri", teiksim, tāds melnais saraksts veidojas, kas savā ziņā audzina klientus. (..) Tie praktiski ir tādi sīkumi, bet kas tomēr, solīti pa solītim, kaut kādu kārtību ievieš".
Daži no respondentiem (piemēram, Andris Pētersons, Ojārs Skudra, Līga Krapāne, Maija Celmiņa, Lolita Stašāne) uzskata, ka asociācijas ir pozitīvi ietekmējušas sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā, bet būtiskus ieguldījumus nozares attīstībā nemin, izņemot savstarpējo komunikāciju. Citi respondenti (piemēram, Laura Minskere, Māris Mednis, Mārcis Bendiks, Jurģis Liepnieks) atbild īsi, ka asociācijas sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā nav ietekmējušas. Savu negatīvo vērtējumu pamato respondente Sandra Veinberga: "Es neesmu redzējusi nekādas asociāciju aktivitātes, vai viņi ir izstrādājuši ētikas kodeksu vai nē. Neesmu redzējusi no asociācijām nekādus rakstu krājumus un pētījumus. Redzu tikai to, ka atbrauc kāds ārzemnieks, kurš kaut ko stāsta un pārējie klausās." Respondents Jurģis Liepnieks norāda, ka tas ir mēģinājums izcelt vienas grupas aģentūras citu grupu vidū. Nav zināms, ka būtu izdarīts kaut kas tāds, kas būtu ietekmējis sabiedrisko attiecību industriju. Ļoti kritiski asociāciju darbību vērtē respondents Kristians Rozenvalds: "Man nav pieņemams, ka cilvēki apvienojas asociācijās, lai kopīgi mānītu klientus par pakalpojuma nepieciešamību. Tā vietā, lai popularizētu sabiedriskās attiecības kā vadības nozari, tiek radīts mīts par pakalpojumu, kuru var sniegt tikai izredzētie, gluži kā burvju mākslinieki, kuri tur noslēpumā savus trikus. Nekad neesmu slēpis, ka tas ir šarlatānisms."[5]
Kritiska un atklāta ir Inga Latkovska (intervijas laikā – LSAKA prezidente): "Es domāju, ka (asociācijas) neko nav ietekmējušas, jo asociācijas ir atkal atsevišķs stāsts, kāpēc viņas tika izveidotas, kā viņas izveidojās, ar ko nodarbojas vispār. (..) Tagad visi guļ lāča miegā. Satrakojas tajā momentā, kad kāds ir kaut ko vinnējis ne tā, kā vajag. Tad pakasās, un ar to arī viss beidzas."
Asociācijām tiek pārmests, ka tās nav ieviesušas kontroles mehānismu ētikas kodeksu ievērošanā. "Kopumā jāatzīst, ka ne LSAKA, ne LASAP vēl aktīvi neseko līdzi tam, vai profesionālā ētika tiek ievērota arī ārpus asociācijas biedru vidus, un to pat īsti neuzskata par savu pienākumu. Darbojas vienīgi paškontroles mehānisms, katras kompānijas un sabiedrisko attiecību speciālista lojalitāte un atbildība par savu darbu" (Lence, 2007 a). "Netrūkst gadījumu, kad žurnālists kļūst par PR speciālistu (vai otrādi), paralēli vēl strādājot arī žurnālistikā un klejojot no viena sektora uz otru. Pagaidām nedarbojas arī jomas pašregulācija – šādus gadījumus pieļauj un nenosoda arī nozaru asociācijas" (Lence, 2007 b). Arī Mārcis Bendiks pauž savu pārliecību un sašutumu: "Profesionālajām asociācijām jābūt iniciatoram profesionālu standartu uzstādīšanā. Tas nav noticis. Vēl vairāk, ir pilnīgi kliedzošas aplamības, ka aktīvi strādājošie žurnālisti, komentētāji un pat žurnālu galvenie redaktori ir gan sabiedrisko attiecību firmu īpašnieki, gan vadītāji, gan konsultanti. Tā nedrīkst būt! Asociācija nekad nav formulējusi savu attieksmi šajā jomā." Raksta autore piekrīt, ka, lai izskaustu neētiskas rīcības, asociācijām būtu jārada mehānisms, kā tās nepieļaut.
Māris Plūme (intervijas laikā – LSAKA viceprezidents) norāda, ka katrai no asociācijām ir savi mērķi, un paskaidro, ka profesionāļu asociācija vairāk fokusējas uz to biedru savstarpējās pieredzes apmaiņu, jaunu zināšanu gūšana, savukārt kompāniju asociācija fokusējas vairāk uz nozares sakārtošanu un "latiņas" celšanu. Arī Latkovska LASAP darbību raksturo līdzīgi – tā ir vieta pieredzes gūšanai (iedibinātās labās prakses pēcpusdienas), "sava veida tusēšanās vieta". Asociācijas sākotnējie mērķi ir atmesti. Savukārt, runājot par LSAKA dibināšanas mērķi, Latkovska neslēpj, ka šīs asociācijas viens no dibināšanas mērķiem ir bijis tirgus noturēšana, piešķirot licences aģentūrām. Lielās pretestības dēļ tas nav izdevies. Kā pozitīvu ieguldījumu nozares (un ne tikai tās) sakārtošanā Latkovska min iepirkumu likumu, kurā asociācija ieguldījusi lielu darbu. "Iepirkumu likumu mēs vispārīgi nolobējām, kā asociācija mēs nekur ārā nelīdām, izgrūdām visus pārējos ārā. Tur bija savtīga interese, un tam es veltīju ļoti daudz laika. Bet asociācijas varētu darīt daudz vairāk, bet, kamēr nebūs viens cilvēks, kuram maksās normālu, konkurētspējīgu algu, tikmēr nekas nemainīsies," atzīst Latkovska.
Ja ieskatās Lursoft datu bāzē (asociāciju statūtos) definētajos (iepriekš jau minētajos) asociāciju mērķos[6], jāsecina, ka abas asociācijas kā mērķi sev ir noteikušas sabiedrisko attiecību nozares attīstību kopumā, bet reāli dzīvē katrs rūpējas par sevi – profesionāļi par zināšanu un pieredzes gūšanu sev, asociācijas – par tirgus noturēšanu un kontroli pār to, savu kompāniju tēla spodrināšanu. Kā galvenos iemeslus līdz šim maz paveiktajam asociāciju pārstāvji min, pirmkārt, laika trūkumu, otrkārt, nespēju sadarboties. "PR vide ir nenovīdīga, skaudīga mazliet. Tā nav koleģiāla un nekad nav bijusi, un, manuprāt, arī nebūs. Tas komplektā ar latvisko egoismu un egocentriskumu rada samērā daudz problēmu tīri profesionālās vides attīstībai ilgtermiņā. Piemēram, gada balvas gadījumā, mēs joprojām divas asociācijas nevaram sastrādāties, vienkārši nevaram, un vienmēr kritiķi ir vairāk nekā darītāji," skaidro Latkovska. Arī citi respondenti (Mārcis Bendiks, Māris Mednis, Jurģis Liepnieks u. c.) min, ka sabiedrisko attiecību vide Latvijā ir neētiska un pat nežēlīga, līdz ar to sadarbība ir apgrūtināta.
Līdz šim asociāciju lielākais ieguldījums nozares attīstībā ir sabiedrisko attiecību gada balvas iedibināšana (2004), tomēr arī šī aktivitāte netiek vērtēta viennozīmīgi pozitīvi, norādot, ka tās mērķis ir celt pašu asociāciju biedru prestižu. To nenoliedz arī Māris Plūme, atklājot, ka sākumā "pašas aģentūras savus darbus iesniedza un pēc tam cits citu izvērtēja. Tomēr pēdējos divus trīs gadus tā jau ir nopietna balva, kur piedalās visas sabiedrisko attiecību aģentūras. Pēdējos gados bija daudz darbu arī no Lietuvas un Igaunijas, kas veidoja nopietnu konkurenci. Piedalījās jau vairs ne tikai aģentūras, bet arī uzņēmumi. Parādās labs profesionālais līmenis. Ir tikai ārvalstu žūrija, lai nerastos nekādi interešu konflikti mazajā Latvijā."
Ja sākotnēji darbi tiek vērtēti tikai vienā nominācijā, tad pēc gadiem ir jau 10 nominācijas. Tas apliecina, ka darbība sabiedrisko attiecību nozarē kļūst arvien daudzveidīgāka. Nominācijām pieteikto darbu skaits pieaug – no 16 darbiem 2004. gadā līdz 71 darbam 2010. gadā. Arī tas liecina par sabiedrisko attiecību attīstību – profesionāli izstrādātu kampaņu pieaugumu. Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka pēdējos pāris gadus netiek piešķirta balva mārketinga komunikācijās. Tas liecina par izpratni, ka sabiedriskās attiecības un mārketings ir atsevišķas disciplīnas.
Sākot ar 2002. gadu, Latvijā tiek izdotas grāmatas par sabiedriskajām attiecībām latviešu valodā (gan latviešu autoru, gan tulkoti darbi).
Kā pirmais latviešu autora darbs ir minama nelielā Teikas Lapsas grāmata "Sabiedriskās attiecības. Ievads teorijā un praksē" (Lapsa, 2002). Šī grāmata balstās uz anglosakšu, lielākoties Lielbritānijas, autoru darbiem. Grāmata sniedz pamatzināšanas sabiedriskajās attiecībās. Liela vērība ir pievērsta attiecībām ar masu medijiem, kas liecina par tā laika tendenci šajā jomā. Grāmatā tiek jauktas sabiedrisko attiecību metodes ar instrumentiem, tāpēc šai ziņā grāmata jāizmanto kritiski.
2004. gadā tiek izdota Sandras Veinbergas grāmata "Publiskās attiecības. PR teorija un prakse" (Veinberga, 2004), kurā ir dots plašs sabiedrisko attiecību teoriju izklāsts un prakses jautājumu pārskats. Arī šajā grāmatā liela vērtība ir pievērsta publicitātes veidošanas aktivitātēm.
2005. gadā iznāk Andra Pētersona un Lolitas Pavāres grāmata "Korporatīvā sociālā atbildība. Jauns veids, kā nopelnīt vairāk" (Pētersons, Pavāre, 2005). Grāmatā ir aplūkota korporatīvās sociālās atbildības attīstība Latvijā, un tā apliecina, ka Latvijā netrūkst sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības piemēru 21. gadsimta sākumā.
Minētās 3 grāmatas ir līdz šim vienīgās latviešu autoru grāmatas sabiedrisko attiecību jomā. Daļēji šīm grāmatām var pieskaitīt arī 2011. gada nogalē izdoto grāmatu „Riska un krīzes komunikācija”, kuras autors ir Jiveskiles Universitātes emeritētais profesors Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen). Grāmatas līdzautores ir Biznesa augstskolas Turība lektore Baiba Ābelniece un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ruta Siliņa.
Pirmā tulkotā grāmata, kas ir izdota par sabiedriskajām attiecībām latviešu valodā, ir ASV pētnieku Skota M. Katlipa, Alena H. Sentera, Glena M. Brūma grāmata "Sabiedriskās attiecības" (Katlips u. c., 2002). Raksta autore šo grāmatu vērtē ļoti atzinīgi. Tā skaidro daudzus jautājumus, kas Latvijā sabiedrisko attiecību jomā vēl joprojām daudziem ir neskaidri un rada nevajadzīgas diskusijas nezināšanu dēļ. Latviešu valodā ir izdotas arī Lielbritānijas sabiedrisko attiecību pētnieku Annes Gregorijas (Anne Gregory), Endija Grīna (Andy Green), Deivida Filipsa (David Phillips) un Filipa Janga (Philip Young), Sandras Oliveras (Sandra Oliver), Endrjū Grifina (Andrew Griffin) un Vācijas sabiedrisko attiecību pētnieka Dītera Herbsta (Dieter Herbst) grāmatas.
Iznākot pirmajām grāmatām latviešu valodā, Latvijā pamazām sāk veidoties izpratne par sabiedriskajām attiecībām kā vienu no menedžmenta funkcijām.
2003. gadā sabiedrisko attiecību jomas profesijas tiek iekļautas "Profesiju klasifikatorā" un tiek izstrādāti 3 profesiju standarti. Šie dokumenti apliecina, ka sabiedriskās attiecības Latvijā oficiāli tiek atzītas kā profesija.
"Profesiju klasifikatorā" sabiedrisko attiecību profesijas ir iekļautas divās atsevišķās grupās:
2003. gada 29. decembrī tiek apstiprināti trīs sabiedrisko attiecību jomas profesiju standarti:
Šobrīd norit darbs pie profesijas standartu aktualizēšanas.
Profesionalizācijas periodā tiek izveidotas pirmās maģistra līmeņa sabiedrisko attiecību studiju programmas: studiju programma "Sabiedriskās attiecības" Biznesa augstskolā Turība (2005), studiju programma "Integrētās sabiedrisko attiecību komunikācijas" Rīgas Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (2007). Šīs studiju programmas ir nozīmīgas ar to, ka tās ir devušas iespēju ilggadējiem sabiedrisko attiecību praktiķiem u. c. interesentiem ar augstāko izglītību citā jomā ne tikai iegūt zināšanas, bet arī atbilstošu kvalifikāciju un maģistra grādu tieši sabiedrisko attiecību jomā.
Atsevišķus sabiedrisko attiecību studiju kursus akadēmiskā maģistra līmeņa studijās piedāvā apgūt Latvijas Universitāte (studiju programma "Komunikācijas zinātne" (2001)) un Rīgas Stradiņa universitāte (studiju programma "Komunikācija" (2007)). Šo studiju programmu ietvaros ir izstrādāti arī maģistra darbi sabiedrisko attiecību jomā.
Nozīmīgs solis attīstībā ir doktora līmeņa studiju programmu izveide komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē (studiju programma "Komunikācijas zinātne" (2006)) un Biznesa augstskolā Turība (studiju programma "Komunikācijas vadība" (2007)). Šo studiju programmu ietvaros top pirmie zinātniskie pētījumi, kas rada iespēju sabiedriskajām attiecībām attīstīties par jaunu zinātnes nozari vai apakšnozari Latvijā. Līdz šim Latvijā nav izstrādāts un aizstāvēts neviens promocijas darbs sabiedriskajās attiecībās. Zinātne šajā jomā nav attīstīta.
Izzinot un apkopojot respondentu viedokli, veicot dažādu informācijas avotu (dokumentu, interneta portālu, rakstu u.c.) analīzi, var secināt, ka galvenie faktori, kas ir ietekmējuši sabiedrisko attiecību attīstību no 2001. gada, ir: globalizācijas procesi (tirdzniecības barjeru likvidēšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, vajadzība pasaules tautām kopā risināt dažādas problēmas), finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā 2008. gadā; politiskās vides nesakārtotība u. c.
Globalizācijas procesi neapšaubāmi ir ietekmējuši sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā. Pazūdot tirdzniecības barjerām starp pasaules valstīm, Latvijā arvien vairāk ienāk ārvalstu uzņēmumi, kas pieprasa sabiedrisko attiecību aģentūru pakalpojumus. Lai īstenotu vienotu sabiedrisko attiecību kampaņu, ārvalstu kompānijas, ienākot Latvijā, vēlas, lai tām sniedz pakalpojumus jau zināmi un atzinīgi novērtēti sadarbības partneri. Līdz ar to Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūras iesaistās starptautiskos tīklos.
Šodien Latvijā kā vienas no veiksmīgākajām ir tās aģentūras, kuras strādā sadarbībā ar lielajām starptautiskajām aģentūrām, kā, piemēram, "A.W. Olsen & Partners", "Hauska &Partner", "Nords Porter Novelli". Starptautiskā tīkla sadarbības partnera statuss sniedz Latvijas aģentūrām iespēju sadarboties ar tīkla partneraģentūrām daudzās pasaules valstīs, adaptēt un realizēt plaša mēroga kampaņas, gūt starptautisku pieredzi. Tomēr, kā norāda ilggadējs sabiedrisko attiecību praktiķis Kristians Rozenvalds, adaptētās kampaņas vēl neliecina par sabiedrisko attiecību augsto attīstības līmeni Latvijā. Adaptēšana neprasa lielu mākslu, tomēr savs pluss šim procesam ir – ilgstoši adaptējot citu valstu kampaņas, Latvijas sabiedrisko attiecību praktiķi sāk saprast, ko un kā darīt.
Sabiedrisko attiecību praksi Latvijā ir ietekmējusi arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība. Kā liecina Latvijas Interneta asociācijas mājas lapā publicētie dati, interneta lietotāju skaits Latvijā katru gadu strauji pieaug. Interneta lietotāju skaits Latvijā profesionalizācijas perioda sākumā, 2001. gadā, ir mazs – 7% Latvijas iedzīvotāju, tomēr katru gadu lietotāju skaits strauji pieaug, 2010. gadā sasniedzot 70% Latvijas iedzīvotāju.[7]
Strauji augošais interneta lietotāju skaits paver iespēju izmantot jaunus komunikācijas kanālus informācijas izplatīšanai un/vai atgriezeniskās saites nodrošināšanai ar ārējām un/vai iekšējām publikām (interneta ziņu portāli[8], organizācijas mājas lapas internetā un intranetā, sociālie masu mediji, e-pasts u. c.). Tomēr, kā liecina Latvijas Interneta asociācijas 2010. gadā veiktais pētījums "Latvijas bizness un Internets", kurā piedalījušie 315 Latvijas kompāniju pārstāvji, organizācijas šo iespēju izmanto maz. Pētījums parāda, ka 73,5% respondentu zina, kā izmantot internetu biznesa mērķu sasniegšanai. Lielākā daļa respondentu izmanto internetu jaunu klientu piesaistei (20,9% izmanto sludinājumu portālus, 34,5% izmanto savu mājas lapu), tomēr tikai 23% respondentu izmanto mājas lapu kā kompānijas vizītkarti, un tikai 11,7% kompāniju nodarbojas ar aktivitātēm sociālajos tīklos.[9] Šie fakti liek domāt, ka organizācijas vēl nav novērtējušas interneta sniegtās iespējas organizācijas mērķu sasniegšanai.
Respondente Rita Voronkova atzīst, ka laikā, kad strauji pieaug interneta un tieši sociālo mediju lietotāju skaits, sabiedrisko attiecību praktiķiem jādomā, kā visus komunikācijas kanālus sasniegt, un jāspēj orientēties tajos. Tas, protams, ietekmē sabiedrisko attiecību praktiķu darba ikdienu. Ja sociālajiem medijiem nepievērš pietiekamu uzmanību, ir zaudējumi.
Kristians Rozenvalds norāda, ka līdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību sabiedrisko attiecību praktiķiem jāstrādā vairāk, kādreiz pietika iepazīties ar pāris žurnālistiem, lai dabūtu rezultātu, tagad ar to vien nepietiek. Arī Kristaps Otersons ir pārliecināts, ka mediju attīstība ietekmē sabiedrisko attiecību darbu. Mediju vide ir tik plaša, ka runāt vienbalsīgi paliek grūti. Jāmeklē viedokļu līderi. Ir lietas, kurās cilvēki nav speciālisti, nav profesionāļi, līdz ar to viņiem nav savs viedoklis, un rezultātā tiek pieņemts cita viedoklis. Kristaps Otersons uzskata, ka nākotnē mediju pārpilnībā autoritāšu princips saglabāsies, sabiedrisko attiecību praktiķiem būs arvien grūtāk saprast, kuri ir viedokļu līderi, ar kuriem jāstrādā.
Trešais faktors, kas veicinājis globalizāciju – vajadzība pasaules tautām kopā risināt dažādas problēmas –, nenoliedzami arī ir ietekmējis sabiedrisko attiecību praksi Latvijā, tomēr mazāk nekā divi iepriekš minētie faktori. Nevar noliegt Latvijas līdzdalību dažādu problēmu risināšanā, tomēr sabiedrisko attiecību sakarā īstenotie projekti lielākoties ir lokāla mēroga. Piemēram, izpētot LR Vides ministrijas komunikācijas plānā 2010. gada 2. pusgadam iekļauto informāciju par plānotajiem pasākumiem, starptautiska mēroga pasākumu ir ļoti maz[10]. Tāpat arī, izskatot sabiedrisko attiecību gada balvas konkursā "Baltic PR Awards" pirmo trīs vietu ieguvušās kampaņas[11], jāsecina, ka šādu kampaņu, kas starptautiski risina globāla mēroga problēmas, praktiski nav. Šis ir lauks, kuru Latvijas sabiedrisko attiecību speciālisti vēl nav īsti apguvuši. Šai ziņā ir iespēja pilnveidot sabiedrisko attiecību praksi Latvijā.
Globalizācijas procesu ir veicinājusi arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā. Tomēr, kā norāda respondenti (Sergejs Kruks, Māris Pūme, Ruta Siliņa, Līga Krapāne, Māris Mednis, Laura Minskere, Inga Latkovska, Jurģis Liepnieks u. c.), tieši dalība Eiropas Savienībā (ja neskaita iespēju īstenot vērienīgas kampaņas) nav īpaši ietekmējusi sabiedrisko attiecību jomas attīstību Latvijā.
2008. gada nogalē, sākoties ekonomikas un finanšu krīzei Latvijā, sabiedriskajās attiecībās notiek tāds kā lūzuma punkts. Respondenti norāda, ka straujā izaugsme kvantitatīvo rādītāju aspektā apstājas – sabiedrisko attiecību aktivitātēm tiek samazināts budžets, tiek atlaisti samērā daudzi sabiedrisko attiecību darbinieki, pārstāj darboties mazās sabiedrisko attiecību aģentūras. Tomēr, izvērtējot notiekošo, jāsecina, ka šie fakti neliecina par to, ka sabiedrisko attiecību nozares attīstība ir apstājusies vai arī būtu spērusi soli atpakaļ. Nozare stabilizējas. Aiziet vājākie, spēcīgākie paliek. Turpinās profesionalizācija.
Norises politikā (partiju apvienību šķelšanās pēc vēlēšanām, īsi valdību darba termiņi, zema iedzīvotāju līdzdalība un uzticība politiskajām partijām un valdībai[12]) ir kavējušas, nevis veicinājušas sabiedrisko attiecību attīstību Latvijā.
Respondenti (Mārcis Bendiks, Renāte Cāne, Sergejs Kruks, Māris Mednis, Laura Minskere, Arnis Lapiņš, Inga Latkovska, Jurģis Liepnieks, Ojārs Skudra, Sandra Veinberga u. c.) norāda, ka politikā vēl joprojām tiek izmantota propaganda un manipulācija. Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, kurš ir pētījis politisko komunikāciju Latvijā, kā spilgtu piemēru šai sakarā min "Pozitīvisma kampaņu" 9. Saeimas vēlēšanās. Sandra Veinberga norāda, ka vēl arvien politiskajā vidē sabiedriskās attiecības uzskata par tautas muļķošanas mehānismu.
Nevar noliegt, ka politiskās komunikācijas kampaņas kļūst arvien daudzveidīgākas un arvien vairāk tiek īstenota divvirzienu (asimetriska, ne simetriska) komunikācija ar vēlētājiem – daudz lielāku lomu spēlē politiskās debates un arvien vairāk tiek komunicēts sociālajos medijos, tomēr politiskā komunikācija joprojām ir kampaņveidīga, ne ilgtermiņa.
Vairāki respondenti norāda, ka tie ir cilvēki (sabiedrisko attiecību aģentūru klienti, organizāciju vadītāji, darbinieki u. c.), kas vai nu veicina, vai nu kavē sabiedrisko attiecību jomas attīstību. Andris Pētersons uzskata, ka sabiedrisko attiecību nozare Latvijā attīstās, jo gan klienti, gan paši organizāciju darbinieki kļūst zinošāki un prasīgāki. Kristaps Otersons norāda, ka sabiedrisko attiecību attīstību ietekmē organizāciju vadības izpratne, kas ir sabiedriskās attiecības, un organizāciju kultūra – komunikācijas un attiecību veidošanas tradīcijas. Nesaudzīgi atklāts savos izteikumos ir Mārcis Bendiks. Uz jautājumu, kas vēl ietekmē sabiedrisko attiecību attīstību, viņš atbild: "Elites deģenerācija valstī. Sabiedriskās attiecības ir smalks instruments un domāts smalkiem ļaudīm. Dumjam saimniekam nevar būt gudrs suns." Lai arī cik profesionāls būtu sabiedrisko attiecību darba veicējs, viņam ir jāņem vērā organizācijas vadītāja/pakalpojuma pasūtītāja vēlmes un vajadzības. Tā kā bieži organizāciju vadītājam/pakalpojuma pasūtītājam nav izpratnes par sabiedriskajām attiecībām, attiecīgās jomas praktiķim nav iespējas profesionāli darboties, līdz ar to sabiedriskās attiecības tiek īstenotas atbilstoši pieprasījumam.
Ar 2001. gadu, kad tiek nodibinātas sabiedrisko attiecību asociācijas (LASAP un LSAKA), sākas jauns sabiedrisko attiecību attīstības periods Latvijā – profesionalizācijas periods, kas ilgst vēl joprojām.
Šajā periodā sabiedriskās attiecības ir turpinājušas strauji attīstīties. Savas darbības sākumā pozitīvi sabiedrisko attiecību attīstību ir ietekmējušas asociācijas, uzsākot sadarbību ar līdzīgām organizācijām citās valstīs, aicinot uz Latviju citu valstu mācībspēkus un praktiķus dalīties zināšanās un pieredzē. Atzinīgi vērtējamas ir arī sabiedrisko attiecību gada balvas pasākums, kurš pēdējos gados, piesaistot neatkarīgu žūriju, rada stimulu sabiedrisko attiecību profesionāļiem darboties arvien kvalitatīvāk un radošāk. Tomēr kopumā asociācijas nav sasniegušas to uzstādītos mērķus. Lai tas notiktu, asociācijām ir jāapvieno spēki un kopā jāveido viena spēcīga asociācija. Tik mazai valstij kā Latvija nav nepieciešamas divas (un vairāk) asociācijas, kas savstarpēji nespēj sadarboties.
Daļā organizāciju sabiedriskās attiecības ieņem arvien nozīmīgāku lomu to struktūrā, tomēr tai pat laikā liela daļa organizāciju neīsteno apzinātu sabiedrisko attiecību praksi.
Īstenotās aktivitātes kļūst daudzveidīgākas un radošākas. Organizācijas arvien vairāk sāk apzināties nepieciešamību izzināt mērķauditoriju viedokli. To nodrošināt palīdz informācijas tehnoloģiju radītās iespējas. Tomēr arī šo periodu vēl neraksturo simetriskas divvirzienu komunikācijas dominante. Attiecību veidošanas un saglabāšanas nepieciešamību, sociālās atbildības misiju visvairāk apzinās lielie biznesa uzņēmumi – sabiedrisko attiecību prakses aizsācēji Latvijā. Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, ekonomiskās sabiedriskās attiecības attīstās straujāk nekā politiskās sabiedriskās attiecības. Politikā vēl joprojām tiek izmantota propaganda un manipulācija.
Katlips, S. M., Senters A. H., Brūms, G. M. (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga: Avots, 763 lpp.
Lapsa, T. (2002). Sabiedriskās attiecības. Ievads teorijā un praksē. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 147 lpp.
Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004, 581 lpp.
Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 14. sējums. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2005, 283 lpp.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=17437023
Lence, S. (2007 b). Divi zaķi ar vienu šāvienu jeb profesionālā prostitūcija, [tiešsaiste]. [Skatīts 05.12.2010.]. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=17515351
Kalniete, S. (2000). es lauzu tu lauzi mēs lauzām viņi lūza. Rīga: Jumava, 480 lpp.
Pētersons, A., Pavāre, L. (2005). Korporatīvā sociālā atbildība : jauns veids, kā pelnīt vairāk. Rīga : Biznesa augstskola Turība (Elpa-2), 191 lpp.
Zīle, Ļ. (1998). Neformālo organizāciju veidošanās un darbība. Latvijas valsts atjaunošana: 1986.–1993. Rīga, LZA. Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 89.–93. lpp.
Lence, S. (2007 a). PR vide Latvijā – izcili ētiska? [tiešsaiste]. [Skatīts 05.12.2010.].
Veinberga, S. (2004). Publiskās attiecības. PR teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC, 327 lpp.
[1] http://lursoft.lv [Skatīts 03.08.2010.]
[2] http://lursoft.lv [Skatīts 05.08.2010.]
[3] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/291500-musu_cilveks_latvijas_sabiedrisko_attiecibu_kompaniju_asociacijas_prezidents_ralfs_vilands [Skatīts 05.08.2010.]
[4] http://www.lursoft.lv [Skatīts 05.08.2010.]
[5] http://www.rozenvalds.lv [Skatīts 10.08.2010.]
[6] http://www.lursoft.lv [Skatīts 05.08.2010.]
[7] http://www.lia.lv/statistika/ [Skatīts 05.05.2011.]
[8] Pirmais Latvijas interneta ziņu portāls DELFI sāka darboties 1998. gadā.
[9] http://www.lia.lv/aktualitates/12/petijums_latvijas_bizness_un_internets/ [Skatīts 05.05.2011.]
[10] http://www.vidm.gov.lv/lat/informacija_presei/komunikacijas_plans/ [Skatīts 10.05.2011.]
[11] http://www.lsaka.lv [Skatīts 10.05.2011.]
[12] Ja 1993. gada 5. Saeimas vēlēšanās piedalās 89,9% visu balsstiesīgo Latvijas Republikas pilsoņu, tad 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās – 71,5%, 2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās – 60,98%, 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās – 63,12 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. (http://data.csb.gov.lv) 2006. gada rudenī Latvijas partijām ir trešais zemākais uzticības līmenis starp 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eirobarometrs 66). Divus gadus vēlāk uzticība partijām vēl vairāk samazinās, un 2008. gada pavasarī Latvijā partijām neuzticas 90% valsts iedzīvotāju. Šis rādītājs ir visaugstākais starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eirobarometrs 69).