|
|
|
|
|
|
|
| Today, not many companies are able to use all of the currently offered management information systems (further - MIS), even though such offers are now in a great abundance. These systems and the technology will be of a great benefit to any business as they help to increase the profits and quickly return the investments by allowing the entrepreneurs to concentrate their efforts and their resources on the other important processes such as the development, organisation and further improvement of the business. One of the reasons that these systems are not popular is the high cost of their development, introduction and maintenance. In order to develop a highly-efficient MIS, the company has to either hire a team of the trained IT specialists to develop a unique MIS solution or a team of the consultants to help to negotiate and acquire an already existing solution that would suit the company's needs in a best way possible. Both result into high expenses that only a large company can afford. However, most of the business processes that occur in any company (such as accounting, staff management, records management, marketing, etc.) are uniform, so they should be able to be easily maintained by a company of any size. The authors of this article are going to provide an evaluation of the market, thereby isolating the low-cost alternative MIS solutions that could be used by any company. Authors also believe that IT outsourcing (further - ITO) and/or cloud computing could be those very solutions that these companies should be looking for. The authors of this publication will use the system dynamics methodology in order to model and determine the efficiency of the MIS developed and produced under similar circumstances. In order to concentrate and avoid generalization on this rather vast subject, the authors will explore only one type of the MIS that can be acquired by either ITO or cloud computing - the electronic document management and flow (further - EDM) systems that meet the demands (organisation and automation of the document flow) of the small and medium-sized companies. This publication is specifically aimed at this type of companies as they are in need of help and support to provide the greatest benefit to today's Latvian economy. |
|
Atslēgas vārdi: IT ārpakalpojumi, mākoņskaitļošana, dokumentu vadības sistēmas, uzņēmējdarbība. |
Šodien biznesa nozares attīstības veicināšanai ir svarīgi ieguldīt līdzekļus tieši informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, jo, pielietojot šīs tehnoloģijas, katrai organizācijai tiek pavērtas iespējas pilnveidot esošos procesus un, pat svarīgākais, uzlabot pamatdarbības efektivitāti.Savukārt, ja katrs biznesa dalībnieks ir tendēts uz kvalitātes uzlabošanu uzņēmuma ietvaros, tiek veicināta konkurētspēja komersantu vidū. Tādējādi tiek panākta situācija, kad konkurētspēja tiek paaugstināta nacionālā līmenī, kas ir vitāli nepieciešams šodienas valsts tautsaimniecībai.
Par konkurences paaugstināšanu būtu jārūpējas gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem. Taču maziem ir krietni grūtāk izdzīvot nekā lielām organizācijām. Mazajiem uzņēmējiem ir daudz svarīgāk spēt pieņemt pareizus lēmumus pareizā laikā, visus resursus jāpielieto efektīvi un jāspēj būt elastīgam, reaģējot uz ārējām un iekšējām izmaiņām.Šo spēju nodrošināšanai ir svarīgi veikt ietekmju analīzi, apkopot uzņēmumā esošo informāciju un rīkoties savlaicīgi, un par galveno atbalstu vai palīgu šo uzdevumu realizācijai tiek uzskatītas informācijas tehnoloģijas.
Pašreiz ir iespējams izvēlēties informācijas tehnoloģijas, ņemot vērā gan tā lietojuma veidu, gan produktu kā tādu. Līdz ar to jebkuram biznesa segmenta dalībniekam: gan lielam, gan mazam, ir pieejams tehnoloģiju klāsts, ko tas ir spējīgs izmantot un rezultātā veicināt savas komercdarbības efektivitātes paaugstināšanu.
Šī raksta mērķis ir izvērtēt vadības informācijas sistēmu lietojuma ietekmi biznesa segmentā, apskatīt, kāds ir izdevīgākais veids, kā mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk tekstā – MVU) var ieviest vadības informācijas sistēmas (turpmāk tekstā – VIS), iznomājot šo pakalpojumu vai veidojot un uzturot šo sistēmu pašiem. Rakstā tiks sniegts VIS pamatjēdziens un izskatīta to nozīme MVU pamatdarbībā, kā arī pētīts informācijas tehnoloģiju (turpmāk tekstā – IT) ārpakalpojumu un mākoņskaitļošanas pielietojuma konkurētspējas ieguvums, liekot uzsvaru uz elektronisko dokumentu aprites nodrošinošiem risinājumiem. Publikācijas secinājumu daļā tiek apkopoti pētījuma rezultāti un sniegtas rekomendācijas, kā arī atklāti VIS lietojuma trūkumi un priekšrocības.
Raksta sagatavošanā tiek izmantota sistēmdinamikas modelēšana, lai attēlotu pētāmo objektu cēloņu savstarpēju sadarbību un ietekmi. Par pētījuma metodoloģisko pamatu izmantoti ārvalstu un Latvijas zinātnieku darbi, zinātnisko konferenču un semināru materiāli, kā arī praktiskā pētījuma rezultāti.
VIS ir IT produkts, kas tās lietotājiem – gan valsts, gan privātā sektora pārstāvjiem –, sniedz atbalstu organizācijas informācijas pārvaldībā. Šādas sistēmas nodrošina informācijas reģistrāciju un apstrādi, sniedzot iespēju veidot kvalitatīvus uzņēmuma pārskatus, kopsavilkumus un arhīvus.
Pateicoties šādām sistēmām, organizācijas dati tiek pārvaldīti pilnībā, kas ļauj lietotājiem uzkrāto informāciju izmantot efektīvi, piemēram, lai veiktu specifiska rakstura tirgus situācijas izpēti vai apzinātos tirdzniecības procesa norises kvalitāti un daudzus citus uzņēmumu raksturojošus biznesa procesus. No iepriekš minētā izriet, ka VIS nodrošina augsta līmeņa biznesa procesu pārvaldīšanu, kā rezultātā tiek iegūta specifiska datu kopa, kuru uzņēmuma vadība var izmantot svarīgu lēmumu pieņemšanai.
Šodien pasaules tirgū ir pieejamas daudzveidīgas VIS. Tās var klasificēt pēc tehnoloģiskā un organizatoriskā aspekta. Klasifikācija pēc tehnoloģiskā aspekta ietver:
Klasifikācija pēc organizatoriskā aspekta tiek noteikta ar šādiem raksturlielumiem:
Dotajā brīdī ir zināmas šāda tipa VIS: lēmumu pieņemšanas sistēmas, ekspertsistēmas, resursu un cilvēku vadības sistēmas, uzņēmuma resursu vadības sistēmas, klientu vadības sistēmas, projektu vadības sistēmas, dokumentu vadības sistēmas u. c. Ņemot vērā apstākli, ka pastāv šāda VIS daudzveidība, uzņēmumam ir jāspēj noteikt mērķi, ko tas vēlas sasniegt, ieviešot sistēmu, kā arī jāapzinās budžeta summa VIS ieviešanas un uzturēšanas darbiem, ko komersants būtu gatavs ieguldīt un jācenšas noteikt laiku, kuru uzņēmējs ir gatavs gaidīt, līdz risinājums sāks sevi atmaksāt. Uzņēmumam jābūt gatavām izmaiņām, kuras tiks panāktas rezultātā, jo, līdz ar VIS ieviešanu, tiek iespaidoti uzņēmuma galvenie resursi: personāls, infrastruktūra un informācija (Haag, 2009).
Uzņēmējdarbības vidē maziem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīgi pieņemt lēmumu īstajā brīdī, kas veicinātu pamatdarbības kvalitatīvu izpildi, organizācijas attīstību, paaugstinot tās konkurētspēju (Kole, 2008). Jebkuru mazā biznesa pārstāvi var uzskatīt par unikālu, jo tas saviem spēkiem ir atradis veiksmes recepti, iegūstot vienreizēju praksi specifiskā uzņēmējdarbības segmentā (Collier, 2006). Ikdienā MVU saskaras ar lielu atšķirīga satura datu apjomu. Šādu daudzskaitlīgu un daudzveidīgu datu apstrāde un izmantošana ir ļoti sarežģīts uzdevums, tādēļ, lai palielinātu uzņēmuma darbības efektivitāti, ir svarīgi:
Tas ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem, kā būtu jānotiek informācijas izmantošanai uzņēmumā. Mūsdienās izstrādāto VIS funkcionalitāte ir tik augsta, ka tās spēj nodrošināt visu šo posmu izpildi un veikt to daudz kvalitatīvāk, objektīvāk un pilnīgāk (Haag, 2009). Tādēļ ir ļoti svarīgi integrēt savā uzņēmumā VIS.
MVU galvenais uzdevums ir spēt reaģēt uz apstākļiem, kas ir radīti apkārtējā vidē. Lai specificētu īsto momentu lēmumu pieņemšanai, MVU ir nepārtraukti jābūt pieejamai aktuālai informācijai par tās pamatdarbības sfēru un stāvokli, kas ir uzņēmuma iekšienē noteiktajā brīdī. Neapšaubāmi, izsekot notiekošam ir grūti vai traucē tādi apstākļi kā cilvēciskais faktors – slinkums, paviršība vai nolaidība. MVU notiekošie biznesa procesi pēc būtības līdzinās lieliem uzņēmumiem un vienīgā atšķirība ir informācijas apjomu mērogos, kas ietekmē: informācijas apjomu, apgrozījuma summas un darbavietu skaitu. MVU ir nepieciešamas informācijas uzturēšanas un pārvaldības iespējas, kuras sniedz VIS, jo neapdomāta lēmuma pieņemšana var apdraudēt uzņēmuma eksistenci vai negatīvi ietekmēt tā attīstību uz ilgāku laiku (Forands, 2004). VIS šajā gadījumā tiek uzskatīts par esenci, kas virza MVU kāpināt konkurētspēju, tādējādi veicinot uzņēmuma kopējo attīstību.
Mūsdienās informācijas sistēmas (turpmāk tekstā – IS) izstrādes brīdī uzņēmumos tiek veikta korelatīvo biznesa procesu analīze. Tradicionāli tā tiek nodrošināta ar nolūku izvērtēt esošā biznesa procesa norises efektivitāti, un vajadzības gadījumos tiek veikta biznesa procesa scenārija pārveide. Pārveides ieguvums ir biznesa procesa optimizācija, kas eventuāli veicina resursu izlietojuma samazināšanos un paaugstina procesu atdevi (White, Miers, 2008). Tikai pēc šīs procedūras izpildes uzņēmumā tiek ieviests VIS, jo tad sistēmas darbība tiek balstīta uz konceptuāli pareizi izveidotiem un pārdomātiem biznesa procesiem. Biznesa procesu optimizācija ierasti samazina biznesa procesa īstenošanas administratīvās izmaksas, nereti saīsina arī procesa norises laiku, kas tiek uzskatīti par uzņēmuma ieguvumiem, jo samazina izdevumus.
VIS paredz ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ar kurām MVU ir jārēķinās, veicot ieņēmumu un izdevumu prognozēšanu. VIS nepieciešams ieviest MVU, ja to darba vietu skaits pārsniedz 10 vienības, ja uzņēmumam ir reģionālās filiāles un, ja darba process paredz informācijas analīzi, piemēram, preču/ pakalpojumu pārdošanas datu analīzi, krājumu izlietojuma analīzi, dokumentu apstrādes analīzi u. c. Pēc Eiropas Savienības statistikas centra "Eurostat” datiem 2010. gadā Latvijas mazo uzņēmumu (darbinieku skaits no 10 līdz 49) vidēji 30% no visiem nodarbinātiem pielietoja datorus ikdienas pienākumu veikšanai un 2009. gadā tie bija 28% (Eurostat, 2011). Tas nozīmē, ka ar katru gadu sagaidāms datora lietotāju pieaugums, kas liecina par e-sabiedrības veidošanu un IT lietotāju praktiķu skaita palielināšanu, kas neapšaubāmi ir labs rādītājs, jo sabiedrība vēlās pilnveidoties un daudz elastīgāk pieņemt inovatīvus risinājumus, tādus kā VIS ieviešana un pielietošana MVU pamatdarbības nodrošināšanai.
Jau pagājušā gadsimta beigās IT jomā pasaulē attīstījās uzņēmumi, kas sāka specializēties uz konkrētām IT jomām, taču ar laiku princips, ka viena kompānija var visu, vairs neatmaksājās. Ar laiku atsevišķās kompānijās rodas vajadzība pēc konkrētiem pakalpojumiem, kurus tās pašas sev nespēj nodrošināt, līdz ar to rodas vajadzība izmantot citu kompāniju piedāvātos pakalpojumus.
Mūsdienās ārpakalpojumi tiek piedāvāti visdažādākajās biznesa jomās, piemēram, biznesa un personāla vadībā, mārketingā un reklāmā, grāmatvedības un nodokļu jautājumos, apsardzes un apkopes organizācijā. Pēc Outsourcing Institute datiem, vispopulārākā (28% no visiem ārpakalpojumiem) ir IT pakalpojumu nodošana profesionāliem piegādātājiem (Outsourcing Institute, 2011).
IT kompānijās, veidojot IS, visbiežāk ārpakalpojumus piedāvā šādos IS darbības etapos: izveidošanā, ieviešanā, ekspluatācijā un pilnveidošanā. Iemesli, kuri liek domāt par IT ārpakalpojumu nepieciešamību, ir:
Ārpakalpojumi (angļu valodā – Outsourcing) – pakalpojumu veids, ko izmanto uzņēmumi savas darbības optimizēšanai, nododot atsevišķas sekundāras biznesa funkcijas specializētām kompānijām (turpmāk tekstā – piegādātājiem) un fokusējoties uz pamatnodarbošanos.
LZA Terminoloģijas komisijas informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisija ir atzinusi, ka ārpakalpojumu izmantošana ir citas firmas pakalpojumu izmantošana, lai izveidotu kādu produktu vai pilnveidotu agrāk izveidoto produktu, piemēram, izstrādātu konkrētu programmatūru.
Ārpakalpojums ir jau pazīstams tādās jomās kā ražošana un loģistika – jaunums ir uzņēmuma darbības procesu nodrošināšana pašā uzņēmumā. Pasūtot citiem biznesu jeb ārpakalpojumus, parādās daudz priekšrocību – tiek samazinātas izmaksas, piesaistīts radošais potenciāls un resursi. Tas ļauj uzņēmumam pilnībā koncentrēties uz pamatnodarbošanās attīstību (Lauriņš, 2007). Ārpakalpojumi ir uzņēmuma stratēģisks lēmums, ļaujot tiem koncentrēties uz to, ko tie prot vislabāk — pamatbiznesu.
Galvenie elementi, lai izvērtētu ārpakalpojumu ieguvumus, ir to mainīgums jeb nenoteiktība, finansiālais pamatojums un iegūto labumu novērtēšana. Nākamajā attēlā tiek atspoguļota sakarība starp finansiālo ieguvumu laika termiņā, kad tiek veiktas investīcijas. Attēlā zemāk, skat. 1. att., ir redzams, kāda ir iespējamība uzņēmumam gūt panākumus proporcionāli investīciju apjomam.
|
| 1. att. Investīciju ekonomiskais ieguvums (P. Lauriņš, 2007) |
Mākoņskaitļošanas pakalpojumi ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, ir to attīstības agrīnajā stadijā un lielākā daļa uzņēmumu vēl ir mācīšanās fāzē, mēģinot saprast, kas tad ir mākoņskaitļošana un kuri no šiem pakalpojumiem vislabāk atbilst attiecīgā uzņēmuma vajadzībām. Tie uzņēmumi, kuri savulaik veikuši nozīmīgus ieguldījumus IT infrastruktūras izveidē, bieži vien vilcinās ar datu un lietojumprogrammu migrāciju datu mākonī.
VIS arī ir iespējams veidot un vadīt, izmantojot mākoņskaitļošanas pakalpojumus. Kā galvenie kritēriji tiek minēti: vienkāršota lietotāju un infrastruktūras licenču pārvaldība, drošība, pieejamība, pārvaldība, ekonomiskums. Šāda tipa pakalpojumus visbiežāk piedāvā starptautiskas ārpakalpojumu organizācijas, kurām jau ir sava izveidota infrastruktūru, kur uzturēt VIS. Šajā gadījumā uzņēmums, kurš lieto VIS, nemaz nezina, kur fiziski VIS tiek darbināts (Miller, 2009). Citiem vārdiem – VIS tiek darbināts ar virtualizācijas (serveru izpratnē) pieeju globālos apmēros.
Autori, analizējot VIS pielietojumu, apskatīja elektronisko dokumentu sistēmu apriti, izmantojot to kā ārpakalpojumu. Mākoņskaitļošana (angļu valodā – Cloudcomputing) kļūst aizvien populārāka, un tās pielietojums uzņēmēju vidū kļūst aizvien populārāks, jo to izmantošana neprasa lielus ieguldījumus (Velte, Elsenpeter, 2009), kas vēl jo vairāk ir svarīgi MVU segmentam.
Kā populārākais produkts, izmantojot mākoņskaitļošanu, var tikt minēts "Google Docs”. Šis risinājums palīdz tikai uzturēt un koplietot vienkāršotu dokumentu pārvaldību. Risinājums ir bezmaksas un nav piemērojams lielām organizācijām pie lielām informācijas plūsmām.
Nedaudz sarežģītākas ir sistēmas, kurām jau ir nepieciešama procesu pārvaldība (piemēram, dokumentu apstiprināšana, versiju vadība, ierobežota pieejamība lietotājiem). Šāda tipa risinājumi pārsvarā ir par maksu, ko piedāvā tādas kompānijas ka Oracle (produkts – Oracle WebCenter Content: Document Management) un Open Text Cooperation (produkts – Open Text ECM Suite, bij. Livelink) (Oracle, 2011).
Iepriekš minētie maksas un bezmaksas risinājumi ir tīmekļa bāzēti, līdz ar to nav nepieciešams neko uzstādīt uz lietotāju darbstacijām. Tā kā lietotāji nezin, kur fiziski ir izvietoti dokumenti, pakalpojuma sniedzēja kompānijas šādas aplikācijas un datus glabā tai saucamajā "mākonī” jeb virtualizētā vidē (Miller, 2009). Šis ir izteikts piemērs mākoņskaitļošanas izmantošanai.
Nākamajā nodaļā ir veikts pētījums par elektronisko dokumentu VIS efektivitāti, izmantojot sistēmdinamikas pētīšanas metodi.
Lai veiktu VIS efektivitātes noteikšanu, ir jāapskata scenārijs, kas atspoguļo situāciju uzņēmumā, kurš neizmanto VIS. Attēlā zemāk ir diagramma, kas attēlo savstarpēji saistītas cēloņsakarības un raksturo to sasaisti.
|
| 2. att. MVU informācijas plūsmas izmantošanas ietekme (K. Puksta, 2011) |
Vadoties pēc diagrammas (skat. 2. att.) var secināt, ka, palielinoties informācijas plūsmai, būtu jāpalielina uzņēmuma darbinieku skaits, kas veidotu papildus administratīvās izmaksas. Gadījumos, kad nav iespējams piesaistīt jaunus darbiniekus, līdz ar informācijas apjoma palielināšanos palielinās arī informācijas apstrādes laiks, kas arī veido administratīvo izmaksu palielinājumu, jo darbinieki ir spiesti strādāt vairāk, ārpus darba laika. Informācijas apstrādes kvalitāte zūd abos gadījumos, jo informācijas apstrādei ir jānotiek bez kļūdām un savlaicīgi, bet, ja darbinieki ir spiesti strādāt ilgāk, stresa apstākļos, tad tie biežāk kļūdas. Vai, kā pirmajā gadījumā, jaunu darbinieku piesaiste var radīt risku, ka darbinieks kļūdīsies nepilnīgas procesa zināšanas dēļ. Brīdī, kad informācija tika apstrādāta nekvalitatīvi un balstoties uz to tiek izdarīta kļūdaina analīze, uzņēmuma vadītāja pieņemtie lēmumi ir kļūdaini. Šādas problēmas noved pie: uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, attīstības potenciāla zuduma, bankrota riska draudiem, un tas negatīvi ietekmē uzņēmuma darbiniekus, graujot viņu motivāciju strādāt uzņēmuma labā. Kopējā uzņēmuma attīstības tendence paliek negatīva, un konkurētspēja netiek uzlabota, kas noved arī pie klientu zuduma.
Nākamajā diagrammā (skat. 3. att.) tiks attēlota situācija, kad VIS tiek sekmīgi ieviesta uzņēmumā. VIS ieviešana, kas paredz biznesa procesu optimizāciju, palielina notiekošo biznesa procesu efektivitāti. Savukārt procesa sakārtotība samazina uzņēmuma resursu izlietojumu, kas ietekmē administratīvās izmaksas, reducējot tās. Administratīvās izmaksas samazinās VIS uzturēšanas brīdī, kas būtībā kompensē resursus, kas tika izlietoti biznesa procesu VIS ieviešanai. VIS sniedz informācijas apstrādes laika samazināšanu, neiespaidojot tās apstrādes kvalitāti, kas neapdraud uzņēmumu ar zemas kvalitātes informācijas apstrādi un ļauj veikt pareizu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Līdz ar VIS ieviešanu un apstrādes laika samazinājumu pastāv iespēja samazināt arī darbinieku skaitu, pateicoties biznesa procesu automatizācijai.
Veicot pareizu lēmumu pieņemšanu, MVU vadība palielina savas izredzes izstrādāt efektīvu konkurētspējas stratēģiju, kas paaugstinās uzņēmuma kopējo attīstības potenciālu un pietuvinās uzņēmumu izvirzītā mērķa sasniegšanai. Noslēdzošais diagrammas posms parāda klientu apmierinātību, kas VIS ieviešanas rezultātā palielinās.
|
| 3. att. VIS ieviešana un tās ietekme uz MVU (K. Puksta, 2011) |
Agri vai vēlu, lielāki vai mazāki uzņēmumi sapratīs, ka to procesu un dokumentu vadību būs nepieciešams pārvaldīt elektroniski. To paātrinās ne tikai jaunāko tehnoloģiju attīstība, bet arī aizvien pieaugošā savstarpējā konkurence un izmaksu samazinājums uz ne-pamatbiznesa orientētiem procesiem uzņēmumā. Daudziem uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties dažādos valsts pasūtījumos, kā arī konkurēt starptautiska tirgū, būs nepieciešami dažādi starptautiski izdoti kvalitātes sertifikāti, kurus nebūs iespējams iegūt bez drošiem un pārskatāmiem procesiem. Arī droša un efektīva dokumentu pārvaldība uzņēmumā var kalpot kā pamats un piemērs sakārtotam procesam uzņēmumā. Izmantojot sistēmdinamikas pētīšanas metodi, autoriem ir izdevies ilustratīvi demonstrēt, kā ir iespējams palielināt uzņēmuma efektīvāku pārvaldību atsevišķos biznesa procesos, ieviešot VIS.
Rezultāti parādīja, ka VIS ieviešanas gadījumā uzņēmuma efektivitāte vairākos biznesa procesos uzlabojās (piemēram, pieauga klientu apmierinātība, samazinājās administratīvās izmaksas, pieauga brīvie naudas līdzekļi, palielinājās attīstības potenciāls). Tas viss ir iespējams, ja tiek izmantota elektronisko dokumentu pārvaldības sistēma, kas ir nodota trešās puses atbildībā jeb ir veikta ārpakalpojuma izmantošana. Mākoņskaitļošana ir vēl viens faktors, kas palīdz veikt efektīvāku sistēmu pārvaldību, neatkarīgi no lietotāju atrašanās vietas un izmantotās aparatūras, jo sistēma tiek uzturēta virtuālā vidē un tiek lietota caur interneta pārlūkprogrammu.
Collier, B. (2006). How to Succeed as a Small Business Owner ... and Still Have a Life, St. Louis: Porchester Press, p.164.
Eurostat (2011). ICT USAGE IN ENTERPRISES, [tiešsaite]. [Skatīts 10.12.2011]. http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/setupModifyTableLayout.do.
Forands, I. (2004). Biznesa vadības tehnoloģijas, Rīga: Latvijas izglītības fonds, 330. lpp.
Gartner: (2011). Business Intelligence and Decision Impact, Gartner, [tiešsaite]. [Skatīts 07.12.2011]. http://my.gartner.com/portal/server.pt?open=512&objID=270&mode=2&PageID=3862698&docCode=200705&ref=docDisplay.
Haag, S. (2009). Management Information Systems for the Information Age, New York: McGraw-Hill, p. 550.
Kole, V. (2008). MIS for Small & Medium Business (SMB),MAIA Intelligence, 23.10.2008., [tiešsaite]. [Skatīts 27.11.2011]. http://blog.maia-intelligence.com/2008/10/23/mis-for-small-medium-business-smb/.
Lauriņš, P. (2007). Ārpakalpojumi – uzņēmuma ceļš uz panākumiem vai neveiksmēm. Rīga: Sakaru Pasaule, 2. lpp.
MANAGEMENT INFORMATION SYSTEMS (MIS), Encyclopedia of Small Business,[tiešsaite]. [Skatīts 27.10.2011]. http://www.referenceforbusiness.com/small/Mail-Op/Management-Information-Systems-MIS.html#b.
Microsoft Corporation, (2009). An industry shift toward cloud computing, Microsoft Corporation.
Miller, M. (2009). Cloud computing – web-based applications that change the way you work and collaborate online, Indiana: Que Publishing, p.298.
Mosher, B. (2010). Google (Finally) Opens Docs to Document Management, CMS WIRE, 13.01.2010.,[tiešsaite]. [Skatīts 27.10.2011]. http://www.cmswire.com/cms/document-management/google-finally-opens-docs-to-document-management-006383.php.
Oracle WebCenter Content: Document Management, ORACLE, [tiešsaite]. [Skatīts 27.11.2011]. http://www.oracle.com/us/products/middleware/content-management/document-mgmt/index.html.
Top Ten Outsourcing Survey, Outsourcing Institute,[tiešsaite]. [Skatīts 11.12.2011]. http://www.outsourcing.com/content.asp?page=01b/articles/intelligence/oi_top_ten_survey.html.
Velte, A. T., Velte, T. J., Elsenpeter, R. (2009). Cloud computing a practical approach,New York: McGraw-Hill,p. 334.
White, S. A., Miers, D. (2008). BPMN Modeling and reference guide: understanding and using BPMN. Lighthouse Point: Future Strategies Inc., p. 225.
|
|
Vita Ņemenova CESIJAS TIESISKAIS REGULĒJUMS LATVIJĀ MAINĪGOS EKONOMISKOS APSTĀKĻOS |
Inga Pūre SABIEDRISKO ATTIECĪBU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ: PROFESIONALIZĀCIJAS PERIODS |
|