|
|
|
|
|
|
|
| Turnover is one of the most important indices characterizing economic activity; it is used to approximate the size of the organization and, by annual comparison, the development of the company as well. Yet, the definition of the turnover varies in different normative enactments. The limitations for the turnover within the financial year, stated by the accounting and taxation normative enactments, are important especially for the newly established entities with small turnover. The turnover (income) for the reporting period is the key determinant for the choice of the accounting records system, setting the threshold of 200,000 LVL. The annual turnover is even more significant for the application of the economic operation taxes. On the basis of the annual turnover, the entrepreneur can choose the type of income tax for the application on the financial result of the economic operation. The methodology of the application of the value added tax also defines limitations for the entrepreneurship, stated as the tax-payer registration threshold of 35,000 LVL. The mentioned amount may not be directly nominated as the annual turnover of the economic operation. With the transfer of the economic operation subject into the value added tax payer there should be carried out significant changes in the accounting register system. |
|
Atslēgas vārdi: apgrozījums, uzņēmējdarbība, mikrouzņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikrouzņnēmumu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. |
Raksturojot uzņēmuma saimniecisko darbību, vairumā gadījumu tiek analizēts pa finanšu gadiem tā apgrozījums jeb ieņēmumi. Apgrozījums arī tiek izmantots kā būtisks rādītājs nodokļu aplikšanas metodikās, kurās, pamatojoties uz apgrozījuma summu, tiek piemērotas noteiktas nodokļu likmes un papildlikmes. Ikvienam saimnieciskās darbības veicējam ir svarīgi zināt apgrozījuma ierobežojošos lielumus, lai varētu plānot uzņēmējdarbības aktivitātes.
Raksta mērķis ir pētīt uzņēmējdarbības apgrozījuma ierobežojumus normatīvajos aktos.
Raksta uzdevumi ir:
Izmantotās pētījuma metodes ir statiskā novērošana, datu apkopošana un grupēšana, monogrāfiskā dokumentu analīze.
Apgrozījums ietver kopsummas, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus pārskata periodā, un tas atbilst trešām personām piegādātu preču vai pakalpojumu tirgus noietam. Apgrozījumā ieskaita visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus, izņemot pievienotās vērtības nodokli, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus saviem klientiem, un citus līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu (EK regula 2700/98).
Gada pārskatu likuma 21. pants definē jēdzienu "neto apgrozījums", kas ir ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. Gada pārskatu likumā dotais apgrozījuma definējums un EK regulā definētais ir harmoniski, šādi tiek saprasts apgrozījums, pielietojot grāmatvedībā divkāršā ieraksta sistēmu.
Kārtojot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, ar apgrozījumu jeb ieņēmumiem tiek saprasta saimnieciskās darbības naudas plūsma, tātad tiek uzskaitīti nevis izrakstītie rēķini, bet to apmaksas fakts.
Pētījumā tiks analizēti normatīvajos aktos noteiktie apgrozījuma ierobežojumi, kas ir saistīti ar saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu aplikšanu Latvijā.
SIA Lursoft apkopotie dati apliecina, ka pēc Uzņēmumu reģistra ziņām 2011. gadā Latvijā jaundibinātu kompāniju reģistrācija salīdzinājumā ar 2010. gadu ir pieaugusi par 34,1%. Jāpiebilst, ka tas ir otrais gads, kad strauji palielinājusies jaunu uzņēmumu dibināšana. Tas nozīmē, ka 2009. gadā uzsāktā mazā biznesa veicināšanas programma ir sekmīgi sevi apliecinājusi darbībā. Šīs programmas ietvaros tiek realizēti tādi pasākumi kā atvieglota uzņēmumu reģistrācija ar samazinātu kapitālu, mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana, atvieglota uzņēmējdarbības uzskaite[1].
Jaundibināto uzņēmumu skaitā dominē mazkapitāla SIA, kuras, atbilstoši izmaiņām Komerclikumā, var reģistrēt no 2010. gada 10. maija. 2011. gadā no jaundibinātajām 16 841 SIA ar pamatkapitālu no Ls 1 līdz Ls 1999 tika reģistrētas 11 653 SIA, bet 2010. gadā tikai – 5179. Turpretim individuālo komersantu reģistrācija ir samazinājusies par 25% pret 2010. gada reģistrēto skaitu[2].
Latvijas normatīvajos aktos nav definētas uzņēmumu kategorijas pēc to raksturojošiem lielumiem, bet tiek izmantota Eiropas Komisijas regula Nr. 800/2008, kuras pielikumā ir noteiktas robežvērtības uzņēmumu iedalījumam. Iepriekš minētajā Ministru Kabineta apstiprinātajā koncepcijā par mikrouzņēmumu atbalstu ir noteikts mikrouzņēmuma statuss, tas ir, „fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēji, individuālie komersanti un fiziskas personas – individuālā uzņēmuma, arī zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašnieki (turpmāk – saimnieciskās darbības veicēji), kā arī juridiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību formā un kuri atbilst šādiem kritērijiem:
| 1. tabula. Uzņēmumu kategorijas ES (EK regula 800/2008) | |||
|
Uzņēmuma kategorija |
Darbinieku skaits |
Gada apgrozījums |
Gada bilance |
|
Mikrouzņēmums |
< 10 |
≤ 2 milj. EUR (Ls 1,405 milj.) |
≤ 2 milj. EUR (Ls 1,405 milj.) |
|
Mazais |
< 50 |
≤ 10 milj. EUR (Ls 7,03 milj.) |
≤ 10 milj. EUR (Ls 7,03 milj.) |
|
Vidējais |
< 250 |
≤ 50 milj. EUR (Ls 35,14 milj.) |
≤ 43 milj. EUR (Ls 30,22 milj.) |
Analizējot Latvijas komercuzņēmumu skaitu pēc 1. tabulas iedalījuma, 2010. gadā mikrouzņēmumi skaitliski sastāda 91%, bet vidējie tikai 0,3% no kopējā skaita[3].
Tieši jaundibinātiem un uzņēmumiem, kuru apgrozījumu varētu definēt kā nelielu, ir svarīgi zināt grāmatvedības un nodokļu normatīvajos aktos noteiktos finanšu gada apgrozījuma ierobežojumus. Apgrozījums (ieņēmumi) pārskata gadā ir noteicošais lielums grāmatvedības reģistru kārtošanas ieraksta sistēmu izvēlē, ja individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, grāmatvedības kārtošanā var pielietot vienkāršā ieraksta sistēmu (Par grāmatvedību, 1993).
Saimnieciskās darbības nodokļu aplikšanā gada apgrozījumam ir vēl būtiskākā nozīme. Uzņēmējam ir iespējas izvēlēties ienākuma nodokli saimnieciskās darbības finansiālā rezultāta aplikšanai. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums paredz nodokļa likmi 25% no saimnieciskās darbības ienākuma, fiksēto ienākuma nodokli un patentmaksu.
| 2. tabula. Fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēja apgrozījuma ierobežojumi (2) | |
|
Gada apgrozījums (ieņēmumi) |
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme |
|
Neierobežots |
25% |
|
Līdz 35 000 latu |
Patentmaksa no 30 līdz 70 latiem mēnesī |
|
Līdz 10 000 latu |
Fiksētais nodoklis, 5% |
Pārkāpjot minētos ierobežojumus, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir paredzētas sankcijas, piemēram, fiksētā nodokļa maksātājam apgrozījumam virs 10 000 latu ir jāpiemēro lielāka nodokļa likme 7%, kā arī atkārtoti var izvēlēties maksāt šo nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Šādi ierobežojumi neuzrunā uzņēmēju attīstīt saimniecisko darbību.
Izvēloties maksāt patentmaksu vai fiksēto ienākuma nodokli, grāmatvedības uzskaitē pielieto vienkāršā ieraksta sistēmu un uzskaita tika saimnieciskās darbības ieņēmumus, neņemot vērā izdevumus, līdz ar to, kļūstot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa 25% likmes maksātāju, ir jāpāriet uz grāmatvedības uzskaiti, kurā tiek ņemti vērā arī izdevumi un tiek rēķināts finansiālais rezultāts – ienākums.
Izlemjot dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, netiek ņemts vērā apgrozījums, izvēloties grāmatvedības uzskaites sistēmu, jo normatīvie akti nosaka, ka jāpielieto tikai divkāršā ieraksta sistēma.
Ar 2010. gada 1. septembri stājās spēkā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likums, nosakot, ka apgrozījums kalendārā gadā nevar pārsniegt 70 000 latus un apgrozījumam tiek piemērota 9% likme. Mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana aktivizēja iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, bet vienlaicīgi arī veicināja veidot nodokļu optimizācijas shēmas, kuras izpaužas kā faktiski jaunizveidotais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs iznomā darbiniekus agrākajam darba devējam. Ar 2012. gadu ir veiktas likumā izmaiņas, kuras ierobežo šādu mākslīgi veidotu uzņēmumu darbību.
Pēc 3. tabulas datiem 2011. gadā valstī ir 12627 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru skaitu veido gan jaundibināti uzņēmumi un fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, gan jau darbojošies uzņēmējdarbības subjekti, kuri ir veikuši maksājamā ienākuma nodokļa veida maiņu.
| 3. tabula. Saņemtie pieteikumi MUN maksātāja statusa iegūšanai 2011. gadā (Valsts ieņēmumu dienests) | |||
|
Pieteikuma iesniedzēja statuss |
Pieteikuma iesniegšanas vieta |
Pieteikums apstiprināts |
|
|
Valsts ieņēmumu dienests |
Uzņēmumu reģistrs |
||
|
Juridiskās personas |
3097 |
5941 |
8539 |
|
Fiziskās personas |
3655 |
- |
3342 |
|
Individuālie komersanti |
410 |
367 |
746 |
|
Kopā |
7162 |
6308 |
12627 |
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, neatkarīgi no tā, kādu grāmatvedības sistēmu pielieto saimnieciskās darbības uzskaite, precīzi ir jāievēro likuma 1. pantā noteiktais ierobežojums kalendārā gada apgrozījumam, kuru pārkāpjot ir jāpiemēro likme 20% un ar nākamo taksācijas periodu (gadu) zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu (Mikrouzņēmumu nodokļa likums, 2010).
Šajā gadījumā tas izpaužas kā uzņēmēja sodīšana par veiksmīgu saimniecisko darbību.
Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aplikšanas metodika nosaka uzņēmējdarbības ierobežojumus, kuri izpaužas kā nodokļu maksātāja reģistrācijas slieksnis 35 000 latu. Minēto summu nedrīkst tieši identificēt ar saimnieciskās darbības gada apgrozījumu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā ir noteikts, ka ar reģistrācijas slieksni ir jāsaprot veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Ja šo 12 mēnešu laikā saimnieciskajā darbībā ir bijuši ieņēmumi, kuri, atbilstoši likuma 6. pantam, neapliekas ar nodokli, tad apgrozījums gada periodā var pārsniegt 35000 latu, bet PVN slieksnis nav pārkāpts.
Saimnieciskās darbības subjektam kļūstot par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, ir būtiski jāpārkārto grāmatvedības uzskaite, bet fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējiem ir jāiekārto vēl viens darījumu reģistrācijas žurnāls ar PVN apliekamu darījumu uzskaitei.
Lauksaimnieks, kurš nav apliekamā persona, realizējot paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju 14% apmērā no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības[4].
Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam ir izdevīgi izmantot PVN kompensāciju un sekot līdzi darījumu uzskaitei, lai nepārsniegtu likumā noteikto reģistrācijas slieksni.
Uzsākot saimniecisko darbību, kā arī to plānojot attīstīt, uzņēmējam ir jāpārzina normatīvajos aktos noteiktie taksācijas perioda apgrozījuma ierobežojumi un ar to pārsniegšanu saistītās sekas. Precīzi jānosprauž uzņēmuma darbības attīstības mērķi, lai varētu izvēlēties piemērotāko nodokļu aplikšanas modeli, jo ienākuma nodokļu aplikšanas maiņa ir saistīta ar dažādiem uzņēmējdarbības riskiem.
Apgrozījums ir būtisks saimnieciskās darbības rādītājs, pēc kura nosaka uzņēmuma kategoriju.
Apgrozījums pārskata gadā ir noteicošais lielums grāmatvedības reģistru kārtošanas sistēmas ieraksta izvēlē.
Ienākumu nodokļu aplikšanas metodikā ir noteikti apgrozījuma ierobežojumi, kas neveicina uzņēmuma tālāko attīstību.
Mikrouzņēmumu nodoklis aktivizē iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, vienlaicīgi veicinot veidot riskantas nodokļu optimizācijas shēmas.
Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas slieksnis nav tieši identificējams ar saimnieciskās darbības apgrozījumu.
Ikvienam saimnieciskās darbības subjektam ir jāpārzina normatīvajos aktos noteiktie apgrozījuma ierobežojumi un ar tā pārsniegšanu saistītās sekas.
Spēkā esošā ienākumu nodokļu aplikšanas metodika ir vairāk orientēta uz noteiktu fiskālo mērķu sasniegšanu, nevis uz uzņēmējdarbību stimulējošas vides nodrošināšanu.
Eiropas Komisijas regula Nr. 800/2008. (2008. gada 6. augusts), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu, [tiešsaiste]. [skatīts11.10.2011.]
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:214:0003:0047:
Par grāmatvedību. // Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Augstākā Padomē 14.10.1992.; stājies spēkā 01.01.1993. // Ziņotājs, 11.12.1992, Nr. 44.
Mikrouzņēmumu nodokļa likums.// Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 09.08.2010.; stājies spēkā 01.09.2010.//Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr. 131.
Par pievienotās vērtības nodokli. // Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 09.03.1995.; stājies spēkā 01.05.1995. // Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr. 49; Ziņotājs, 1995, Nr. 9.
Eiropas Komisijas regula Nr2700/98. (1998. gada 17. decembris), Par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām, [tiešsaiste]. [skatīts14.01.2012.] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31998R2700:LV:HTML
[1] /www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30108/Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, MK Rīkojums Nr 748, 30.10. 2009.
[2] http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Visparigie-statistikas-dati
[3] http://www.csb.gov.lv/ekonomiski-aktivas-statistikas-vienibas-pa-sektoriem-un-lieluma-grupam
[4] Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” 131. pants