The present article considers corruption in the sphere of public purchases and its impact on the capacity of the companies to endure them. The purpose of the article is with the help of concrete examples of corruption (Daimler AG, Siemens AG, Albert Jackson Stanley,J&J, Alstom, Innospec INC, Mabey and Johnson, Alcatel-Lucent, BAE) to provide conclusions about its impact on the ability of firms to compete, get profit and guard their reputation. The basic results of the research allowed to conclude that corruption, from long-term perspective, does not bring any favour to dishonest businessmen; managers do not consider giving bribes as a crime, corruption causes serious threats to the reputation of a firm. Separate sectors of economy and availability of services to the population are also characterized. In the article the following ways of solving the problem are suggested: physical persons - managers of the companies, should be held responsible. To strengthen the ethical component; each enterprise should incur responsibility – for the workers, clients, business of partners and other groups of a society. It is also necessary to inform employees more widely about the anticorruption program of a concrete firm. «Confronting Corruption: The Business Case for an Effective Anti-corruption Programme» materials are also used in the article. This source examines what companies are currently doing to manage the risk of corruption and the steps they can take to better protect themselves in the future. |
Atslēgas vārdi: uzņēmējdarbība, ilgtspēja, korupcija, publiskais iepirkums. |
Uzņēmēji, kuri aktīvi darbojās jebkurā tirgus segmentā, bieži saskaras ar nepieciešamību risināt problēmjautājumus, kas ir saistīti ar valsts vai pašvaldību pasūtījumiem. Lielā mērā korupciju publiskajos iepirkumos izraisa ierobežojumi biznesam, un šo ierobežojumu pārvarēšanai atsevišķi tirgus dalībnieki mēdz korumpēt amatpersonas.
Problēmas aktualitāti apstiprina starptautiskā revīzijas un konsultāciju uzņēmumu tīkla PricewaterhouseCoopers iegūtie pētījuma „Cīņa ar korupciju: efektīvas pretkorupcijas programmas ekonomiskais pamatojums” (Confronting Corruption: The business case for an effective anti-corruption programme”) rezultāti (PwC, 2008a), kas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas no uzņēmumu vadītājiem visā pasaulē, veicot biznesa darījumus, ir saskārušies ar korupciju vai tās mēģinājumiem. Pētījuma dalībnieki – 390 vadītāji no 70 valstīm, tajā skaitā arī no Latvijas, norāda, kā korupcija ietekmējusi viņu biznesu: 63% ir saskārušies ar korupciju vai korupcijas mēģinājumiem; 45% atzīst, ka atteikušies no ieceres uzsākt darbību atsevišķās valstīs vai attīstīt kādu projektu tieši korupcijas risku dēļ; 42% apgalvo, ka viņu konkurenti ir devuši kukuļus; 39% uzskata, ka ir zaudējuši konkursos korumpētu ierēdņu rīcības rezultātā (PWC, 2008b).
Korupcija publiskajos iepirkumos nav izdevīga ne sabiedrībai (veicina neuzticēšanos valsts pārvaldei, mazina valsts bagātību u. c.), ne arī godīgiem uzņēmējiem (piemēram, ierobežo konkurenci un grauj tirgus mehānismus).
Autors izvirza tēzi, ka korupcija publiskajos iepirkumos ilgtermiņā nav izdevīga arī korupcijā iesaistītajiem uzņēmumiem, jo apdraud šādu uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību.
Raksta mērķis ir noteikt korelācijas trendu starp korupcijas izpausmēm publiskajos iepirkumos un uzņēmējdarbības ilgtspēju, analizējot reālus koruptīvās prakses gadījumus.
Pētījuma uzdevumi: veikt analīzi jautājumā par korumpēto publisko iepirkumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un izvirzīt priekšlikumus problēmas risināšanai.
Izmantotās pētījuma metodes: analīze un sintēze.
Ilgtspēja (angļu val. – sustainability) jeb dzīvotspēja, kā prasme ilgstoši, efektīvi un sistēmiski pārvarēt ārējus un iekšējus izaicinājumus, ir neatņemama uzņēmuma stratēģijas un vīzijas sastāvdaļa. Plašākā nozīmē ilgtspēja ir attīstība, kas, apmierinot tagadni, neapdraud nākotni. Ilgtspējīga uzņēmējdarbība ir viens no ES uzņēmējdarbības pamatprincipiem.
Uzņēmumu ilgtspēju ietekmē vairāki faktori, tai skaitā darba vide (darbinieku attīstība, uzņēmuma vadības un darbinieku kompetence, attiecības ar klientiem), vide (dabas aizsardzība, uzņēmuma rūpes par apkārtējo vidi), stratēģija (uzņēmuma īpašnieku motivācija, attīstības vīzija, finanšu stabilitāte, inovācijas), tirgus attiecības (konkurentspējīgi un kvalitatīvie produkti, ekonomiskais izdevīgums, uzņēmuma kapitāls, resursi, peļņas lielums), sabiedrība (sociālais taisnīgums, kultūrvide).
Dažiem uzņēmumiem var rasties (un arī rodas) maldīgs priekšstats, ka publisko iepirkumu veicēju kukuļošana var nodrošināt gan stabilu pieprasījumu uz firmas produktiem, gan arī zināmu peļņas pieaugumu. Minēto apliecina koruptīvās uzvedības gadījumi, uz kuriem autors zināmā mērā balsta raksta secinājumus un priekšlikumus.
Daimler AG. 2010. gadā ASV Vērtspapīru un biržu komisija (United States Securities and Exchange Commission(SEC)) izvirzīja Mercedes-Benz automašīnu ražotājam Daimler AG apsūdzības kukuļdošanā. Tika izvirzītas apsūdzības sakarā ar to, ka laika posmā no 1998. gada līdz 2008. gadam Daimler AG ir veicis nelikumīgus maksājumus par summu vismaz 56 milj. ASV dolāru 22 valstu ierēdņiem, lai iegūtu valsts kontraktus par Daimler AG transporta pirkumiem. 2010. gada 1. aprīlī apsūdzības puse vienojās ar Daimler AG par izlīgumu. Daimler AG ir piekritis samaksāt 185 milj. ASV dolāru, kā arī piekrita stingrākai uzņēmuma uzraudzībai, lai noregulētu krimināltiesiskās apsūdzības un civiltiesiskās pretenzijas sakarā ar Ārvalstu kukuļdošanas likuma (U.S. Foreign Corrupt Practices Act (FCPA)) pārkāpšanu (Deferred prosecution agreement, 2010).
Siemens Aktiengesellschaft (Siemens AG). Vācijas tehnoloģiju kompānija Siemens AG, atbilstoši ASV Vērtspapīru un biržu komisijas sūdzības materiāliem (SEC, 2008), no 2001. gada līdz 2007. gadam izmantoja slepenus kontus, lai, dodot kukuļus konkursu izsludinātājiem ārzemēs, iegūtu apjomīgus kontraktus. Minētās darbības Siemens AG veica vismaz 20 valstīs. Kopējais kukuļu apjoms – aptuveni 1,3 miljardi eiro. Kukuļi līgumu slēgšanas gadījumos palīdzēja izkonkurēt citus tirgus dalībniekus, kā arī nodrošināja ļoti izdevīgus nosacījumus līgumu slēgšanas gadījumā. 2008. gada decembrī ASV tiesā Siemens AG atzina vainu korupcijā un piekrita maksāt 800 milj. ASV dolāru, lai izvairītos no lietas tālākas izskatīšanas. Vācijas tiesas nolēmumā teikts, ka kompānijai par korupcijas apsūdzībām jāmaksā 395 miljoni eiro (Criminal information, 2008).
Albert Jackson Stanley. Alberts Stenlijs ir vadījis 180 miljonu ASV dolāru apjomīgu kukuļošanas shēmu (Albert Jackson Stanley, 2008), lai iegūt darba apjomus KBR un trīs partneriem Nigērijā. 2008. gadā viņš atzina sevi par vainīgu (The plea agreement, 2008) nelikumīgā vienošanās, lai pārkāptu Ārvalstu kukuļdošanas likumu (FCPA). KBR bijušais menedžeris Lielbritānijā Voicehs Čodens (Wojciech J. Chodan) atzina sevi par vainīgu nelikumīgā vienošanās, lai pārkāptu FCPA (The plea agreement, 2010). KBR un tā partneru Nigērijā starpnieks Džefrijs Teslers (Jeffrey Tesler) ir atzinis sevi par vainīgu FCPA pārkāpšanā. Džefrijs Teslers ir piekritis atmaksāt (The plea agreement, 2011)149 milj. ASV dolāru no kontiem, kurus viņš pārvaldīja.
Johnson & Johnson. Higiēnas preču ražotājs Johnson&Johnson (turpmāk – J&J) ir samaksājis 70 milj. ASV dolāru, lai noregulētu izvirzīto apsūdzību par dalību ilggadīgā Eiropas ārstu un slimnīcu administratoru uzpirkšanas shēmā, kā arī par mahinācijām ANO programmā “Nafta apmaiņā pret pārtiku” (United Nations Oil for Food Program) (The Wall Street Journal, 2011). J&J filiāles ir maksājušas kukuļus Grieķijas ārstiem, kuri izvēlējās J&J ķirurģiskās inovācijas, un ārstiem Polijā, kuri ir izvēlējušies J&J piedāvājumu tenderos, kā arī Rumānijā, lai parakstītu kontraktus par farmaceitiskiem produktiem, apmaiņā pret kontraktiem un piekrišanu izrakstīt pacientiem J&J zāles. J&J filiāles samaksāja kukuļus Irākai, lai iegūtu 19 kontraktus Apvienoto Nāciju programmā “Nafta apmaiņā pret pārtiku” – norāda ASV Vērtspapīru un biržu komisija (Deferred prosecution agreement, 2011). J&J atgrieza 48,6 milj. ASV dolāru, kā arī samaksāja 21,4 milj. ASV dolāru naudas sodu, izpildot atliktās vienošanās daļu par kriminālvajāšanu ar ASV Tieslietu ministriju (US Department of Justice). Kompānija piekritusi samaksāt 4,83 milj. GBP saistībā ar Lielbritānijas Lielo finanšu mahināciju izmeklēšanas pārvaldes (U.K. Serious Fraud Office) ierosināto lietu. ASV Vērtspapīru un biržu komisija apgalvo, ka koruptīvās darbības J&J veica vismaz no1998. gada (SEC, 2011a). Neatzīstot un nenoraidot apsūdzības, J&J ir piekritis tiesas lēmuma, kurā ir priekšraksts apmaksāt 38 227 826 ASV dolāru un 10 438 490 ASV dolāru, ieviešanai.
Alstom. 2010. gada 24. martā, sakarā ar aizdomām par kukuļošanu un korupciju attiecībā uz ārvalstu kontraktiem, tika arestēti Alstom Lielbritānijas valdes locekļi (Corruption Watch, 2010a). Ir izvirzīts pieņēmums, ka Alstom samaksāja 6,8 milj. ASV dolāru lielus kukuļus Brazīlijā, lai vinnētu 45 milj. ASV dolāru vērtīgu kontraktu par San-Paulu metro tīkla paplašināšanu. Auditoru atskaitē ir minēts, ka vēl 7,74 milj. eiro tika samaksāti no kontiem Honkongā, Bahreinā, Taizemē, Singapūrā, ASV, Šveicē un Lihtenšteinā, lai kukuļotu personas Venecuēlā, Ķīnā, Taizemē un Singapūrā (Corruption Watch, 2010a). Alstom nav reģistrēts ASV fondu biržā (US Stock Exchange) un bija nesasniedzams ASV Tieslietu ministrijai.
INNOSPEC INC. Neliela Lielbritānijas kompānija “Innospec INC” atzinusi sevi par vainīgu kukuļošanā Indonēzijā, mahinācijās attiecībā uz pārtikas programmu Irākā (UN’s Oil for Food Programme to Iraq), FCPA pārkāpumā, kā arī ASV embargo pārkapšanā attiecībā uz Kubu, par ko “Innospec INC” tika sodīta ar naudas sodu 14,1 milj. ASV dolāru no ASV Tieslietu ministrijas puses un ar naudas sodu 11,2 milj. ASV dolāru no ASV Vērtspapīru un biržu komisijas puses (Department’s sentencing memorandum, 2010). Lielbritānijā “Innospec INC” vajadzētu būt sodītam ar naudas sodu 12,7 milj. ASV dolāru apmērā sakarā ar koruptīviem maksājumiem Indonēzijā. Maksa par pilnīgu noregulējumu veido 40,2 milj. ASV dolāru. “Innospec INC” bija viena no pēdējām kompānijām, kura ražoja degvielas piedevas produktu “Tetraethyl Lead”, kas bija aizliegts ASV, ES un lielākajā pasaules daļā, sakarā ar to ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi. “Innospec INC” samaksāja kukuļus, lai noslēgtu kontraktus valstīs, kur šis produkts nebija aizliegts. Lielbritānijā “Innospec INC” ir atzinis sevi par vainīgu kukuļdošanā (par summu 11,7 milj. ASV dolāru), lai nopelnītu 170 milj. ASV dolāru, pārdodot “Tetraethyl Lead” Indonēzijai laika posmā no 2002. gada līdz 2006. gadam (Corruption Watch, 2010b).
Mabey and Johnson. Mabey and Johnson kļuva par pirmo kompāniju, kura Lielbritānijas teritorijā tika atzīta par vainīgu ārvalstu korupcijā 2009. gada septembrī. 2009. gada 25. septembrī Mabey and Johnson atzina sevi par vainīgu kukuļdošanā Ganā un Jamaikā (Press Release, 2009). Maksāt kukuļus, lai iegūtu kontraktus, bija ierasta kompānijas prakse. Tika maksāts arī ministriem Angolā, Bangladešā, Madagaskarā un Mozambikā. Kompānija tika sodīta ar naudas sodu 6,6 milj. GBP apmērā (Corruption Watch, 2009).
Alcatel-Lucent. Tehnoloģiskā kompānija Alcatel-Lucent vienojas ar ASV Tieslietu ministriju un ASV Vērtspapīru un biržu komisiju, ka samaksās 137 milj. ASV dolāru, lai noregulētu krimināllietas un civillietas, kas ir saistītas ar kompānijas kukuļdošanu Kostarikā, Taizemē un Kenijā (FCPA Professor, 2011a).
BAE. 2010. gada februārī BAE piekrita samaksāt naudas sodu par kopējo summu gandrīz 450 milj. ASV dolāru, lai noregulētu apsūdzību, ka kompānija veica nelikumīgus maksājumus dažādu valstu ierēdņiem, lai iegūtu kontraktus (FCPA Professor, 2011b).
Apskatītie gadījumi pierāda, ka, izmantojot dažādus paņēmienus (piemēram, J&J – maksājot skaidru naudu un veicot ceļojumu apmaksu, slēdzot viltus civilkontraktus ar ārstiem, kā arī izmantojot ofšoru kompānijas; Siemens – slēdzot līgumus ar vietējiem "konsultantiem" (Vēvers, J., 2009)), tirgus dalībnieki aktīvi mēģina ietekmēt publisko iepirkumu rezultātus.
Analizējot šo parādību no uzņēmuma ilgtspējas redzes viedokļa, jāsecina, ka uzņēmuma dalība (vai otrādi – nepiedalīšanās) koruptīvajos publiskajos iepirkumos veido zināmu dilemmu.
No vienas puses, uzņēmuma ilgtspēju veicina stabils pieprasījums un noiets uzņēmuma precēm/pakalpojumiem/būvdarbiem, un peļņa, kuru varētu ieguldīt inovatīvajos risinājumos, motivējot darbiniekus iegūt resursus uzņēmuma attīstībai. No otras puses, uzņēmuma ilgtspēju veicina arī citi faktori, kas nav savietojami ar firmas dalību koruptīvajos darījumos: konkurētspējīgi un kvalitatīvi produkti, godīgās attiecības ar konkurentiem, tiesību aktiem atbilstošs finanšu menedžments, laba reputācija.
Galvenais rīcības motīvs, dodot kukuļus publisko iepirkumu veicējiem, ir peļņa, ko apstiprina arī ekspertu viedokļi. Piemēram Roberts Huzemi (Robert Khuzami), SEC nodaļas (Division of Enforcement) direktors, uzskata, ka J&J deva priekšroku peļņas lielumam, nevis likumam, nopērkot privātkompāniju, nolūkā maksāt kukuļus, izmantojot viltus kontraktus, ofšorus un kukuļu fondus, lai noslēptu savas darbības pēdas (SEC, 2011b).
Nepastāv strīds par to, ka, dodot kukuļus vai piesārņojot dabu, negodīgs uzņēmējs īstermiņa periodā var nopelnīt vairāk. Acīmredzot, asignējumi koruptīvajiem maksājumiem tiek sabalansēti ar uzņēmumu-korumpantu peļņu, citādi tas nebūtu izdevīgi. Nepastāv strīds arī par to, ka, respektējot uzņēmuma darbības pamatprincipus, priekšroka ir jādod uzņēmuma reputācijai, nevis peļņai. Kolīzija pastāv daudz augstākās kategorijās – uzņēmuma godīguma un negodīguma kategorijās.
Katrs uzņēmējs, risinot ikdienas problēmas, pieņem lēmumus, un viens no galvenajiem ikdienas lēmumiem ir rīkoties godīgi vai negodīgi. Izmantojot teorētisko situācijas modelēšanu, izanalizēsim konkrētu problēmu, piemēram, saražotās produkcijas noieta stimulēšanas problēmu. Pirmkārt, stimulējot noietu ar atļautām metodēm – inovācijas, klientu serviss, stratēģiskā plānošana –, uzņēmuma ilgtspēja palielināsies. Toties, stimulējot noietu ar neatļautām metodēm – piemēram kukuļdošanu – , uzņēmuma ilgtspēja tiks grauta, jo koruptīvie maksājumi tiks ieguldīti jomās, kas atrodas ārpus firmas, ārpus inovācijām, ārpus darbinieku motivācijas. Turklāt, reputācijas apmaiņa pret peļņu agri vai vēlu novedīs uzņēmumu strupceļā, jo ar laiku tā produkcija varēs konkurēt tikai un vienīgi ar kukuļu palīdzību. Otrkārt, labs noiets ir konkurētspējīgiem produktiem, un risinājums šajā gadījumā ir jāmeklē produktu konkurētspējas palielināšanā – dizainā, izejmateriālos, kvalitātē utml.
Jebkuras kolīzijas risināšanā ir jādod priekšroka vienam no principiem, un mūsu analizētajā gadījumā prioritāte ir uzņēmuma ilgtspējas pamatbalstam – godīgumam, kurš nedz praktiski, nedz arī teorētiski nav savietojams ar kukuļošanu.
Minēto secinājumu ilustrē arī iepriekš aplūkotās reālās kukuļošanas lietas. Piemēram, Siemens stratēģija – ar korupcijas palīdzību noturēties ārvalstu tirgos, kur nācās sastapties ar aizvien spēcīgāku konkurenci (The New York Times, 2008) – ilgtermiņā ir izrādījusies aplama. Godīgam uzņēmējam nepastāv šaubas, ko izvēlēties: peļņu vai reputāciju, ekonomisko izdevīgumu vai vides nepiesārņojumu.
Īstenojot ilgtspējas politiku, tālredzīgs uzņēmējs īsteno vismaz divus pamatprincipus: atbildīgi strādāt un godīgi pelnīt. Tomēr ne visi uzņēmēji piekopj tādu politiku, un situācijas risināšanai pasaules sabiedrība vēstures gaitā ir veikusi zināmus soļus.
Ārvalstu kukuļdošanas likums (FCPA, 1977) kā likums ir parakstīts 1977. gadā, bet nav ticis uzstājīgi ieviests praksē vairāku desmitu gadu garumā. Regulējošās instances bieži uzticējās kompāniju atskaitēm un kompāniju iekšējiem dienestiem veiktajām pārbaudēm (Business Ethics, 2010). Laika gaitā situācija ir mainījusies. Piemēram, ja līdz 1999. gadam Rietumeiropas lielākajā ekonomikā kukuļus varēja uzrādīt bilancē kā biznesa izdevumus un maksāšana ārvalstu amatpersonām nebija krimināli sodāma rīcība (Vēvers, J., 2009), tad 1999. gada februārī, kad Vācija pievienojās starptautiskai konvencijai, kas aizliedz kukuļošanu, problēmai tika pievērsta nopietna uzmanība.
"Kamēr vien attīstītās valstis enerģiski neuzspiež pieņemt pretkorupcijas konvencijas, jaunattīstības valstīs nav stingru korupcijas apkarošanas programmu un augstas korporatīvās kultūras," kukuļošanas apkarotāju Transparency International ASV filiāles pārstāvis Bens Heinemans (Ben W. Heineman Jr.) The New York Times paskaidroja, ka nabadzīgajās valstīs "dāvanu" pieņemšana augstāko amatpersonu vidū ir gaužām parasta parādība. Šīs organizācijas sastādītā korumpētāko valstu saraksta augšgalā ir Afganistāna, Haiti, Irāka, Mjanma un Somālija – visas ārkārtīgi trūcīgas, regulāra bada un militāru konfliktu piemeklētas zemes (The New York Times, 2008).
Lai veicinātu pretkorupcijas noteikumu ieviešanu uzņēmumos, ir izmantojams instrumentu kopums uzņēmumā trīs līmeņos: 1) uzņēmuma iekšējās darba organizācijas sakārtošana; 2) atklātības un caurskatāmības veicināšana; 3) uzņēmumu partnerība pretkorupcijas jomā (Delna, 2011). Šī pieeja tiek izmantota arī ANO Globālā līguma pretkorupcijas principa ieviešanai un balstās uz Transparency International praksi pretkorupcijas darbā privātajā sektorā un tās izstrādātajiem “Biznesa principiem kukuļošanas novēršanā” (Transparency International, 2003).
Biznesa principi paredz, ka uzņēmums aizliedz jebkāda veida kukuļošanu, gan tiešu, gan netiešu, ka uzņēmums apņemas ieviest programmu pret kukuļošanu. Šo biznesa principu pamatā ir fundamentālas godīguma, atklātības un atbildības vērtības. Uzņēmumi darīs visu iespējamo, lai veidotu un saglabātu iekšēju kultūru, kuras pamatā ir uzticība un absolūta neiecietība pret kukuļdošanu. Programmā iekļaujami visi uzņēmuma centieni pret kukuļošanu, ņemot vērā vērtības, politiku, procesus, apmācību un vadību (Transparency International, 2003).
Kā iespējamos problēmas risinājumus autors izvirza šādus priekšlikums:
Thomas, J. (2010). corruptionwatch-uk.org, 18.03.2010., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.corruptionwatch-uk.org/cases/innospec/index.html
Albert Jackson Stanley, (2008). U.S. District Court SOUTHERN DISTRICT OF TEXAS (Houston) CRIMINAL DOCKET FOR CASE #: 4:08-cr-00597 All Defendants USA v. Stanley; U.S. v. Albert Jackson Stanley Stan, (United States District Court, Houston) Case No.: 4:08−cr−00597.
Transparency International un Social Accountability Internationalntern. (2003). Biznesa principi kukuļošanas novēršanai. delna.lv, 01.06.2003., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://delna.lv/wp-content/uploads/old_files/BP_lv_060725_1.pdf
PwC. (2008a). Confronting Corruption: The business case for an effective anti-corruption programme.
Deferred prosecution agreement. (2011). U.S. between Johnson&Johnson and Department of Justice, Criminal division, Fraud section.
Deferred prosecution agreement. (2010). Plaintiff – UNITED STATES OF AMERICA; Defendant – DAIMLER AG. 2010. Case 1:10-cr-00063-RJL.
Delna. (2011). Godīga uzņēmējdarbība. [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://delna.lv/darbibas-jomas/atklatiba-un-uznemejdarbiba/
Department’s sentencing memorandum. (2010). Plaintiff – UNITED STATES OF AMERICA; Defendant – INNOSPEC INC. 2010. Criminal No. 10-0061 (ESH).
PWC. (2008b). Divas trešdaļas pasaules uzņēmumu ir saskārušies ar korupciju. pwc.com. [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.pwc.com/lv/lv/news/publications/divas-tresdalas-uznemumu-saskarusies-ar-korupciju.jhtml
FCPA. (1977). Foreign Corrupt Practices Act of 1977, 15 U.S.C. § 78dd-1 (1998).
Business Ethics. (2010). Daimler Agrees To Pay $185 Million to Settle Bribery Charges.business-ethics.com, 26.03.2010., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://business-ethics.com/2010/03/26/1354-daimler-to-pay_185-million-to-settle-bribery-charges/
SEC. (2011b). SEC Charges Johnson & Johnson With Foreign Bribery. sec.gov, 07.04.2011., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://sec.gov/news/press/2011/2011-87.htm
Corruption Watch. (2010a). Alstom. corruptionwatch-uk.org [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.corruptionwatch-uk.org/cases/alstom/index.html
Corruption Watch. (2010b). Innospec. corruptionwatch-uk.org [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.corruptionwatch-uk.org/cases/innospec/index.html Innospec: Latest bribery case raises key questions for SFO’s plea bargain approach to corruption
Corruption Watch. (2009). Mabey and Johnson. corruptionwatch-uk.org [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.corruptionwatch-uk.org/cases/mabey-and-johnson/index.html
FCPA Professor. (2011a). Archive for the „Alcatel-Lucent” Category. fcpaprofessor.com, 17.08.2011., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.fcpaprofessor.com/category/alcatel-lucent. http://www.fcpaprofessor.com/category/alcatel-lucent
FCPA Professor. (2011b). Archive for the „BAE” Category. fcpaprofessor.com, 26.05.2011., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.fcpaprofessor.com/category/bae
Vēvers, J. (2009). Korupcija kā biznesa modelis. diena.lv, 04.01.2009., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.diena.lv/sabiedriba/korupcija-ka-biznesa-modelis-644343
Press Release. (2010). Dep’t of Justice, Remarks by Lanny A. Breuer, Assistant Attorney General for the Criminal Division, at the American Bar Association National Institute on White Collar Crime. justice.gov, 25.02.2010., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.justice.gov/criminal/pr/speeches-testimony/2010/02-25-10aag-AmericanBarAssosiation.pdf.
Press Release. (2009). Serious Fraud Office, Mabey & Johnson Ltd Sentencing. sfo.gov. 25.09.2009., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.sfo.gov.uk/press-room/latest-press-releases/press-releases-2009/mabey--johnsonltd-sentencing-.aspx
Criminal information. (2008). The Department of Justice's criminal information (Siemens Aktiengesellschaft). mayerbrown.com, 12.12.2008., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.mayerbrown.com/public_docs/Siemens_Criminal_Information.pdf.
The New York Times.(2008).At Siemens, Bribery Was Just a Line Item. 20.12.2008.
The plea agreement. (2008). Plaintiff – UNITED STATES OF AMERICA; Defendant – Albert Jackson Stanley. 2008. Criminal No. H-08-597.
The plea agreement. (2011). Plaintiff – UNITED STATES OF AMERICA; Defendant – Jeffrey Tesler. 2011. Criminal No. H-09-098.
The plea agreement. (2010). Plaintiff – UNITED STATES OF AMERICA; Defendant – Wojciech J. Chodan. 2010. Criminal No. H-09-098.
SEC. (2008). The Securities and Exchange Commission's complaint. Plaintiff – U.S. Securities and Exchange Commission; Defendant – Siemens Aktiengesellschaft.
The Wall Street Journal. (2011). Johnson & Johnson Pays $70 Million In Foreign Bribery Case. 08.04.2011.
SEC. (2011a). U.S. Securities and Exchange Commission Charges Johnson & Johnson With Foreign Bribery J&J to Pay $70 Million to Settle Cases Brought by SEC and Criminal Authorities FOR IMMEDIATE RELEASE 2011-87. sec.gov. 04.07.2011., [tiešsaite]. [Skatīts 14.12.2011.]. http://www.sec.gov/news/press/2011/2011-87.htm