II. Galvenie kultūras produkti 3. Etnogrāfija

3.2: No resursa līdz gala produktam

Tūrisma tirgos nemitīgi notiek nozīmīgas pārmaiņas – gan demogrāfiskās, gan tehnoloģiskās. Parādās dažādi tehnoloģiskie jauninājumi, tūristi kļūst arvien pieredzējušāki, parādās jauni tūrisma  tirgi. Tas viss rada izmaiņas tūrisma nozarē. Palielinās daudzveidība un viss mainās ļoti strauji.  

Tūrisma produktam, lai tas būtu pievilcīgs, jārada labums patērētājam, piemēram, jārada atpūtas iespējas, pārmaiņas ikdienas rutīnā vai jauna pieredze. Lauku apvidus tūrisma objekta pievilcība atkarīga arī no tā, kādas aktivitātes tūristiem tiek piedāvātas un cik oriģinālas tās ir salīdzinājumā ar konkurējošu tūrisma galamērķu piedāvājumu (produktu diferencēšana). Paturiet to prātā, kad plānosiet un reklamēsiet etnogrāfiskās aktivitātes. 

Dabas parki, dažāda veida aprīkojums brīvā laika pavadīšanai, pārgājieni, ekskursijas, bāri un restorāni var palielināt tūrisma mītnes vērtību tūrista acīs. Bez tam, nevajadzētu aizmirst, ka arī kustamais un nekustamais īpašums (lauksaimniecības ainavas, darbarīki, ūdensdzirnavas, vīna darītavas u.c.) un nemateriālie elementi (paražas, tradīcijas, svētki u.c.) atspoguļo mūsu sabiedrības dzīvesveidu un piesaista apmeklētājus.   

Pircējus interesē apmierinājums, ko tie gūst no produkta. Kā redzams talāk minētajā piemērā, autentiskumam šeit ir liela nozīme, it īpaši lauku tūrismā. Mēs varam izmantot savu bagāto kultūras mantojumu. Etnogrāfiskais mantojums sniedz pamatzināšanas, kas izskaidro mūsdienu realitāti. Tomēr tas nav sinonīms pagātnei. Drīzāk tas ir kā pagātnes turpinājums, kas iekļauj pagātni dzīvajā realitātē.

Kultūras mantojums ir dinamisks un elastīgs, bet tai pat laikā trausls un neatjaunojams. Tieši tādēļ saistībā ar etnogrāfisko mantojumu pēc iespējas jāapvieno divas darbības: tūrisma attīstība un kultūras mantojuma saglabāšana. Tieši tādēļ tūrisma attīstībai jābūt  ilgtspējīgai, to integrējot vietējā ekonomikā, sabiedrībā, respektējot vietējo identitāti un apkārtējo vidi. Tas attiecas arī uz pilsētas sabiedrību, īpaši valstīs, kur pilsētas attīstījušās salīdzinoši nesen un cilvēkiem vēl saglabājušās spēcīgas saiknes ar laukiem. Šādā gadījumā jāveic nepieciešamās darbības, lai veicinātu lauku kultūras mantojuma izpēti, dokumentēšanu vai atjaunošanu, to popularizējot arī pilsētas iedzīvotāju vidū. 

Vēl būtu jāņem vērā tāds aspekts kā materiālā un nemateriālā (mutvārdu un rakstveida) etnogrāfiskā mantojuma zaudēšanas risks, kas var rasties gadījumā, ja etnogrāfiskais mantojums netiek pienācīgi definēts un izpētīts. Ja šāda veida mantojums tiek uzskatīts par citu kultūras jomu (kā arheoloģija, arhitektūra, amatniecība u.c.) sastāvdaļu, ir grūti definēt tā nozīmi sabiedrības un tās attīstības kontekstā.

Visbeidzot, jāpiemin arī tāda nemateriālā etnogrāfiskā mantojuma kā mutvārdu daiļrade, mūzika, deja saglabāšanas nozīme. Bieži vien šāda veida etnogrāfiskais mantojums ir apdraudēts, jo vecie cilvēki, kas ir vienīgie šo zināšanu glabātāji, aizejot viņsaulē līdzi paņem arī savas zināšanas.

Kā redzams, aktīva rīcība saistībā ar etnogrāfijas mantojuma saglabāšanu ne vien pozitīvi ietekmē tūrismu, bet arī palīdz saglabāt visas vietējās kopienas kultūras mantojumu un vietējās “saknes”. 

Veidojot uz etnogrāfijas mantojumu balstītu tūrisma produktu, jāizvirza šādi mērķi:

1. Jābūt ilgtspējīgai pieejai, lai kultūras mantojums tiktu klasificēts un atjaunots saistībā ar konkrēto vietu un tās iemītniekiem;
2. Tūrisma produktam jāsniedz zināšanas par konkrētās teritorijas iedzīvotāju pagātnes un tagadnes dzīves apstākļiem;
3. Tūrisma produktam jābūt tik aizraujošam, lai tūrists spētu paturēt atmiņā vietējo varoņu vārdus un faktus par viņu dzīvi;
4. Nepieciešams dokumentēt un parādīt to cilvēku dzīvi, kuri ir bijuši galvenie ciema dzīves veidotāji;
5. Jāatspoguļo vietējās dzīves sociālie, ekonomiskie un ideoloģiskie aspekti;
6. Jānodrošina, lai gan visi iedzīvotāji, gan ieinteresētās puses, gan pētnieki varētu brīvi piekļūt attiecīgajiem dokumentiem un rezultātiem;
7. Šādam produktam jākalpo kā katalizatoram ciema kultūras aktivitāšu veicināšanā;
8. Šādam produktam jāpapildina vietējā tūrisma piedāvājuma klāsts;
9. Vietējie iedzīvotāji jārosina piedalīties procesā un apzināties sava vēsturiskā mantojuma saglabāšanas un uzlabošanas nepieciešamību;
10. Jāpēta un jāinterpretē ciema vēsturiskais, arhitektūras un etnogrāfiskais mantojums;
11. Projektā jāintegrē viss ciems un tā apkārtne (ne tikai konkrētā vieta), piemēram, piedāvājot tematiskus maršrutus saistībā ar kādu etnogrāfisko resursu  (arhitektūru, ainavu, irigāciju, dzirnavām, akām un avotiem u.c.), organizējot “foto safari”, sacensības utt.

Dažkārt ir grūti savākt materiālus dokumentiem un izstādēm, īpaši tajos ciemos vai vietās, kur laikā no 1970. līdz 2000.gadam notika strauja ekonomiskā attīstība un modernizācija, jo tai laikā cilvēki neapzinājās šāda veida resursu saglabāšanas nepieciešamību. Tomēr ir vērts meklēt informāciju šādās vietās:

1. Pašvaldību arhīvos, kur glabājas svarīga un plaša dokumentācija par pagājušajiem gadsimtiem;
2. Pašvaldību foto arhīvos, kuri daudzās valstīs jau ir sakārtoti katalogu veidā un digitalizēti;
3. Vietējo baznīcu vai skolu arhīvos, kur bieži vien saglabājušās vēstules, pastkartes, avīzes, skolas grāmatas u.c. Noderīgi var izrādīties arī kontakti ar skolotājiem un citiem  vietējās sabiedrības pārstāvjiem; 
4. Dokumenti un avīzes reģionālajos arhīvos, kas attiecas uz ciemu un tā iedzīvotājiem. Spānijā dažkārt iespējams atrast pārsteidzoši daudz informācijas bijušās Kultūras ministrijas arhīvos (tagad šī informācija nodota reģionālajām pārvaldēm) un provinču arhīvos;  
5. Iztaujājiet vietējos vecos ļaudis par viņu jaunības dienām. Viņu mājās dažkārt iespējams atrast vecus mājsaimniecības piederumus un darbarīkus, ko mūsdienās vairs nelieto;
6. Iztaujājiet savus ģimenes locekļus par viņu jaunības dienām! Veidojot izstādi, aiciniet vietējos iedzīvotājus tajā piedalīties ar saviem eksponātiem;
7. Apskatiet pamestas ēkas, īpaši ārpus ciemiem. Bieži vien pēdējie iedzīvotāji tās pametuši, atstājot arī dažādus darbarīkus un iekārtas. Protams, šo māju īpašniekiem vispirms jāpalūdz atļauja!  

Kopsavilkums

3.3: Kas interesē klientu?