II. Galvenie kultūras produkti 1. Arhitektūra un arheoloģija 1.1: Arheoloģijas tūrisms

1.1.2. Vadlīnijas tūrisma operatoriem, kas tūristiem nodrošina arheoloģisku vietu apmeklējumu 

• Tūrisma operatora mērķis ir parādīt vietu interesantā un pieejamā veidā, tai pat laikā saglabājot tās vēsturisko, kultūras un sociālo vērtību un nozīmi. Visas ekskursijas uz šādu vietu jāsaskaņo ar attiecīgās vietas apsaimniekotājiem un pašvaldību.
• Gidiem tūristi jāved ekskursijā uz tiem atbilstošu vietu un jāpārliecinās, lai unikālās pieredzes rezultātā arheoloģiskajai vietai netiktu nodarīti postījumi. Tūristi jāved tikai uz tādām vietām, kurās grupas vizītes ir pieļaujamas.
• Gidiem jānodrošina, lai eskursantu grupas lielums atbilstu attiecīgās vietas kapacitātei.
• Gidiem jāapzinās potenciālie draudi, kas šāda apmeklējuma laikā var rasties arheoloģiskajai vietai un tūristiem, un par to jāinformē tūristi, vienlaikus sniedzot arī ieteikumus, kā no šiem draudiem izvairīties. 
• Tūrisma operatoriem jāapzinās, ka arheoloģiska vieta var radīt zināmus ierobežojumus tādām grupām kā invalīdi, bērni, vecāka gadagājuma cilvēki u.c.
• Tūrisma operatoriem jāzina, kāda veida infrastruktūra ir pieejama arheoloģiskajā vietā un par to jāinformē klienti.
• Ja arheoloģiskās vietas infrastruktūra neatbilst normālajiem standartiem, tūrisma operatotiem jārosina vietas apsaimniekotājus infrastruktūru uzlabot, pirms šī vieta tiek iekļauta tūrisma maršrutā, lai klientiem sniegtu labāku pieredzi un nodrošinātu vietas saglabāšanu.
• Gidiem jāapzinās, ka transportlīdzekļi ietekmē gan vidi, gan arheoloģisko vietu, un jāpārliecinās, vai minētajā vietā ir atbilstoša infrastruktūra transportlīdzekļu piebraukšanai un novietošanai. Ja infrastruktūra nav atbilstoša, tad vai nu sadarbībā ar pašvaldību tā ir jāizveido vai jāuzlabo vai arī ekskursijas organizēšanai jāizvēlas cita vieta.
• Pirms ekskursijas vai tās sākumā visiem ekskursijas dalībniekiem jāizskaidro “labās prakses” pamatprincipi.
• Tūrisma operatoriem jābūt labai izpratnei par vietas kultūrvēsturisko un sociālo nozīmi un par to interesantā veidā jāpastāsta klientiem.
• Klienti pirms ekskursijas jānodrošina ar materiāliem par apkaimi un vietām, ko tie apskatīs.
• Klienti jāinformē par vietas kultūrvēsturisko un sociālo nozīmi un tos jāmudina ievērot visus arheoloģiskās vietas apsaimniekotāju/pašvaldības noteikumus.
• Tūrisma operatoriem apmeklētāji jānodrošina ar papildus izglītojošiem materiāliem un informāciju, lai viņi saprastu, ka apskates vieta ir daļa no plašāka konteksta un šīs vietas saglabāšana ir solis lielāka kultūras mantojuma saglabāšanā.
• Tūrisma operatoriem apmeklētāji jāinformē, ka bieži vien vietējie iedzīvotāji arheoloģiskas vietas uztver kā svētas vietas, tādēļ šādās vietās atbilstoši jāuzvedas.
• Tūrisma operatoriem jāpārzina vietējo cilvēku attieksme, tradīcijas un uzskati par vēsturiskām vietām un atliekām.
• Tūrisma operatoriem jāsadarbojas ar vietējiem iedzīvotājiem un tie jāiesaista tūrisma aktivitātēs, lai radītu interesantāku pieredzi klientiem un sekmētu labāku starpkultūru attiecību veidošanos. Tas var palīdzēt arī vietējās ekonomikas attīstībā.
• Tūrisma operatoriem ieteicams izmantot vietējo gidu pakalpojumus.
• Tūrisma operatoriem jāveicina labu attiecību veidošana ar vietējiem iedzīvotājiem un tūristi jāinformē par vietējo kultūru un noteikumiem, kas tajā jāievēro (valoda, fiziskais kontakts, fotografēšana utt.).

(fragmenti no rekomendācijām, kas minētas AIA/ATTA ceļvedī;

pilns teksts pieejams: http://www.archaeological.org/pdfs/AIATourismGuidelines.pdf)

1.1.1. Arheoloģiskā tūrisma plānošanas/īstenošanas ‘labās prakses’ kopsavilkums

1.2: Arhitektūras tūrisms