I. Galvenās koncepcijas

1. Kultūras jēdziens un definīcija

Kopš senseniem laikiem atšķirīgas, svešas kultūras ir bijis viens no iemesliem, kas licis pamest dzimtās mājas un doties ceļojumos pa pasauli. Ne tikai atšķirīgā daba, bet arī kultūra veido mūsu planētas daudzveidību. Plašākā nozīmē kultūru var definēt šādi:

Kultūra ir garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopums, kas piemīt kādai sabiedrībai vai sociālai grupai, un kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Kultūra ir ne tikai māksla un literatūra, bet arī dzīves veids, kopā pastāvēšanas veids, vērtību sistēma, tradīcijas un uzskati.

Kultūras jēdziens tiek dažādi skaidrots. Šaurākā izpratnē ar kultūru saprot profesionālo nodarbošanos literatūrā, tēlotājmākslā, mūzikā, dejā, teātrī un ar tām saistītajās jomās. Plašākā nozīmē kultūra ir kādas cilvēku grupas vai tautas dzīves veids, ticējumu, tradīciju, praktisko iemaņu kopums. Kultūra atspoguļo cilvēku izturēšanās iezīmes, uzvedības, pasaules uzskata un vērtību sistēmas modeļus. Tūrismā kultūru pieņem tās visplašākajā nozīmē, saskatot, ka pasaulē ir dažāda mēroga atšķirīgu kultūru reģioni, piemēram, Rietumu, Austrumu vai Latīņamerikas kultūra, ka vienā kultūras reģionā var būt vairāki kultūras apakšreģioni un subkultūras, piemēram, karaīmu kultūra Lietuvā.

Dažādos kultūras skaidrojumos tiek ietvertas būtiskās kultūras iezīmes. Tās ir šādas:

1. kultūra netiek pārmantota bioloģiskā ceļā, tā neiedzimst, to apgūst;
2. nozīmīga kultūras sastāvdaļa ir valoda, simboli, vērtību sistēma, attieksmes, dzīves veids;
3. kultūra ir saistīta ar vietu, kurā tā veidojusies un mainījusies, pielāgojoties noteiktiem ģeogrāfiskajiem un vēsturiskajiem apstākļiem;
4. kultūra tiek pārnesta no paaudzes paaudzē gan ar oficiālās izglītības un likumdošanas sistēmas palīdzību, gan arī netieši ģimenē, sadzīvē;
5. kultūru parasti saista ar grupām, kopienām, nevis ar atsevišķu indivīdu;
6. kultūru tiek pārnesta ne tikai „vertikāli” no paaudzes paaudzē, bet arī „horizontāli”, citiem indivīdiem un grupām;
7. kultūra ir sarežģīta, kompleksa, ilgstoša un mainās dažādu iekšējo un ārējo faktoru ietekmē.

Par indivīda piederību noteiktai kultūrai liecina viņa valoda, ēšanas paradumi, lietotie žesti vai izturēšanās, bet par kādas kopienas kultūru apdzīvotās vietas un ēkas, svētki un to tradīcijas, piekoptie reliģiskie rituāli.

Ievads

1.1: Kultūras elementi