|
|
|
|
|
|
|
Arheoloģiskas un vēsturiskas vietas ir iecienīti tūrisma objekti visā pasaulē. Dažu pēdējo gadu laikā ārvalstu ceļotāji kā trešo populārāko aktivitāti, kas seko restorānu apmeklējumam un iepirkšanās tūrei, norāda vēsturisku vietu apmeklējumu. Katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri apmeklē arheoloģiskas vietas, tomēr šis pieaugums var atstāt gan pozitīvas, gan ievērojami negatīvas sekas. Daudzos gadījumos apmeklētāju skaita pieaugums ir radījis sliktas sekas un vēsturiskās vietas ir daļēji vai pat pilnībā slēgtas, lai novērstu tālākus bojājumus.
Arheoloģiskais tūrisms (dažkārt saukts “arheotūrisms”) ir ceļojumu veids, kura laikā tūrists galvenokārt apmeklē senas un vēsturiskas vietas. Parastā motivācija ir interese par pagātni un vēlme uzzināt par senām vai vēsturiskām kultūrām, kuras dzīvojušas šajā teritorijā. “Arheotūristus” piesaista arī arheoloģisko vietu eksotiskā daba (un bieži vien arī piekļūšana) un vēlme gūt unikālu pieredzi. Arheoloģijas tūrisms sevī ietver arī muzeju, vēsturiski nozīmīgu vietu, tematisko parku ar vēsturisku ievirzi, kā arī tradicionālo deju, festivālu un citu pasākumu apmeklējumu. Lai gan arheoloģiskais tūrisms nav jauna parādība, pēdējo gadu laikā tā apmēri ir radikāli pieauguši. Katru gadu tūkstošiem tūristu apmeklē arheoloģiskas vietas, un šis tūrisma veids ir kļuvis par ienesīgu biznesu. Arheoloģiskais tūrisms bieži vien ir ekotūrisma, ģeotūrisma un kultūrvēsturiskā tūrisma sastāvdaļa. Daudzās valstīs apmeklētājiem tiek piedāvātas iespējas baudīt reģiona dabas un arī kultūras brīnumus.
Arheoloģisko vietu kā tūrisma piesaistes vietu popularitāte padara tās par vērtīgiem ienākumu avotiem, tomēr bieži vien šo vietu saimnieciskā izmantošana nav līdzsvarā ar investīcijām minēto vietu atjaunošanai, apsaimniekošanai un aizsardzībai ilgtermiņā. Arheoloģiskās vietas ir trausli resursi, un neadekvāta vietas apsaimniekošana var novest pie vietas stāvokļa pasliktināšanās vai tās sociālā/vēsturiskā/izglītojošā/ekonomiskā potenciāla iznīcināšanas.
Arheoloģiskais tūrisms rada cilvēkos apziņu par kopīgu kultūras mantojumu un rosina cilvēkus apmeklēt arheoloģiskas un vēsturiskas vietas, tomēr tas vienlaicīgi pakļauj šos vērtīgos resursus palielinātam stresam. Šobrīd tūrisma pieaugums arheoloģiskās vietās nav sabalansēts ar atbilstošām apsaimniekošanas vadlīnijām un likumiem, kas liktu ievērot “labo praksi” šo vietu apmeklējuma laikā. Šis lielā mērā neregulētais tūrisma veids ir novedis pie apstākļu pasliktināšanās un šo vietu iznīcināšanas. Dažās vietās pašvaldību pārstāvji ir bijuši spiesti apskates vietas slēgt un reklamēt savu teritoriju citā veidā, kā piemēram Altamirā Spānijā, kur ir izveidota arheoloģiskās vietas precīza kopija (balstoties uz AIA, Amerikas Arheoloģijas Institūta, Arheoloģijas žurnāla un ATTA, Piedzīvojumu ceļojumu asociācijas sniegtoinformāciju un roksagrāmatu).
|
|
1. Arhitektūra un arheoloģija | 1.1.1. Arheoloģiskā tūrisma plānošanas/īstenošanas ‘labās prakses’ kopsavilkums |
|