Previous Main Table of Content Print PDF Next
I. Galvenās koncepcijas
3. Interpretācija un komunikācija

Ievads: Kas ir interpretācija?

1957.gadā Frīmens Tildens uzrakstīja grāmatu “Interpretējot mūsu kultūras mantojumu” (Interpreting Our Heritage), kas ir pamats kultūras mantojuma interpretācijai mūsdienās. Šajā darbā Tildens pielīdzina interpretāciju apmeklētāja iesaistīšanai procesā, kas ir vairāk nekā vienkārša datu un informācijas pasniegšana. Piemēram, tūristam, kurš ieradies nobaudīt tradicionālo ēdienu un vīnu, netiek sniegti vienkārši fakti par vīna darīšanu, bet viņš tiek uzaicināts piedalīties tradicionālajā vīnogu mīdīšanas procesā un/vai var pats iepildīt vīnu pudelēs. Pētījumi rāda, ka apmeklētāji labāk pirks vietējos produktus un ieteiks tūrisma galamērķi citiem, ja viņu pašu vizīte ir bijusi neaizmirstama.

Tildens uzskata, ka interpretācija ir izglītojoša aktivitāte, kuras mērķis ir nevis vienkārši sniegt faktus un informāciju, bet gan atklāt jēgu un savstarpējās sakarības oriģinālu objektu izmantošanas procesā, kurā piedalās pats apmeklētājs.

Tūrisma zinātne ir pierādījusi, ka tūristi meklē pieredzi, nevis vienkārši faktus par vēsturisko/kultūras realitāti. Interpretācija var sniegt šo pieredzi. Tas nenozīmē, ka apmeklētājus vajadzētu atstāt vienus, lai viņi varētu pieredzēt “dīvainas” kultūras izpausmes. Interpretācija ir uzmanīga, rūpīga pieeja tūrisma informācijai un gida darbam, kurā tiek apvienota nepieciešamā izglītojošā informācija un paša tūrista dalība procesā. Iepriekšējā piemērā minētajiem tūristiem, kuri tiek uzaicināti piedalīties vīnogu mīdīšanas procesā, tiek sniegta informācija arī par visu vīna darīšanas procesu, par vietējo vīnogu šķirnēm, ražas novākšanas laiku un vietējiem produktiem, kas vislabāk piestāv vietējam vīnam.

Veiksmīga interpretācija radīs apmeklētājiem īpašu pieredzi un emocijas. Tādējādi pieredzējis interpretētājs vispirms konstatēs, kas ir viņa mērķauditorija, lai varētu piemeklēt atbilstošu informāciju un interpretācijas paņēmienus.

Vislabākais informācijas nodošanas veids ir stāstu stāstīšana. Interpretētājam ir jāatlasa pieejamā informācija un tā jāorganizē strukturētos stāstījumos atbilstoši mērķauditorijas līmenim, kā arī jādod mērķauditorijai iespēja iesaistīties procesā.

Piecpadsmit interpretācijas principi

  1. Lai izraisītu interesi, interpretētājam ir jāprot saistīt izvēlēto tēmu ar apmeklētāju dzīvi un viņiem svarīgo.
  2. Interpretācijas nolūks ir daudz plašāks nekā tikai informācijas sniegšana. Tās nolūks ir panākt dziļāku izpratni un atklāsmi.
  3. Interpretācijai jābūt kā mākslas darbam, veidojot to kā aizraujošu stāstu, kas vienlaicīgi sniedz gan informāciju, gan izklaidē, gan apgaismo.
  4. Šāda stāsta nolūks ir iedvesmot klausītājus, radīt viņos vēlmi paplašināt savu redzesloku.
  5. Interpretācijas tēmai jābūt pilnīgai, tādai, kas ietver visu nepieciešamo informāciju un tajā pašā laikā saprotama katram indivīdam.
  6. Interpretācijai bērnu, pusaudžu un senioru grupās jābalstās uz pilnīgi atšķirīgu pieeju.
  7. Katrai vietai ir sava vēsture. Interpretētājs var atsaukties uz pagātnes notikumiem, tādējādi darottagadni daudz patīkamāku un nākotni – nozīmīgāku.
  8. Augsti attīstītās tehnoloģijas atklāj pasauli jaunā un aizraujošā skatījumā. Taču jauno tehnoloģiju iekļaušanai interpretācijas programmās jāpieiet apdomīgi un rūpīgi.
  9. Interpretētājam rūpīgi jāapsver sniegtās informācijas daudzums un kvalitāte. Konstruktīva un uz pētījumiem balstīta uzstāšanās būs efektīvāka nekā gara lekcija.
  10. Pirms sākt nodarboties ar interpretēšanas mākslu, interpretētājam jāpārzina galvenie saskarsmes paņēmieni. Interpretācijas kvalitāte ir atkarīga no interpretētāja zināšanām un prasmēm, kas nepārtraukti jāpilnveido.
  11. Rakstveida informācijai vajadzētu atspoguļot to, ko lasītāji vēlas uzzināt. Tai jāatspoguļo rakstītāja kompetence, pietāte un ieinteresētība.
  12. Kopumā interpretācijas programmai, lai to attīstītu, jāgūst finansiāls, politisks, administratīvs un brīvprātīgs atbalsts sabiedrībā.
  13. Interpretācijai vajadzētu ieaudzināt cilvēkos spēju un vēlmi saskatīt skaisto apkārtējā vidē, raisīt garīgu pacēlumu un mudināt saudzēt resursus.
  14. Interpretētāji var sekmēt pozitīvu apmeklētāja pieredzes gūšanas procesu, apdomīgi un rūpīgi plānojot savas programmas un iespējas.
  15. Aizrautība – ar vietu un cilvēkiem, kurus vieno kopīga ideja - ir būtiska iedarbīgas un efektīvas interpretācijas sastāvdaļa (Beck & Cable, 2002).
Previous 3. Interpretācija un komunikācija           Mērķi un metodes Next