![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Kultūra ir cilvēka, nācijas, valsts, pilsētas, novada, organizāciju raksturojošs lielums – tā vēsta par mums, liecina apkārtējiem par mūsu vērtību sistēmu, vēsturi, tradīcijām, šodienas izpausmēm un nākotnes perspektīvām. Kultūra runā par kopīgo un atšķirīgo.
Cilvēku vēlēšanās iepazīties ar atšķirīgo, uzzināt, izpētīt, piedalīties un izbaudīt ko jaunu un nebijušu, ir kultūras tūrisma pamatā. Cilvēks, kurš iepazinies ar Gaudi arhitektūru, gribēs iepazīties klātienē ar Barselonas kolorītu. Kāds, kurš dievina Mocartu, vēlēsies apmeklēt Zalcburgu un labprāt dosies uz operas mūzikas festivālu. Daudzi vēlēsies piedzīvot krievu ziemu un masļeņicas trakās izdarības, vai arī noskatīties grandiozajā ziedu šovā Holandē. Tūristi arvien vairāk cenšas iepazīt vietējās sabiedrības tradīcijas, izprast dzīvesveidu, baudīt vietējās mākslas un kultūras priekšnesumus, sagaida personalizētu attieksmi, vēlas paši aktīvi piedalīties. Cik patīkami ir aizrakstīt draugam:
„Vakar biju zvejnieku svētkos Salacgrīvā – piedalījos zābaku mešanas sacensībās un – uzvarēju, vinnēju veselu mucu ar siļķēm! Kopā ar vietējiem ēdām un dzērām, tik un tā apēst nevarējām. Atdevu vietējam bērnu dārzam.”
Kultūras tūrisms ir savdabīgs tūrisma veids, kurš saistīts ar kāda reģiona vai teritorijas kultūru, tās iedzīvotāju dzīvesziņu, vēsturi, reliģiju, tautas tradīcijām, radītajām mākslas un arhitektūras vērtībām.
Kultūras tūrisma produkts ir savdabīga kultūras un tūrisma industrijas sintēze, kultūrai kopumā piemīt internacionāls raksturs – mūziku un deju saprot visi, bet pārsteidzošais un interesantais slēpjas nacionālajā savdabībā.
“Lielākoties kultūras produktus var nosaukt par sarežģītiem, īpaši tad, ja radītie darbi patērētājam prasa īpašas zināšanas vai balstās uz abstraktiem jēdzieniem, kuri prasa patērētāja spēju šādus jēdzienus novērtēt. Sarežģītība pieaug, ja īpašais produkta veids patērētājam ir pilnīgi svešs”, tā kultūras produktu raksturo grāmatas “Kultūras un mākslas mārketings” autori (Kultūras un mākslas mārketings, 2007, 43. lpp.) Tieši tādēļ nacionālo kultūras tūrisma produktu veidošana ir tik ļoti svarīga un nepieciešama, lai panāktu tūrisma produktu atpazīstamību un daudzveidību starptautiskajā tūrisma tirgū. Ikviena nacionalitāte ar savu kultūras mantojumu, valodu, šodienas izpratni ir interesanta pārējām. Tūrisms, iepretim elektroniskajiem saziņas un informācijas iegūšanas veidiem, dod cilvēkam iespēju iegūt neaizmirstamus iespaidus ko sniedz klātbūtnes efekts un cilvēku kopības sajūta. Tieši kultūras pasākumos cilvēki izjūt pastiprinātu vienotības sajūtu, kopējs mērķis un intereses vieno cilvēkus. Lai pievienotos kādam pasākumam cilvēks analizē savas vajadzības un izvēlas kādu no tūkstošiem piedāvājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka nemirstīga ir cilvēces zinātkāre un pasaule ir pietiekami liela, lai vienas dzīves laikā to būtu neiespējami 100% iepazīt.
![]() 1. attēls Zvejnieku svētki Engurē, Foto: R.Saulīte |
![]() 2. attēls Amatnieki Brīvdabas muzejā, Foto: R.Saulīte |
Kultūras tūrisms saistās ar vairāku veidu kultūras produktiem - pasākumiem, kurus varam sagrupēt sekojoši:
Piemērs: Valmieras teātra izrādes regulāri pulcina daudz rīdzinieku, Ivara Freiberga skulptūru dārzs ir populārs ceļojuma maršruts Sabilē.
Piemērs: Turaidas pils ir centrālais apskates objekts Siguldā, Aglonas bazilika – Aglonā, piemineklis Kr.Valdemāram Ventspilī ir populārākais pilsētā, Muzeju nakts pasākumi.
Piemērs: opermūzikas svētki Siguldā, mūzikas festivāls „Positivus” Salacgrīvā, senās mūzikas festivāls Rundāles pilī, R.Blaumaņa lugu festivāls Valmierā, smilšu skulptūru festivāls Jelgavā, Cēsu mākslas festivāls, Mūzikas festivāls „Saldus saule”, Starptautisks mākslas festivāls „ Baltā nakts”, Rīga.
Piemērs: Latgales dziesmu svētki Daugavpilī, Latvijas kokļu diena Jūrmalā, folkloras festivāls ”Annas Dagdā”, amatieru teātru festivāls Liepājā „Zeme. Debess. Jūra”, smagās mūzikas festivāls „Fonofest”, Uplande.
Piemērs: Jomas ielas svētki Jūrmalā, Rīgai 800, Ventspilij -700+20, Cēsu pilsētas svētki „Pikniks pilsētā”, Zvejnieku svētki Engurē, Rojā, Mērsragā, Salacgrīvā.
Piemērs: svētceļnieku gājiens uz Aglonu Marijas debess braukšanas dienā, Lieldienu un Ziemassvētku pasākumi Latvijas baznīcās, Vasaras saulgriežu - Līgo svētki, Lieldienu, Ziemassvētku pasākumi visā Latvijā.
Piemērs: Viduslaiku svētki ” Livonija.1378.Wenden” Cēsīs, Bruņinieku turnīrs Maija svētki Livonijas ordeņa pilī, Ventspilī.
Piemēram: Kite party 2010 Ventspilī – satiekas cilvēki, kuri aizraujas ar kaitošanu; antīko automobiļu salidojums Jūrmalā un Rīgā; Baltijas jūras reģiona valstu salidojums „Kurland Bike Meet 2010” Ventspilī , kur sabrauc motociklisti.
![]() 3. attēls. Dziesmu un deju svētki. Foto N.Kārkliņš |
![]() 4. attēls Viduslaiku svētki. Foto.J.Vītiņš |
Kā redzam, profesionālā mākslas un arhitektūras piedāvājums, kā arī pilsētas pasākumu organizēšana un apmeklēšana vairāk saistās ar pilsētām, tāpēc to sauc par urbāno kultūras tūrismu. Savukārt mēs pētīsim, kurus pasākumus un elementus varētu veiksmīgi izmantot kultūras tūrisma produktu veidošanā lauku reģionos, kur darbojas lokālie tūrisma uzņēmēji. Šie produkti vairāk saistīti ar tautas tradīciju veidošanos un kopšanu, vēstures, reliģijas tradīcijām, nemateriālo kultūru. Latvijā varam minēt dažas jau starptautiski atzītas kultūras vērtības, kuras uzņēmēji var izmantot. Piemēram, UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā iekļauti Dziesmu un deju svētki un Suitu kultūras telpa. Savukārt UNESCO pasaules atmiņas reģistrā – Dainu skapis un Baltijas ceļš. Tas nozīmē – mēs varam radīt kultūras tūrisma produktus, kuri veidoti, izmantojot tautas dziesmu, deju, senāku un jaunāku tradīciju izpausmes, iesaistīt pasākumos tūristus – likt piedzīvot ko interesantu.
Ikvienas tautas lokālais kultūras potenciāls ir spēcīgs, radoši izmantojot tautas tradīciju un sabiedrības interešu materiālu, var veidot pievilcīgu un aizraujošu piedāvājumu ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu tirgos.
Šajā modulī analizēsim piemēru – Latvijas lauku atpūtas kompleksa “Rakši” veidoto kultūras tūrisma produktu - “Līgo svētki Rakšos” (Līgo svētki, jeb Jāņi ir latviešu tautas tradicionāli svinētie vasaras Saulgrieži) , kas tika realizēts 2010. gada jūnijā.
5. attēls Meitenes ar Līgo vainagiem. Līgotāji dejo ap ugunskuru. Foto N.Kārkliņš |
![]() |
Ievads | Jautājumi |
![]() |