II. Galvenie kultūras produkti 7. Kultūras pasākumi

7.1: Kultūras tūrisma produkti, iespējamie veidi

Kultūra ir  cilvēka, nācijas, valsts, pilsētas, novada, organizāciju raksturojošs  lielums – tā vēsta par mums, liecina apkārtējiem par mūsu vērtību sistēmu, vēsturi, tradīcijām, šodienas izpausmēm un  nākotnes perspektīvām. Kultūra runā par kopīgo un atšķirīgo.

Cilvēku  vēlēšanās iepazīties ar atšķirīgo, uzzināt, izpētīt, piedalīties  un izbaudīt ko jaunu un nebijušu, ir kultūras tūrisma pamatā. Cilvēks, kurš iepazinies ar Gaudi arhitektūru, gribēs iepazīties klātienē ar Barselonas kolorītu. Kāds, kurš  dievina Mocartu, vēlēsies apmeklēt  Zalcburgu un labprāt dosies uz  operas mūzikas festivālu. Daudzi vēlēsies piedzīvot krievu ziemu un  masļeņicas trakās izdarības, vai arī noskatīties grandiozajā ziedu šovā Holandē.   Tūristi  arvien vairāk cenšas iepazīt vietējās sabiedrības tradīcijas, izprast dzīvesveidu, baudīt vietējās mākslas un kultūras priekšnesumus, sagaida personalizētu attieksmi, vēlas paši aktīvi piedalīties. Cik patīkami ir aizrakstīt draugam:

„Vakar biju  zvejnieku svētkos Salacgrīvā – piedalījos zābaku mešanas sacensībās un – uzvarēju, vinnēju veselu mucu ar siļķēm! Kopā ar vietējiem ēdām un dzērām, tik un tā apēst nevarējām. Atdevu vietējam bērnu dārzam.”

Kultūras tūrisms ir savdabīgs tūrisma veids, kurš saistīts ar kāda reģiona vai teritorijas  kultūru, tās iedzīvotāju dzīvesziņu, vēsturi, reliģiju, tautas tradīcijām, radītajām mākslas un arhitektūras vērtībām. 

Kultūras tūrisma produkts ir savdabīga kultūras un tūrisma industrijas sintēze, kultūrai kopumā piemīt internacionāls raksturs – mūziku un deju saprot visi, bet pārsteidzošais un interesantais slēpjas nacionālajā savdabībā.

 “Lielākoties kultūras produktus var nosaukt par sarežģītiem, īpaši tad, ja radītie darbi patērētājam prasa īpašas zināšanas vai balstās uz abstraktiem jēdzieniem, kuri prasa patērētāja spēju šādus jēdzienus novērtēt. Sarežģītība pieaug, ja īpašais produkta veids patērētājam ir pilnīgi svešs”, tā kultūras produktu raksturo grāmatas “Kultūras un mākslas mārketings” autori (Kultūras un mākslas mārketings, 2007, 43. lpp.) Tieši tādēļ  nacionālo kultūras tūrisma produktu veidošana ir tik ļoti svarīga un nepieciešama, lai panāktu tūrisma  produktu atpazīstamību un  daudzveidību starptautiskajā tūrisma tirgū. Ikviena nacionalitāte  ar savu kultūras mantojumu, valodu, šodienas izpratni ir interesanta  pārējām.  Tūrisms, iepretim elektroniskajiem saziņas un informācijas iegūšanas veidiem, dod cilvēkam iespēju iegūt neaizmirstamus iespaidus ko sniedz klātbūtnes efekts un cilvēku kopības sajūta. Tieši kultūras pasākumos cilvēki izjūt pastiprinātu  vienotības sajūtu, kopējs mērķis un intereses vieno cilvēkus.   Lai pievienotos kādam  pasākumam cilvēks analizē savas vajadzības un izvēlas kādu no tūkstošiem piedāvājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka nemirstīga ir cilvēces zinātkāre un  pasaule ir pietiekami liela, lai vienas dzīves laikā to būtu neiespējami 100%  iepazīt.

1. attēls Zvejnieku svētki Engurē, Foto: R.Saulīte

2. attēls Amatnieki Brīvdabas muzejā, Foto: R.Saulīte

Kultūras tūrisms saistās ar vairāku veidu  kultūras produktiem - pasākumiem, kurus varam sagrupēt sekojoši:

1. Profesionāli uzvedumi teātros, koncerti, mākslas izstādes: dramatiskais teātris, mūzikli, operas, klasiskās un laikmetīgās mūzikas koncerti, visa veida mākslas darbu  -  gleznu, skulptūru, modes un dizaina u.c. izstādes,

   Piemērs: Valmieras teātra izrādes regulāri pulcina daudz rīdzinieku, Ivara Freiberga skulptūru dārzs ir populārs ceļojuma maršruts Sabilē.

2. Arhitektūras pieminekļu un muzeju apskate: ēkas un pieminekļi, dažāda veida muzeju, piļu un parku piedāvājums,

   Piemērs: Turaidas pils ir centrālais apskates objekts Siguldā,  Aglonas bazilika – Aglonā, piemineklis Kr.Valdemāram Ventspilī ir populārākais pilsētā, Muzeju nakts pasākumi.

3. Profesionālās mākslas vai mūzikas festivāli, kas veltīti dažādiem žanriem un stiliem,

   Piemērs: opermūzikas svētki Siguldā,  mūzikas festivāls „Positivus” Salacgrīvā, senās mūzikas festivāls Rundāles pilī, R.Blaumaņa lugu festivāls Valmierā, smilšu skulptūru festivāls Jelgavā, Cēsu mākslas festivāls, Mūzikas festivāls „Saldus saule”, Starptautisks mākslas festivāls „ Baltā nakts”, Rīga.

4. Amatieru mākslas festivāli,

   Piemērs: Latgales dziesmu svētki Daugavpilī, Latvijas kokļu diena Jūrmalā, folkloras festivāls ”Annas Dagdā”,  amatieru teātru  festivāls Liepājā „Zeme. Debess. Jūra”, smagās mūzikas festivāls „Fonofest”, Uplande.

5. Pilsētu un novadu svētki, ikgadēji, jubileju svētki, tematiskie svētki,

   Piemērs: Jomas ielas svētki Jūrmalā, Rīgai 800, Ventspilij -700+20, Cēsu pilsētas svētki „Pikniks pilsētā”, Zvejnieku svētki  Engurē, Rojā, Mērsragā, Salacgrīvā.

6. Reliģiskie svētki, tautas tradīciju pasākumi,

   Piemērs: svētceļnieku gājiens uz Aglonu Marijas debess braukšanas dienā, Lieldienu un Ziemassvētku pasākumi  Latvijas baznīcās, Vasaras saulgriežu -  Līgo svētki, Lieldienu, Ziemassvētku pasākumi visā Latvijā.

7. Vēsturiskie pasākumi, 

   Piemērs: Viduslaiku svētki  ” Livonija.1378.Wenden” Cēsīs,   Bruņinieku turnīrs Maija svētki Livonijas ordeņa pilī, Ventspilī.

8. Sabiedrības interešu/hobija  grupu pasākumi,

   Piemēram:  Kite party 2010 Ventspilī – satiekas cilvēki, kuri aizraujas ar kaitošanu;  antīko automobiļu salidojums Jūrmalā un Rīgā; Baltijas jūras reģiona valstu salidojums „Kurland Bike Meet 2010” Ventspilī , kur sabrauc motociklisti.

3. attēls. Dziesmu un deju svētki. Foto N.Kārkliņš

4. attēls Viduslaiku svētki. Foto.J.Vītiņš

Kā redzam, profesionālā mākslas  un arhitektūras piedāvājums, kā arī pilsētas pasākumu organizēšana un apmeklēšana vairāk saistās ar pilsētām, tāpēc to sauc par urbāno kultūras tūrismu.  Savukārt mēs pētīsim, kurus pasākumus un elementus  varētu veiksmīgi izmantot kultūras tūrisma  produktu veidošanā lauku reģionos, kur darbojas lokālie  tūrisma uzņēmēji. Šie produkti vairāk saistīti ar tautas tradīciju veidošanos un kopšanu, vēstures, reliģijas tradīcijām, nemateriālo kultūru. Latvijā varam minēt dažas jau starptautiski atzītas kultūras vērtības, kuras  uzņēmēji var izmantot. Piemēram, UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā iekļauti Dziesmu un deju svētki un  Suitu kultūras telpa. Savukārt UNESCO pasaules atmiņas reģistrā – Dainu skapis un Baltijas ceļš. Tas nozīmē – mēs varam radīt kultūras tūrisma produktus, kuri veidoti,  izmantojot tautas dziesmu, deju, senāku un jaunāku tradīciju izpausmes, iesaistīt pasākumos tūristus – likt piedzīvot ko interesantu. 

Ikvienas tautas lokālais kultūras potenciāls ir spēcīgs, radoši izmantojot tautas tradīciju un sabiedrības interešu  materiālu, var veidot pievilcīgu un  aizraujošu piedāvājumu ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu tirgos.

Šajā modulī analizēsim piemēru – Latvijas  lauku atpūtas kompleksa “Rakši” veidoto kultūras tūrisma produktu  - “Līgo svētki Rakšos” (Līgo svētki, jeb Jāņi ir latviešu tautas tradicionāli svinētie vasaras Saulgrieži) , kas tika realizēts 2010. gada jūnijā.

Ievads

Jautājumi