1. Kādi varētu būt jaunie ilgtspējīgie suvenīri Somijas tūristiem? Kāda veida suvenīrus jūs pirktu paši?

2. Nosauciet dažus suvenīru piemērus:

a) nevajadzīgas lietas

b) skaistas lietas

c) pārtika un dzērieni

d) dāvanas

e) neparastas lietas

f) mākslas priekšmeti.

3. Nosauciet dažus piemērus – labus/teicamus Somijas suvenīrus

4. Izstrādājiet produktu savam uzņēmumam

Ķīnietis Tu Lungs 1500-o gadu beigās grāmatā “Ming-Liao-Tsu ceļojumi” rakstīja par dzīvi un ceļošanu:

Viņš bija noguris no augstprātības un nespējas brīvi izteikties: “Mums ir tik daudz ko teikt vienam otram, bet mēs jūtamies kā iesprostoti pērtiķi; pat tad, kad iekož blusa un niez āda, mēs nedrīkstam to pakasīt. Mēs esam noguruši no vēlmes visu sev iegūt un bailēm pēc tam to pazaudēt”. Un tā, cerot “atbrīvot savu sirdi un prātu”, Ming-Liao-Tsu “devās ceļojumā uz Bezrūpības zemi”. Viss, ko viņš ņēma līdzi, bija simts monētas. Ik reizi, kad viņš saņēma dāvanu, kuras vērtība bija lielāka par šo summu, viņš to atdeva nabagajiem. Viņš ceļoja, jo vēlējās aizbēgt no normālās dzīves, no “šīs pasaules bagātības un slavas, kurā cilvēki bieži noslīkst”, no raizēm par rītdienu. Ja gadītos nelaime, viņš varētu mirt, bet, ja nenomirtu, tad turpinātu ceļojumu. Viņa mērķis bija uztrenēt prātu, lai tas kļūtu imūns pret dzīves traģēdijām, iemācīties sazināties ar dabu, lai katrā augā un kukainī viņš spētu saskatīt visu, ko vēlas, un kļūt apmierinātam pavadot visu dienu skaitot puķu ziedlapiņas. Tās, nevis cilvēki, bija viņa radniecīgās dvēseles. To sabiedrībā viņš nejutās vientuļš. Sasniedzis patieso prāta skaidrību, viņš  bija gatavs doties mājās, uzsliet sev būdiņu un nekur vairs nedoties. (Zeldin, 1994, 184).