II. Galvenie kultūras produkti 6. Māksla un amatniecība 6.3: Laiks ir nauda

6.3.3. Svētceļojumi

Cilvēki vienmēr ir alkuši dzīvot mūžīgi un tādēļ tiek organizēti svētceļojumi un citi reliģiski pasākumi. Arī karnevāli un bakhanālijas tika rīkoti ilgās pēc mūžīgas dzīves un lai aizdzītu nāvi. Kapenes ir populārs tūristu interešu objekts. Kāds Vācijas tūrists pirms dažiem gadiem gribēja atrast Veinemeinena kapavietu. Ja austrieši spētu atrast Mocarta kaulus, viņu tūrisma ieņēmumi dubultotos vienā dienā. Šīs pašas tūrisma koncepcijas tiek izmantotas arī citās valstīs. No tā gūst peļņu Fidels Kastro Kubā un kiosku īpašnieki Londonā. Čegevaras mirstīgās atliekas ir apbedītas netālu no Kubas galvenajām tūrisma vietām, un krūzītes un t-krekli ar Lēdijas Diānas attēlu tiek tirgoti visā Londonā. Kādēļ jāceļo, lai nopirktu krūzīti ar Lēdijas Diānas attēlu? Kādēļ tūrists vēlas pirkt biļeti, lai redzētu Lēdijas Diānas kapavietu? Tūrists vēlas būt nemirstīgs, un tūrisma profesionāļi šo vēlmi apmierina, izgatavojot suvenīrus – mūsdienīgas relikvijas.

Somi enerģiju smeļas dabā un lietojot Somijas maģisko rituālo dzērienu Koskenkorva degvīnu. Koskenkorva simbolizē brīvību un saistās ar piederību somu nācijai.

Tūristam, kas ilgojas pēc nemirstības, meža zaļās durvis ir atvērtas vienmēr. Klusums, ieklausīšanās vecos kokos un Lielā Lāča mirgošana ziemeļu puses debesīs parāda lietu īsto nozīmi. Dabas cikla izprašana palīdz gūt patiesu pieredzi ilgtspējīgā veidā. 

Somi runā somu valodā, kas ir īpaši piemērota svarīgu lietu apspriešanai, nevis pļāpāšanai. Somi dažkārt var likties klusi, drūmi vai pat dusmīgi, tomēr, iepazīstot somus labāk, atklājas viņu patiesā daba. Somi prot runāt citās valodās un ar prieku stāsta stāstus un jokus. Somi ir draudzīgi cilvēki, ne tādi kā drūmie un dusmīgie Kalevalas varoņi ar smago raksturu. Melanholiskā mentalitāte ir kā apmākusies diena, kas piemērota mierīgai brīvdienai. Somu vārdi piestāv dabas maģijai un dzērieniem, kuri taisīti no dabīgām sastāvdaļām. Somijas dabas produkti ir teicami suvenīri, un, iespējams, kāds tūrists pat vēlēsies iemācīties dažus vārdus somu valodā. 

Ceļojums neeksistē. Pirms izbraukšanas ceļojums vienkārši pastāv cilvēka iztēlē, kas balstīta uz zināšanām. Iztēlē cilvēks redz plānoto maršrutu un galamērķi un lolo cerības par nākotnē gūstamo pieredzi. Ceļojuma laikā pasažieris izdzīvo tā brīža mirkli, viņš nespēj atgriezties sākumpunktā. Amsterdamā Šipholas lidostas Šengenas zonas izlidošanas zālē lasāms uzraksts: “Šķērsojot šo punktu, atpakaļceļa nav”.

Ceļotājs sper soli, bet vai viņa kājas kustās? Varbūt viņš stāv uz vietas? Vai ceļojuma laikā viņa pasaule ir pilna ar vietām, laikiem, kustību, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Ceļojuma beigās mērķis ir sasniegts, ceļš beidzas un cilvēks apstājas. Par piemiņu no ceļojuma ir palikušas atmiņas un citas lietas – fotogrāfijas, pirkumi, starp grāmatu lapām sakaltētas puķes, kabatlakatiņš vai alus paliktņi mugursomas kabatā. Atmiņas pamazām aizmirstas un ceļojums arvien vairāk sāk atgādināt citus iepriekšējos.

"Mīļumiņ! Vai šo svečturi mēs atvedām no Romas vai no Venēcijas?"

"Mēs to nopirkām Milānā."

"Tas nevarēja būt Milānā, jo tai laikā, kad bijām Milānā, Markam bija septiņi gadi."

"Bet mēs braucām uz Milānu arī slēpot, vai atceries? Svečturis ir no tā ceļojuma!”

"Tu taču vispār neko neatceries! Tev vispār vienalga, kur mēs esam bijuši!"

Mēs bieži vien domājam, ka radošums ir kaut kā jauna radīšana no nekā, un mums jāiedvesmojas no nekurienes. Vai arī radošums jābalsta uz pagātnes pieredzi. Un tā ir taisnība.

Slavenais holandiešu mākslinieks un arhitekts Piets Mondriāns ir teicis: “Mums nevis jāpielāgojas, bet jārada.”

Viens no radošuma veidiem ir identificēt un parādīt faktus tādus, kādi tie ir, un, laužot tradīcijas, paraudzīties uz realitāti no citas perspektīvas. Arī realitāte taču ir balstīta uz stāstiem.

6.3.2.  Tūrists vēlas pieredzēt mākslu

Jautājumi