![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Somijā ir atrodamas daudzas Dzelzs laikmeta atliekas. Lielāko daļu somu eposa Kalevala stāstu līdz 1800-o gadu vidum apkopoja Karēlijas dziesminieki. Eposs lielā mērā atspoguļo somu nacionālo identitāti. Kalevalā tiek stāstīts par veciem laikiem, kuri beidzās jau pirms aptuveni tūkstoš gadiem. Stāsti ir saglabājušies dziesmu veidā.
19. attēls Sāmu zīmējumi |
Kalevalas stāsti ir dārgums, kuru daudz vairāk varētu izmantot mākslas un amatniecības programmu veidošanā Somijas tūrisma nozarē. Mārketinga un zīmolvedības kampaņās “Somijas produkti” varētu izcelties, ja tiktu izmantoti Kalevalas elementi.
Kalevala nav tikai teksts, kuru 1800-ajos gados apkopoja Eliass Lenrūts. Tajā ietverti aī daudzi stāsti un izteicieni, kuri izpaužas mutvārdu daiļradē, būvniecībā un amatniecībā. Kalevalas gars un kultūra ir izmantoti, lai stiprinātu Somijas nacionālo identitāti, kura to padara atšķirīgu no citām kultūrām.
Kalevala tiek salīdzināta ar senās Ēgiptes leģendām. Reti kurš tūrists Ēģiptē spēj pretoties senās mitoloģijas vilinājumam. Ēģiptes vēsturiskais un kultūras mantojums ir milzīgs, un to novērtē visi apmeklētāji. Ēģiptes tūrisma nozare šo mantojumu izmanto dažādos veidos, lai reklamētu tūrisma galamērķus. Tradicionālo stāstu tēli tiek kopēti miljonos dažādu amatniecības izstrādājumu, suvenīru un nieciņu veidā. Senās leģendas dod ienākumus miljoniem cilvēku.
Arī somu Kalevalas fragmentus būtu iespējams interpretēt dažādos nolūkos. Kalevalas izmantošanas gadījumā kultūras mantojums netiktu ekspluatēts tādā veidā kā šobrīd tūrisma nozarē tiek ekspluatēta sāmu kultūra. Katram somam ir autortiesības uz Kalevalu. Lenrūta Kalevalas versija ir tikai viena no daudzām. Kalevala nāk no austrumiem, bet ir iztulkota arī rietumu Somijas Savonijas dialektā.
20. attēls: Kalevalas rotaslietas (www.kalevalakoru.fi) |
21. attēls: Kalevalas rota: Teljes apmetnes sieviešu piespraude |
“Mezgls kā rotājums tiek lietots jau kopš Akmens laikmeta. Jaunas meitas sēja jostas mezglā, jo, saskaņā ar ticējumu, tas padarīja viņas auglīgas. Cilvēki ticēja, ka mezglam ir dziedinošs spēks un tas spēj ātri sadziedēt ievainojumus. Mezgli simbolizē kopā būšanu, kā arī mīlestības un mūžības burvību. Sens ticējums vēsta, ka mezgls sasaista mīlētājus uz mūžu, pat ja viņi atrodas tālu viens no otra. Mezglam ir burvju spēks.” Avots: www.kalevalakoru.fi
Kalevalas stāsti ir somiski, bet tai pat laikā universāli, tāpat kā citu pasaules tautu eposi. Tie balstās uz cilvēku mēginājumu izprast savu eksistenci un visu apkārtējo.
22. attēls: Gaisa dieviete Ilmatāra. Roberta Vilhelma Ekmana glezna, 1860. Somu Nacionālā galerija |
Viena no teikām stāsta par to, kā gaisa dievietei Ilmatārai piedzimis Veinemeinens: Nesa septiņsimti gadus deviņas tā varoņdzīves…” (Kalevala: somu tautas eposs / no somu valodas tulkojis L. Laicens). |
Kamēr Ilmatāra dzemdību mokās peld pa jūru, atlido pīle un meklē, kur taisīt ligzdu. Pīle izveido ligzdu uz Ilmatāras ceļgaļa, kurš izcelts no jūras, un iedēj ligzdā sešas zelta un vienu dzelzs olu. Perēšanas laikā Ilmatāras ceļgals kļūst parāk karsts, un viņa to pakustina. Olas izbirst, un no to daļām rodas visums.
23. attēls: Aizvēsturisks putna un olas grebums klintī, atklāts pie Ēninena ezera Karēlijas reģionā |
Teikā Veinemeinens tiek attēlots kā ļoti gudrs jau kopš dzimšanas, jo ir atradies mātes miesās septiņsimts trīsdesmit gadus, kamēr viņa peldēja jūrā un veidojās zeme. Tikai pēc lūgšanu noskaitīšanas Saulei, Mēnesim un Lielā Lāča zvaigznājam, viņš spēj izkļūt no mātes dzemdes un ienirt jūrā. Viņam dzimšanas brīdī ir jau trīsdesmit gadu.
Kalevala stāsta par varoņiem un to kļūdām: Kullervo ir pilns naida un kauna, bet Lemminkeinens ir nemierīgs un nežēlīgs brunču mednieks. Visas Kalevalas tēmas joprojām ir aktuālas mūsdienās. Somijas sieviešu arhetipi ir smagi strādājošas sievietes, jaunas meitenes, norūpējušās un sērojošas mātes un dzīvesgudras sievietes. Mīlestība, bildinājumi, laulības, iekāre, nodevība, ilgošanās un atraidījums – tas viss ir atainots Kalevalā, un arī mūsdienās cilvēki jūtas līdzīgi.
Tādas dievības kā meža gari, lopu un medību gari, ūdens un zvejniecības gari izskaidro dabas kārtību un parāda cilvēkus kā dabas daļu. Somijas cilvēkiem ir īpašas attiecības ar mežiem un ūdeņiem. Kad somu mednieks lūdz dievībai veiksmi medībās, viņš negrasās nogalināt, bet gan medīt. “Tapio graudus kuļ”, saka soms par Meža karali, ja pavasarīga vēja pūsma izpūš koku sēklas pa sniega segas virsmu. Vārds “kohtalo”= "liktenis" somu valodā nozīmē daļu, kāda pienākas katram medniekam no medījuma.
Darva, dzelzs, Ziemeļi, Sampo zīmols, zināšanas un amatniecības prasmes ir nacionālie dārgumi, kuri tiek eksportēti un veido konkurētspējīgu ekonomiku.
24. attēls: Lemminkeinena māte. Mākslinieks Al´kseli Gallen-Kallela, 1897. Somijas Nacionālā galerija |
Ceļojumi, ziema, zvaigžņotās debesis ataino dzīvības un nāves mistēriju. Šīs tēmas ir bijušas aktuālas visos laikmetos. Pie Tuonelas upes sērojošā un gaidošā Lemminkeinena māte uzrunā visu kultūru mātes. Kalevalā tiek stāstīts par dzīrēm un svinībām, par ciešanām un pieredzi.
Senās Kalevalas tradīcijas ir ietekmējušas arī mūsdienu kultūru.
Bērnu grāmatu autors Mauri Kunnas ir sastādījis “Suņu Kalevalu”, kura ir izdota vairākās valodās. “Suņu Kalevala” ir populārs suvenīrs vai dāvana ārvalstu tūristiem. Iespējams iegādāties arī Kalevalas dizaina rotas, ko darinājuši mūsdienu mākslinieki kā motīvus izmantojot Dzelzs laikmeta zīmējumus. Piemēram, Lahti Dizaina Institūtā jaunie dizaineri iedvesmojas no aizvēsturiskajiem atklājumiem.
25. attēls: Akmens laikmeta ēkas kopija Kierikki ciemā Somijā |
26. attēls: Akmens laikmeta mākslas un amatniecības izstrādājumi tiek radīti kopā ar tūristiem Kierikki ciemā Somijā |
27. attēls Sauna |
![]() |
6. 2: Kalevalas māksla un tūristi | 6.2.2. Sauna un suvenīri |
![]() |