II. Galvenie kultūras produkti 5. Daba 5.3: Prezentācija un organizācija

5.3.3. Interpretācija

Interpretācija ir aktivitāte, kura atraktīvā, tiešā un iesistošā veidā atklāj apvidus raksturīgākās iezīmes, tā biofiziskās un kultūras attiecības ar mērķi radīt apmeklētājiem prieku, sniegt viņiem zināšanas un likt apzināties interpretētā objekta vērtību.

Šī disciplīna radās ASV 20.gadsimta beigās. Viens no tās pamatlicējiem Jorge Morales definē to kā mākslu, kura atklāj dabas, kultūras vai vēstures mantojuma jēgu cilvēkiem, kas brīvajā laikā apmeklē šīs vietas.

Saskaņā ar “lielo interpretācijas sarakstu”, kuru izveidojis minētais autors, interpretācija: 

• Ir jāuzskata par efektīvu vadības instrumentu, tai jābūt vērstai uz dabas mantojuma apmeklētāju (vienkāršajiem apmeklētājiem, tai skaitā invalīdiem); 
• Tai jābūt brīvai un brīvprātīgai aktivitātei, jāņem vērā atpūtas pasākuma mērķis un konteksts (vai tas ir apmeklētāja atvaļinājums vai brīvdienas utt.);
• Tai jābūt iedvesmojošai, “jāuzrunā” apmeklētājs;
• Tai jāstimulē maņu izmantošana;
• Tai jābūt motivējošai un provokatīvai;
• Tai jābūt rosinošai un pārliecinošai;
• Tai jāveicina aktīva dalība, jāorientē apmeklētājs un tas jāinformē par īpašiem faktiem;
• Tai jāstimulē kritiskā domāšana;
• Tai jāsniedz skaidrs vēstījums;
• Tai jāsniedz īsa ziņa;
• Tai jāatklāj jēga un savstarpējās sakarības;
• Tai jādod ieguldījums cilvēku apziņas celšanā;
• Tai jārada sajūta, ka priekšmets ir reāls;
• Gidam pēc iespējas vairāk jāizmanto personalizēta pieeja;
• Tās mērķim ir jābūt interpretētā dabas mantojuma saglabāšanai. 

Atkarībā no vides interpretācijas ekskursijas laikā, tūristiem radīsies atšķirīgi iespaidi par vietu, ko tie apmeklē. Dons Oldridžs (1973) uzskata, ka “Interpretācija ir māksla izskaidrot cilvēka vietu vidē, ar mērķi palielināt apmeklētāja sapratni par šīs mijiedarbības nozīmi, lai pamodinātu viņā vēlmi sniegt ieguldījumu vides saglabāšanā”.

Vietas apmeklējums kopā ar piemērotu vides interpretāciju paugstina apmeklētāja gūtās pieredzes kvalitāti un ļauj viņam labāk izprast resursa nozīmi, tai pat laikā saglabājot izklaidējošu raksturu.

5.3.2. Maršruta plānošana

5.3.4. Komunikācija