|
|
|
|
|
|
|
Lauku tūrisma naktsmītņu klasifikāciju Latvijā ir izstrādājusi LLTA “Lauku Ceļotājs”. Vērtēšanas kritēriji ir izstrādāti, balstoties uz klientu aptauju rezultātiem par kvalitāti, kādu viņi sagaida, kā arī salīdzinot dažādas lauku tūrisma kvalitātes shēmas Eiropas valstīs.
“Lauku Ceļotāja” kvalitātes sistēma lauku mājām, ciema mājām, viesu mājām un brīvdienu mājām sastāv no minimālajām prasībām un 4 kvalitātes kategorijām, no kuram 1. kategorija ir viszemākā un 4. kategorija – visaugstākā. Katru kategoriju apzīmē ar attiecīgu simbolu skaitu (no 1 līdz 4 “taureņiem”).
Kritēriji kategoriju noteikšanai ir sadalīti sešās grupās:
1. Telpas, iekārtas un aprīkojums – vispārējās prasības, kas attiecas uz ēkas lietošanu. Tās attiecas uz vispārējām tehniskām prasībām mītnei, tehnisko stāvokli un viesiem domāto telpu/istabu tehnisko stāvoklis, iekārtojumu un mēbelēm. Tālāk ir norādītas minimālās prasības katrai kategorijai:
- saimniecība un dzīvošanas iespējas ir ļoti vienkāršas. Vannas istaba, duša un
WC atrodas ārpus galvenās ēkas, pirts mājā, vai arī ir kopējas ar mājas saimniekiem.
- viesu istabas atrodas ēkā, kur dzīvo arī saimnieki. Vannas istaba, duša un WC
atrodas galvenajā ēkā un ir kopējas ar mājas saimniekiem.
- telpas un apkārtne ir attīstītas, domājot galvenokārt par viesu komforta prasībām.
Viesiem tiek piedāvāta mājas daļa vai atsevišķs stāvs. Viesiem ir atsevišķas labierīcības.
- šī kategorija atšķiras no iepriekšējās ar to, ka katrā viesu numurā ir atsevišķas
labierīcības (duša / vanna un WC).2. Apkārtne – naktsmītnes tuvākā un tālākā apkārtnē – dabasskati, dabas bagātības, laucinieku dzīves atspoguļojums ciematā u.tml. Šis ir ļoti svarīgs aspekts brīvdienu vietas izvēlē – tas, ko tūristi sagaida no atpūtas laukos. Novērtētas arī dārza mēbeles, ēkas pašas no ārpuses, ceļa norādes un stāvvieta, iespējamie ārējie trokšņi un vieta kā tāda.
3. Papildu piedāvājums un pakalpojumi – papildus pakalpojums, atpūtas iespējas, kas viesiem pieejamas to uzturēšanās laikā. Varianti – restorāns, kafejnīca, veikals, pastaigu takas, zirgu izjādes, velonoma, kultūras pasākumi, pirts un baseini u.tml. Šie pakalpojumi ietekmē tūristu izvēli atpūtai laukos, īpaši, ja viesi dodas uz konkrēto mītni un paliek tur ilgāku laiku.
4. Klientu apkalpošana, saskarsme – naktsmītnes saimnieki - attieksme, kontaktējoties ar viesiem. Iespaids, kādu rada saimnieki. Papildus punktus dod saņemtie kvalitātes sertifikāti, kā arī saimnieka svešvalodu zināšanas.
5. Drošība – nosacījumi un apstākļi viesu un viņu īpašumā esošo mantu drošības nodrošināšanai. Droša rezervēšana un informācijas pieejamība par drošu uzturēšanos naktsmītnē, iepriekšējas informācijas kvalitāte par naktsmītni, piederība profesionālajām organizācijām, saimnieka apmeklētie apmācības semināri un konferences.
6. Ilgtspējība – dabas un vides resursu saudzēšana, lauku tūrisma individualitātes saglabāšana, sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem. Šī kvalitātes kritēriju grupa tika ieviesta 2006. gadā lauku, ciema, viesu un brīvdienu mājām. Šie kritēriji domāti, lai pievērstu saimnieku uzmanību dabas un vides resursu saudzēšanai un lauku tūrisma individualitātes saglabāšanai, neļaujot tam kļūt par masu produktu.
Naktsmītņu vērtēšanas process ir saistīts ne tikai ar ēku fiziskajiem parametriem, bet arī ar piedāvātajām aktivitātēm, pieejamību un pašiem saimniekiem. Ja skatās uz pieprasījumu lauku tūrismā, tad vislielākais pieaugums ir trešās kategorijas lauku tūrisma mītņu segmentā, kas tādējādi palielina konkurenci šajā segmentā. Salīdzināšanai – 4. kategorijas lauku tūrisma naktsmītņu skaits ir ļoti mazs. Arī 1. kategorijas lauku tūristu mītņu skaits ir mazs un pieprasījums pēc šāda tipa naktsmītnēm arī ir zems.
Konkrētās prasības katrai kvalitātes kategorijai, kā arī visa aktuālā informācija ir pieejama http://www.celotajs.lv/cont/prof/quality/categories_lv.html.
Vienlaicīgi viesnīcas, viesu mājas, kempingi un jauniešu hosteļi var brīvprātīgi pieteikties tūrisma naktsmītnes novērtēšanai pēc Nacionālajiem standartiem, kurus Tūrisma pakalpojumu standartizācijas tehniskā komiteja (STK 29) izstrādājusi viesnīcām, viesu mājām, kempingiem un hosteļiem. Sertifikāciju veic SIA “Viesnīcu un restorānu centrs” (VRC) – uzņēmums, ko 1999. gadā nodibināja Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācija. VRC veic brīvprātīgu atbilstības novērtēšanu un tūristu mītņu klasifikāciju. Tas ir saņēmis akreditācijas apliecību Latvijas nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK), kas apliecina VRC atbilstību Eiropas standartu EN 45011 prasībām. Ar sertificēšanas prasībām jebkurš var iepazīties, apskatot mājas lapu: http://www.lvra.lv/lv/sertifikacija/klasifikacijas-kriteriji/viesu-maju-klasifikacija.html.
Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ir izstrādājusi “Q- Latvia” kvalitātes sistēmu, kas balstīta uz ārēju sertificēšanu no malas un kura kvalitātes zīmes piešķiršanas procesu, saskaņā ar līgumu ar TAVA, ir uzsācis organizēt un administrēt SIA “Viesnīcu un restorānu centrs”. Papildus informācija par šo kvalitātes novērtēšanas procesu atrodama
http://www.lvra.lv/lv/sertifikacija/q-latvia.html
Kopš 2007. gada lauku tūrisma naktsmītnēm Latvijā tiek piešķirts arī nacionālais ekosertifikāts “Zaļais sertifikāts”.
|
|
Lauku tūrisma mītnes | Sadarbība mārketingā |
|