|
|
|
|
|
|
|
Lauku tūrisma aizsākumi Somijā meklējami pēc 2. pasaules kara, kad lauku reģionos notika lielas pārmaiņas un attīstība. Kad karš bija beidzies, bija nepieciešams atrast vietu Somijā, kur uz dzīvi varētu apmesties ap 400 000 somu bēgļu. Tie bija bēgļi no Somijas Karēlijas reģiona teritorijām, kuras bija ieņēmuši Padomju Savienības spēki. Zemi, kas palika Somijas teritorijā, vajadzēja likumīgi sadalīt starp iedzīvotājiem. Lauksaimniecības zemes bija par maz un visām ģimenēm nepietika, tāpēc daudz mazas saimniecības tika uzceltas un ierīkotas, attīrot un izveidojot jaunas lauksaimniecības platības līdz tam neapdzīvotajos un cilvēku neskartajos reģionos, īpaši Somijas austrumu, centrālajos un ziemeļu reģionos. Ģimenes sāka strādāt un veidot jaunu dzīvi pēc kara, dzima daudz bērnu – pēckara periodā Somija piedzīvoja lielāko bērnu dzimšanas vilni, kāds jebkad ir bijis.
Tomēr jaunās saimniecības bija krietni par mazu, lai nodrošinātu dzīvošanu lielajām ģimenēm ilgtermiņā. Neizbēgami, tas radīja jaunas pārmaiņas 1960-tajos un 1970-tajos gados, kad lielākā daļa jaunu cilvēku sāka pārcelties uz pilsētām un ap 500 000 somu sāka strādāt auto rūpnīcās un citos industriālos darbos Zviedrijā. Zviedrijā trūka darbaspēka un arī algas bija salīdzinoši augstākas nekā Somijā.
Lauku teritorijas kļuva aizvien mazāk apdzīvotas, tāpēc politiķi, it īpaši Lauksaimnieku partija (Suomen Keskusta), par vienu no prioritārajiem jautājumiem izvirzīja visas valsts vienmērīgu apdzīvotību un visu reģionu vienlīdzīgu ekonomisko un sociālo attīstību. Šai politikai bija nozīmīga ietekme arī uz lauku tūrisma attīstību kā vienu no jaunajām lauku biznesa attīstības iespējām.
Brīvā laika aktivitāšu attīstība laukos sākās, kad zemju īpašnieki pie 187888 ezeriem Somijā sāka celt saunas un vēlāk arī mazas būdiņas pludmalēs. Ēkas bija ļoti vienkāršas un sākotnēji bija paredzētas ģimeņu pašu vajadzībām, kā arī to bērnu un mazbērnu vajadzībām, kad tie no pilsētām un Zviedrijas brauca uz laukiem pavadīt atvaļinājumu.
Pakāpeniski investīciju apjoms palielinājās un attīstījās ne tikai privātās brīvdienu ēkas. Lauku uzņēmumi saņēma subsīdijas no valsts un lauku tūrisms sāka saņemt attīstības un veicināšanas mērķfinansējumu no nacionālās administrācijas dažādos līmeņos. Dalība Eiropas Savienībā palīdzēja attīstīt uzņēmējdarbību laukos vēl vairāk.
|
|
1.3.1. Somija | Lauku tūristu mītnes |
|