|
|
|
|
|
|
|
Eiropas Savienība piekopj aktīvu lauku attīstības politiku, jo tā palīdz sasniegt nozīmīgus mērķus lauku reģioniem un vietējiem iedzīvotājiem, kuri tur dzīvo un strādā.
ES lauku reģioni ir tās nozīmīga „sejas” un identitātes sastāvdaļa. Pēc definīcijas, par „laukiem” var saukt vairāk kā 91% ES teritorijas, kuras par savām mājām sauc vairāk kā 56% ES iedzīvotāju. Turklāt šie lauku reģioni – no kalniem līdz stepēm, no mežiem līdz laukiem – veido pārsteidzošās un brīnišķīgās ainavas, kas raksturo ES.
Tomēr laukos vidējie ienākumi uz personu ir zemāki, nekā pilsētās. Iemaņu bāze ir šaurāka, pakalpojumu sektors ir mazāk attīstīts.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenie tirgus spēlētāji lauku tūrismā. Valsts iestādēm, no vienas puses, būtu jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, no otras – jārūpējas par apkārtējo vidi. Daba, tīrs gaiss, kultūra, vēsturiskās celtnes un pilis ir nozīmīgi faktori tūristu piesaistei. Tieši valsts iestādes ir lielā mērā atbildīgas par šiem jautājumiem. Rūpes par lauku vidi ietver arī finansiālo atbalstu reģionam, lai to uzturētu un uzlabotu. Lai arī agrāk uzsvars tika likts uz tūrisma aktivitāšu veicināšanu, šobrīd Eiropas Kopiena lielāku vērību pievērš vides un sociālajiem aspektiem tūrismā.
Eiropas Komisija (EK) veicina ilgtspējīgu tūrisma attīstību un palīdz izveidot apstākļus, kas sekmētu ilgtspējīgu attīstību, kā arī aizsargātu dabu un vietējos iedzīvotājus. Lielākoties EK valstu vadībām piedāvā tehnisku palīdzību ilgtspējīgas tūrisma attīstību veicinošas politikas ieviešanā. Tā ietver sevī nepieciešamās juridiskās un institucionālās struktūras izveidošanu, atbalstu cilvēkresursu attīstībā, tautas mantojuma saglabāšanu un infrastruktūras uzlabošanu. Tehniskā palīdzība ir nepieciešama arī sektora informācijas un tirdzniecības struktūras uzlabošanai.
Lauku tūrisma sektora attīstība katrā valstī būs atšķirīga. Sektora stratēģija valsts līmenī būs balstīta uz tās detalizētu analīzi, sevišķi uz tūrisma attīstības nepieciešamības noteikšanu. Veiktajiem pasākumiem ir jābūt sabalansētiem ar sektora attīstības līmeni un vajadzībām (īstermiņa vai ilgtermiņa palīdzība, palīdzība konkrēti šim sektoram vai daudz globālāka pieeja, utt.).
Līdz šim galvenokārt ir tikuši uzklausīti tūrisma biroji un tūrisma administrācijas valsts līmenī. Taču šis loks ir jāpaplašina, diskusijās iekļaujot arī privāto sektoru, nevalstiskās organizācijas, kā arī citas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā esošas institūcijas visdažādākajos līmeņos (vietējās, reģionālās). Ir nepieciešama daudz plašāka un visaptveroša saskaņota stratēģija arī lauku tūrisma sektorā.
|
|
1.1.3. Lauku tūrisms | Sadarbība |
|