AR AUTORTIESĪBĀM AIZSARGĀTA SATURA LIKUMĪGA IZMANTOŠANA UZŅĒMĒJDARBĪBĀ
USAGE OF COPYRIGHT PROTECTED CONTENT IN BUSINESS

Ingrīda Veikša, Dr.iur.
Biznesa augstskola Turība, Latvija

Ievads

Intelektuālais īpašums ir pamats zināšanās balstītā ekonomikā, kas varētu kļūt par valsts ekonomiskās izaugsmes stūrakmeni. Jebkuras inovācijas ir iespējamas vienīgi vidē, kurā tiek pietiekami efektīvi aizsargātas autortiesības. Tādējādi pirātisms tieši apdraud investīcijas zinātņietilpīgās tautsaimniecības jomās, vienlaicīgi apdraudot ar to saistītu nodokļu iekasēšanu visas valsts sabiedrības labā. Tai pat laikā, efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības neesamība dod vieglu, bet nelikumīgu ienākumu plūsmu gan citām nozarēm, gan noziedzīgajām aprindām, kā arī nodara kaitējumu godīgai konkurencei. Līdz ar nelegālo komercdarbībai vajadzīgo ar autortiesībām aizsargātu objektu neatļautu ieguvi (kopēšanu, lejupielādi no interneta u. tml.), komersants ietaupa izdevumus un sasniedz lielisku konkurences priekšrocību, salīdzinot ar šajā pašā nozarē likumīgi darbojošamies komersantiem. Datorprogrammu pirātisma ietekme uz sabiedrības tiesībām un interesēm ir daudz plašāka nekā tikai programmatūras izstrādes industrijas ciestie zaudējumi, pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darba vietas, samazina nodokļu ienākumus. Šī iemesla dēļ šo tiesību aizsardzības režīmam jābūt tādam, lai tie, kas investē intelektuālā īpašuma produktos savas finanses un zināšanas, varētu paļauties uz to, ka viņu ieguldījums būs pienācīgi, nevis tikai deklaratīvi, aizsargāts, un viņiem būs iespējas atgūt savus ieguldījumus.

1. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība – godīgas konkurences apstākļu  nodrošināšana uzņēmējdarbībā

Lai gan Latvijā jau kopš 2000. gada ir pieņemts Autortiesību likums[1] un Latvija ir atjaunojusi savu līdzdalību Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību[2] (turpmāk tekstā Bernes Konvencija) un pievienojusies Romas konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību)[3] (turpmāk tekstā Romas Konvencija), tomēr autortiesību aizsardzība Latvijā tiek uzskatīta par nevajadzīgu un dažreiz pat kaitniecisku nodarbošanos, jo "ierobežojot indivīda tiesības uz informāciju" u. tml.

Šāda ignorance pret vienu no īpašuma veidiem, kaut arī netaustāmu, nav attaisnojama, jo bez radošo cilvēku (rakstnieku, komponistu, mākslinieku) tiesību aizstāvības nav iespējama harmoniskas un kulturālas sabiedrības izveide, bet bez juridiskas aizsardzības nevar normāli pastāvēt un attīstīties šo darbu tālākie izmantotāji – izpildītāji, skaņu ierakstu un filmu producenti, radio un televīzijas organizācijas. Kāpēc tik svarīgi ir piešķirt un aizstāvēt šo subjektu tiesības? Tādēļ, ka neko nav tik viegli nozagt, viltot, pavairot, izplatīt kā bezķermeniskas lietas – muzikālus vai literārus darbus, datorprogrammas, dziesmu izpildījumus, skaņu vai filmu ierakstus vai raidorganizāciju raidītos signālus.

Kāpēc tā notiek – daļēji tāpēc, ka ne vidējās, ne augstākās izglītības jomās netiek pievērsta pienācīga uzmanība ne intelektuālā īpašuma principu izskaidrošanai, ne savu tiesību apzināšanai, ne vispārējai izpratnei par pirātisma postošajām sekām uz tautsaimniecību.

Sabiedrība šādas nelegālas darbības nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs un "kā var nepaņemt, ja to tik viegli tehniski izdarīt...".

Ja par automašīnas zagļa vai mājas aplaupītāja ķeršanas un sodīšanas nepieciešamību ne tiesībsargājošām instancēm, ne sabiedrībai, ne pat pašam zaglim parasti nav šaubu, tad šāda pārliecība ne vienmēr attiecināma uz grāmatu tulkošanu bez autora atļaujas, dziesmu izpildīšanu koncertos bez autoratlīdzības maksāšanas, pirātisko skaņu ierakstu pārdošanu, nelegāli pārtverto televīzijas signālu retranslāciju vai datorprogrammu instalēšanu datorā bez tiesību īpašnieku izsniegtas atļaujas (licences).

Datorprogrammu aizsardzība pēc būtības ir vienīgā autortiesību un blakustiesību joma, kuras aizsardzībai tiesību īpašnieki iegulda resursus, laiku un darbaspēju. Citu autortiesību un blakustiesību subjekti visai maz rūpējas par savu tiesību aizsardzību. Starptautiskos filmu producentus Latvijā neviens neaizstāv, bet vietējie producenti ir par kūtru, lai palīdzētu policijai cīņā par savu tiesību aizsardzību. Domājams, tāda attieksme izveidojusies arī tāpēc, ka šie tiesību subjekti nav nodrošinājuši savu tiesību aizsardzībai nepieciešamo dokumentāro bāzi – nav noslēgti nepieciešamie līgumi, nav atrunāta tiesību pāreja un nav iegūta izpratne par šo darbību juridiskajiem aspektiem.

Jebkuras inovācijas ir iespējamas vienīgi vidē, kurā tiek pietiekami efektīvi aizsargātas autortiesības. Tādējādi datorprogrammu, t. s., "pirātisms" tieši apdraud investīcijas zinātņietilpīgās tautsaimniecības jomās, vienlaicīgi apdraudot ar to saistītu nodokļu iekasēšanu visas valsts sabiedrības labā. Tai pat laikā, efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības neesamība dod vieglu, bet nelikumīgu ienākumu plūsmu gan citām nozarēm, gan noziedzīgajām aprindām, kā arī (kas ir ļoti būtiski) nodara kaitējumu godīgai konkurencei.

Datorprogrammu autortiesību aizsardzības trūkums var novest pie kaitējuma nodarīšanas patērētājiem, kas ir, vai var būt saistīti, ar nelicencētu datorprogrammu lietošanu, piemēram, tiem saņemot bojātus vai ar datorvīrusiem inficētus failus. Cita starpā, tādējādi tiks nodarīts arī kaitējums atbilstošo datorprogrammu ražotāju komerciālajai reputācijai.

Datorprogrammu pirātisma ietekme uz sabiedrības tiesībām un interesēm ir daudz plašāka nekā tikai programmatūras izstrādes industrijas ciestie zaudējumi, pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darba vietas, samazina nodokļu ienākumus. Šī iemesla dēļ šo tiesību aizsardzības režīmam jābūt tādam, lai tie, kas investē intelektuālā īpašuma produktos savas finanses un zināšanas, varētu paļauties uz to, ka viņu ieguldījums būs pienācīgi, nevis tikai deklaratīvi, aizsargāts un viņiem būs iespējas atgūt savus ieguldījumus.

2. Ar autortiesībām aizsargāta satura tiesiskais regulējums

Latvijas Autortiesību likumā ir iekļauta datorprogrammu aizsardzība, un tā ir iekļauta 4. panta pirmajā daļā "Aizsargājamie darbi": Autortiesību objekts, neatkarīgi no izpausmes formas un veida, ir šādi autoru darbi: 1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi).

Latvijā autortiesību aizsardzībai nacionālā līmenī 2000. gadā tika pieņemts Autortiesību likums, tas (pēc dažiem papildinājumiem) tiesību aizsardzības ziņā atbilst Bernes konvencijai, Romas konvencijai, TRIPS līgumam, WIPO līgumiem un Eiropas Savienības direktīvām – tātad tam intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenim, kāds ir Eiropā un pasaulē[4].

Kopš 1998. gada 15. oktobra autora tiesību aizsardzība tiek garantēta arī Latvijas Republikas Satversmē[5], un tās 113. pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

Latvijas tiesību sistēmā autortiesību aizsardzība noteikta arī citos normatīvajos aktos:

Krimināllikumā[6] 148. pants nosaka sodu par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm;

Kriminālprocesa likuma[7] 125. panta otrajā daļā ietverts fakta legālās prezumpcijas princips attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām vai tiesībām uz preču zīmi. Saskaņā ar minēto normu uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi;

Administratīvo pārkāpumu kodeksa[8] 155.⁸ pants nosaka sodu par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu – fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus;

Civilprocesa likumā[9] ir noteikta procedūra, kādā praktiskā veidā jānodrošina to aizsardzības līmeni, ko intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem paredz materiālās tiesību normas:

1. 250.¹⁰ pantā ir definēti pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi;
2. 250.¹¹ pantā noteikta kārtība, kādā pagaidu aizsardzības līdzekļi nosakāmi pirms prasības celšanas;
3. 250.¹⁶ pantā detalizēti noteiktas tiesības uz informāciju.

Starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību aizskārums neapšaubāmi atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē.

3. Starptautiskais vērtējums autortiesību aizsardzības līmenim Latvijā

3.1. International Intellectual Property Alliance veiktie pētījumi

Vašingtonas Pasaules Tirdzniecības sarunu pārstāvja birojs bija izveidojis tā saukto “melno sarakstu" jeb “Watch list", iekļaujot tajā valstis, kurās fiksēti visnopietnākie autortiesību pārkāpumi. Tajā iekļautās valstis sadalītas trīs kategorijās. Latvija tajā bija iekļauta trešajā – vismazākā riska – kategorijā. Šajā kategorijā bija iekļauta arī Eiropas Savienība kopumā. Toties Krievija atzīta par visļaunprātīgāko intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpēju. Tiek uzskatīts, ka autortiesību pārkāpumu problēma Krievijā joprojām ir viena no nopietnākajām pasaulē, jo nelegālās produkcijas apjoms dažādos Krievijas tirgus segmentos sasniedz no 70% līdz 80%. Turklāt amerikāņu eksperti uzskata, ka nelegālā produkcija no Krievijas “turpina pārpludināt Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgu".[10]

2007. gada 30. aprīlī Latvija ir izkļuvusi no šī  “melnā saraksta", kas liecina par to, ka pirātisma līmenis Latvijā samazinājās. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Intelektuālā īpašuma padomē iesaistītajām institūcijām izveidoja ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību jomas aizsardzības uzlabojumiem Latvijā, tas tika iesniegts Amerikas Savienoto Valstu institūcijās, un Latviju no saraksta izņēma.

Taču 2011. gada beigās parādījās informācija, ka Latvija var nokļūt atpakaļ šajā melnajā sarakstā, jo, pēc izkļūšanas no tā, visas atbildīgās personas, šķiet, atviegloti "uzelpoja" un uzsāka "aktīvu bezdarbību".

Iekļūšana atpakaļ “Watch list" Latvijai var draudēt tāpēc, ka (kā norādīts Starptautiskā intelektuālā īpašuma alianses (IIPA) speciālajā ziņojumā par Autortiesību aizsardzības pasākumiem  301) Latvijas tiesu procesā ir vairākas nepilnības, tostarp: ilgie procesuālie termiņi, nepamatoti skrupulozās pierādīšanas pienākums, tiesnešu neizpratne par autortiesību jautājumiem. Turklāt sodi par autortiesību pārkāpumiem ir minimāli un daudzos gadījumos konfiscētās kontrafakta preces tiek atdotas atpakaļ pirātiem. Alianse uzskata, ka tiesas neizprot kaitējuma nopietnību – gan sociālā, gan ekonomiskā jomā, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, un ka valdības neizdarība ir acīmredzama, jo  intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība nav prioritāro jomu sarakstā[11].

Intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir jābūt vienai no valsts prioritātēm, jo ir jāatbalsta uz zināšanām balstīta ekonomika. Necīnīties pret pirātismu nozīmē attīstīt melno tirgu, veicināt ēnu ekonomiku un mazināt godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā.

3.2. Bussiness Software Alliance veiktie pētījumi

Datorprogrammu pirātisma ietekme uz sabiedrības tiesībām un interesēm ir daudz plašāka nekā tikai programmatūras izstrādes industrijas ciestie zaudējumi, pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darba vietas, samazina nodokļu ienākumus. Šī iemesla dēļ šo tiesību aizsardzības režīmam jābūt tādam, lai tie, kas investē intelektuālā īpašuma produktos savas finanses un zināšanas, varētu paļauties uz to, ka viņu ieguldījums būs pienācīgi, nevis tikai deklaratīvi, aizsargāts, un viņiem būs iespējas atgūt savus ieguldījumus[12].

Bijušais tieslietu ministrs M. Segliņš savā informatīvajā ziņojumā "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodrošināšana interneta vidē" uzsver, ka mūsdienās grūti iedomāties tādu uzņēmējdarbības vai valsts pārvaldes institūcijas darbības jomu, kas kaut kādā veidā nebūtu atkarīga no dažādiem informācijas tehnoloģiju resursiem. Turklāt pasaulē vērojama pieaugoša tendence gan valsts pārvaldi, gan uzņēmējdarbību sistēmiski saistīt ar elektroniskās informācijas apstrādi, pārraidi un uzglabāšanu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma netraucēta efektīva darbība būtiski atkarīga no tā, cik stabili, kvalitatīvi un droši ir lietotie IT risinājumi. Liela daļa komunikācijas ar elektronisko sakaru starpniecību notiek tieši starptautiskā līmenī. Vispārīgās tendences rāda, ka ar katru gadu pieaug noziegumu skaits, kas ir izdarīti datortīklos[13].

Nevalstiskā organizācija, kas pārstāv datorprogrammu ražotājus – Bussiness Software Alliance (BSA), regulāri veic pētījumus, lai noskaidrotu nelicencētu datorprogrammu izmantošanu  pasaules valstīs dažādos pasaules reģionos.  Latvija ir iekļauta Centrālās un Austrumeiropas sadaļā, kurā tiek pētītas 25 valstis.

Šajā iedalījumā 2004. gadā visaugstākais pirātisma līmenis bija Ukrainā, kur pirāti viltoja un izplatīja 91% produktu, bet 2010. gadā šis skaitlis ir sarucis līdz 89%. Par līderi grupā ir kļuvusi Gruzija, kur tiek viltoti 93% datorprogrammu.

2006. gadā Latvija ar 56% atradās saraksta vidusdaļā starp Lietuvu – 57% un Igauniju – 52%. Viszemākais pirātisma procents tika reģistrēts Čehijas Republikā –39%.

2006. gadā veiktais pētījums norāda, ka datorpirātisma līmenis Latvijā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005. gadā.

2007. gadā pētījumā tika iekļautas 102 pasaules valstis. Iegūtie dati liecināja par pirātisma samazināšanās tendenci, jo apmēram pusē valstu (54) pirātisma līmenis ir samazinājies[14].

2010. gada pētījumā redzams, ka Latvija piecu gadu garumā nav samazinājusi savu pirātisma apjomu ne par vienu procentu, bet zaudējumi, kas ceļas no datorprogrammu nelicencētas izmantošanas, pieauguši no 26 miljoniem ASV dolāru 2006. gadā līdz 30 miljoniem 2010. gadā[15].

Būtu interesanti uzzināt arī statistiku cita veida autordarbu (mūzikas ierakstu, audiovizuālo darbu, fotogrāfiju, grāmatu utt.) piratizācijā, bet, diemžēl, neviena cita organizācija šādus apjomīgus pētījumus neveic.

4. Valdības attieksme pret intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nepieciešamību

2012. gada 17. janvārī Ministru Kabinets nodeva vērtēšanai Valdības rīcības plānu[16]. Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību gan tajā iekļauti vien daži teikumi.

Valdības rīcības plānā ir nolemts izstrādāt efektīvu intelektuālā īpašuma, tai skaitā autortiesību, aizsardzības mehānismu (122.). Skan jau skaisti, bet nav paskaidrots, kādu mehānismu ieviest, kādā veidā to īstenot.

Kā pirmais punkts plānā attiecībā uz intelektuālo īpašumu (122.1) ir nolemts īstenot Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepcijas ieviešanu, izstrādājot un iesniedzot izskatīšanai Ministru Kabinetā likumprojektu "Rūpnieciskā īpašuma likums" un saistītos likumprojektus. Mērķis: veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Neizprotams no juridiskās tehnikas viedokļa liekas šāds paņēmiens – izstrādāt vēl vienu ietvarlikumu[17], lai gan ir pieņemti un tiek piemēroti jau esošie likumi šajā jomā, kas regulē rūpnieciska īpašuma atsevišķas grupas (patentus, preču zīmes, dizainparaugus utt.). Pie kam, cik noprotams no pieminētās koncepcijas, šie likumi saglabās savu spēku arī pēc jaunā likuma pieņemšanas.

Kā plāna otrais punkts attiecībā uz intelektuālo īpašumu (122.2) ir minēta nepieciešamība izstrādāt dokumenta "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2013. – 2017. gadam" projektu, lai noteiktu intelektuālā īpašuma tiesību politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus. Mērķis: veidot priekšnoteikumus uzņēmējdarbības ar augstāku pievienoto vērtību intelektuāla īpašuma tiesību joma attīstībai un sabiedrības izglītošanai. 2008. gadā tika izstrādātas Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2008.-2012. gadam.[18] Ik gadu valdība gatavo informatīvu ziņojumu par šī dokumenta īstenošanu Latvijā[19], bet problēma saglabājas un neiet mazumā. Acīmredzot, nepietiek vien ar formāliem dokumentiem, ir jāseko reālai, aktīvai darbībai no valsts institūciju puses.

Nevalstiskās organizācijas iesniedza savus detalizētos priekšlikumus valdības rīcības plānam, kuru galvenā būtība bija šāda:

1. iekļaut vispārizglītojošo skolu programmās un mācību līdzekļos jautājumu par intelektuālo īpašumu, lai bērniem un jauniešiem jau no mazotnes radītu priekšstatu par intelektuālo īpašumu un formētu attieksmi pret to un tā lietošanu;
2. augstskolu studiju programmās (īpaši uzņēmējdarbības, zinātnes, tieslietu, inženierzinātnēs, datorzinātnēs) iekļaut intelektuālā īpašuma tiesības kā obligātu studiju kursu;
3. papildināt Ministru Kabineta 2005. gada 10. maija noteikumus Nr. 321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" ar jauniem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izlietojamo iekārtu veidiem, jo ir mainījies to materiālo nesēju veids, kurus patērētāji lieto, lai reproducētu autortiesību un blakustiesību objektus;
4. noteikt interneta pakalpojumu sniedzēja atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem tiešsaistē, ja tiek pārkāptas autortiesības un blakustiesības;
5. Tieslietu ministrijā jāizveido Intelektuālā īpašuma departaments vai vismaz nodaļa, kam jāuzņemas tiesiskā atbildība par visu IĪ jomu visās nozarēs, izbeidzot atbildības segmentāciju pa dažādām ministrijām;
6. jāveic apmācība tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem (muita, policija, prokuratūra, tiesa) par intelektuālā īpašuma bāzes jautājumiem ar nelieliem ieskatiem katrā sfērā (līdzīgi, kā to dara augstskolās juridiskajās fakultātēs);
7. jāveic grozījumus Autortiesību likumā, lai autoram būtu reāla (nevis tikai teorētiska) iespēja saņemt atlīdzību par viņa tiesību pārkāpumu;
8. nodrošināt mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā iesaistītajām valsts institūcijām;
9. uzsākt virzību izmaiņām tiesiskajā regulējumā, lai nākotnē būtu iespējama programmatūras patentēšana.

Tomēr neviens no šiem konkrētajiem priekšlikumiem Valdības rīcības plānā nav ticis iekļauts. Līdz ar to jāsecina, ka rīcības plāns nosaka tikai to, ka jāizveido jauni dokumenti, bet nav minēta konkrēta rīcība, kas šajos dokumentos iekļaujama.

4.1. Policijas darbības

Ekonomikas policija veic reidus, lai pārbaudītu datorprogrammu lietošanas likumību. Ik nedēļu tiek veikti 4–5 reidi. 2011. gada vasaras trijos mēnešos Valsts policija sadarbībā ar BSA veikusi 57 reidus, lai pārbaudītu datorprogrammu legalitāti. Pārkāpumi konstatēti gandrīz katrā ceturtajā uzņēmumā. Pārbaužu rezultātā ierosinātas 13 krimināllietas par nelicencētu datorprogrammu lietošanu[20]. Kā atzīst paši policijas darbinieki, tad situācija uzlabojas. Ja kādā uzņēmumā ir ārvalstu dalībnieki, tad gandrīz noteikti tajā nestrādā ar nelegālām datorprogrammām – par katru var uzrādīt licenci.

Lai produktīvāk šos darbus veiktu, policijai būtu nepieciešamas speciālas programmas, kuru iegāde tiek aizkavēta finansiālu apsvērumu dēļ. Šobrīd katrs dators tiek apstrādāts manuāli, bet ja būtu speciālā datorprogramma, tad, pievienojot datoram USB, varētu atrast visas tajā atrodošās datorprogrammas, kā arī tās, kas uzņēmumā atrodas citos datoros, ja tie ir saslēgti tīklā. Tas neapšaubāmi paaugstinātu policijas darba ātrumu un efektivitāti.

Kā ziņo Tieslietu ministrija[21], 2010. gadā Valsts policija veica 264 pārbaudes reidus, kā rezultātā tika sastādīti 155 administratīvā pārkāpuma protokoli, kā arī ierosināts 71 kriminālprocess. Pārbaužu rezultātā tika konfiscētas kontrafakta preces: 1170 optisko datu nesēji un 144 datoru cietie diski. 2011. gada veikto pārbaužu skaits bija gandrīz divas reizes mazāks, taču konfiscēto kontrafakta preču apjoms pieauga, jo tika konfiscēti 8000 optisko datu nesēji, 85 datoru cietie diski (HDD), 10 personālie datori un 11 datoru sistēmas. Tiesās tika skatītas lietas par 26 administratīvajiem un 33 kriminālajiem pārkāpumiem.

Lielu darbu veikusi arī Muitas kontrole, jo ir apstrādājusi 437 prasības intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Viltotās preces tika aizturētas 34 gadījumos, kopumā sasniedzot 2 017 668 vienības viltotu priekšmetu, kuru kopējā vērtība – LVL 1 240 000 (USD 2.420.000). Salīdzinot ar 2011. gada rezultātiem, jāsecina, ka lietu skaits ir samazinājies, bet ieturēto vienību skaits ir palielinājies 30 reizes.

Vissarežģītākā un grūtāk realizējamā ir cīņa pret interneta pirātismu, taču šajā jomā Ekonomikas policijai ir bijuši panākumi, jo ir slēgts lielākais vietējais BitTorrent serveris un šobrīd lielākā daļa BitTorrent trakeru, kas tagad tiek izmantoti Latvijā, atrodas ārzemēs.

4.2. Tiesu darbs

No Tiesu administrācija saņemtie dati liecina, ka 2010. gadā ir noslēgušies četri kriminālprocesi, kuros par vainīgiem ir atzīti kopumā 13 cilvēki. Sodi par noziedzīgajiem nodarījumiem ir atšķirīgi, taču tie svārstās no soda naudas LVL 360 (USD 701) līdz brīvības atņemšanai uz 5 gadiem ar mantas konfiskāciju.[22]

4.3. Sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu

Starp datorprogrammu ražotāju apvienību un Valsts ieņēmumu dienestu tika panākta vienošanās, ka sadarbosies informācijas apmaiņas jomā un savstarpējo profesionālo konsultāciju sniegšanā ar mērķi samazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nepieļaut nodokļu krāpšanos un veicināt datorprogrammu ražošanas, izplatīšanas un izmantošanas nozares attīstību, samazinot negodīgas konkurences iespējas.

Ir plānots panākt vēl konkrētāku vienošanos starp nevalstiskajām organizācijām un VID, nosakot, ka NVO biedri savā uzņēmējdarbībā uzturēs noteiktu algu līmeni un līdz ar to arī garantēs noteikta apjoma nodokļu nomaksu, bet VID palīdzēs kontrolēt licences. Lai gan VID darbinieki šobrīd ir ļoti aizņemti, skaidrojot jaunā tā sauktā "Sākumdeklarēšanas likuma" prasības iedzīvotājiem, tomēr piekrīt pievērst uzmanību arī datorprogrammu legālai izmantošanai auditu laikā. Nozares pārstāvji uzskata, ka būtu nepieciešams regulāri sūtīt uzņēmējiem atgādinājuma vēstules par nepieciešamību rūpēties par sava programmnodrošinājuma legalitāti, izskaidrojot tā juridiskos, sociālos u. c. aspektus.

4.4. Ministriju kompetence

 Iekšlietu ministrijā  tiek domāts par jaunas Konsultatīvās padomes intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai izveidošanu.

Tieslietu ministrijā jācenšas iekļaut Valdības rīcības plānā cīņā ar pirātismu, kā arī jānodrošina Intelektuālā īpašuma padomes reālu darbību.

Ārlietu ministrijā tiek domāts par starptautisko reitingu saglabāšanu. Kā zināms, 2007. gada 30. aprīlī Latvija izkļuva no tā sauktā  “melnā saraksta", un līdz ar to arī faktiski beidzās valsts institūciju rūpes par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību valstī. Šīs bezdarbības rezultātā pastāv reālas bažas, ka Latvija atkal varētu "iekrist" atpakaļ šajā sarakstā.

Kultūras ministrijā Autortiesību nodaļa tika likvidēta, līdz ar to intelektuālā īpašuma aizsardzībai netiek vairs pievērsta pastiprināta uzmanība. Šobrīd šo jomu sadala Tieslietu ministrija un Kultūras ministrija, bet skaidri noteikta atbildības sadalījuma nav.

5. Nevalstisko organizāciju darbības

BSA ir  nevalstiska organizācija, kas izveidota, lai atbalstītu programmatūras industrijas un tās partneru – datoru ražotāju – centienus. BSA ir galvenā organizācija drošas un likumīgas digitālās vides veicināšanā. Tās galvenais birojs ir Vašingtonā, bet darbība norisinās 80 valstīs visā pasaulē.

BSA regulāri veic pētījumus Noslēpumainais pircējs (Mystery Shopper), kura mērķis ir gūt priekšstatu par faktisko situāciju attiecībā uz legālas un nelegālas programmatūras piedāvājumu Latvijas datorveikalos. Kā liecina pēdējā pētījuma dati, vairāk nekā pusei aptaujāto veikalu darbinieku ir pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu un 29% ir gatavi palīdzēt pircējiem iegūt lietošanā nelegālas datorprogrammas[23]. "Noslēpumainais pircējs" ir plaši izmantota tirgus izpētes metode, kuras laikā iepriekš atlasīti cilvēki, kas atbilst attiecīga uzņēmuma tipiska klienta raksturojumam, apmeklē uzņēmumu un veic pirkumu (vai izmanto pakalpojumu), pēc apmeklējuma veicot uzņēmuma novērtējumu pēc iepriekš izvirzītiem kritērijiem.

 Pētījuma ietvaros 2011. rudenī Noslēpumainais pircējs kopumā apmeklēja 121 datorveikalus, meklējot datoru ar lētu programmatūru personiskām vajadzībām. Papildus licencēto un nelicencēto programmatūru piedāvājuma apzināšanai pētījuma mērķis bija arī noskaidrot veikalu darbinieku attieksmi pret nelegālu jeb nelicencētu programmatūru instalēšanu un izmantošanu, kā arī izvērtēt, vai veikalu darbinieki izprot nelegālas programmatūras riskus un vēlas un spēj par tiem brīdināt pircēju.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 38% aptaujāto veikalu darbinieku ir negatīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un viņi šādu iespēju potenciālajiem pircējiem nepiedāvā. Savukārt, 29% vai gandrīz katrā trešajā gadījumā pārdevējam bija pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu, un tika piedāvāti risinājumi, kā iegādāties datoru ar nelegālu programmatūru. Kopumā pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras lietošanu pauda 52% pārdevēju un vairāk nekā puse no šiem 52% arī bija gatavi palīdzēt pircējam iegūt lietošanā nelegālu programmatūru.

Aptaujājot tos pārdevējus, kuri pauda pozitīvu attieksmi pret nelegālas programmatūras ieviešanu, aptuveni pusē gadījumu viņi bija gatavi instalēt (par maksu vai bez maksas) nelegālas programmas, savukārt otra puse atbalstīja domu izmantot nelegālu programmatūru, taču bez konkrēta praktiska risinājuma klientam, norādot, ka šo programmatūru var instalēt pats klients un to var izdarīt mājas apstākļos vai tamlīdzīgi.

Līdzīgs BSA pētījums Noslēpumainais pircējs tika veikts arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā pozitīva attieksme pret nelegālu programmatūru un gatavība to praktiski piedāvāt bija tikai 3% aptaujāto, Lietuvā situācija ir līdzīga Latvijai – 28% aptaujāto (Latvijā – 29%).
Kopumā pozitīva attieksme pret nelegālas programmatūras lietošanu (pieskaitot arī tos gadījumus, kad netika praktiski piedāvāts instalēt nelegālu programmatūru) Igaunijā bija 18% gadījumu, Latvijā – 52% un Lietuvā – 63% gadījumu.
Lietuvā (77%) un Latvijā (79%) pārdevēju nepārzināja legālas programmatūras priekšrocības (Igaunijā – 56%).

Latvijā ir aizvien mazāk uzņēmumu, kas kā pakalpojumu piedāvā datoram uzinstalēt nelegālas datorprogrammas, tomēr lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl trūkst izpratnes par intelektuālā īpašuma aizsardzību un pirātisma draudiem. Tāpēc būtu nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni par to, ka nelegāli veidotās produkcijas vai nelegāli veiktu darbību atbalstīšana ne tikai bremzē valsts attīstības gaitu, bet konkrēti apdraud vienu no cilvēka pamattiesībām – baudīt sabiedrības uzkrātos zinātnes, kultūras un mākslas sasniegumus. Nelicencētu programmu izplatīšanai ir ne tikai morālas, bet arī finansiālas sekas," tāpēc nepieciešams regulāri atkārtot vienkāršo patiesību, ka arī bezķermeniska darba veidotājam pienākas samaksa par savu darbu un ka samaksa ir jāsabalansē ar sabiedrības reālo pirktspēju.

Secinājumi

Lai uzlabotu situāciju intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, vajadzētu:

1. iekļaut mācību kursus par  intelektuālā īpašuma tiesībām gan vispārizglītojošo skolu, augstskolu programmās kā obligātu priekšmetu, lai bērniem un jauniešiem jau no mazotnes radītu priekšstatu par nepieciešamību aizsargāt intelektuālo (bezķermenisko) īpašumu un mudinātu pret to izturēties tāpat kā pret ķermenisku īpašumu;
2. noteikt atbildību interneta pakalpojumu sniedzējiem par pieļautajiem pārkāpumiem tiešsaistē, ja attiecīgajā interneta vietnē tiek pārkāptas autortiesības un blakustiesības;
3. jānodod visa intelektuālā īpašuma aizsardzības joma Tieslietu ministrijas pakļautībā, izveidojot atsevišķu nodaļu, izbeidzot atbildības segmentāciju pa dažādām ministrijām;
4. aktivizēt apmācību tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem (muita, policija, prokuratūra, tiesa) par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem;
5. veikt grozījumus Latvijas Autortiesību likumā, lai autoram būtu reāla (nevis tikai teorētiska) iespēja saņemt atlīdzību par viņa tiesību pārkāpumu;
6. nodrošināt mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā iesaistītajām valsts institūcijām.

Literatūras saraksts

Autortiesību likums. Pieņemts 2000. gada 6. aprīlī. Publicēts: Latvijas Vēstnesis 27. 04. 2000, Nr. 148/150.

Bordāns, J., zvērināts advokāts. No personīgām sarunām.

Civilprocesa likums. Pieņemts 14.10.1998, spēkā no 01.03.1999. Publicēts: Ziņotājs, 03.12.1998, Nr. 23, Latvijas Vēstnesis 03.11.1998, Nr. 326/330.

Informatīvais ziņojums par politikas plānošanas dokumenta "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2008. – 2012. gadam" īstenošanu 2008. gadā, [tiešsaite]. [Skatīts 17.01.2012] polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file47776.doc

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2008.-2012.gadam, [tiešsaite]. [Skatīts 17.01.2012] http://www.tm.gov.lv/lv/tiesibu_akti/pol_plan_dok2.html

International Intellectual Property Alliance (IIPA) 2011 Special 301 Report on Copyright Protection and Enforcement LATVIA. [tiešsaite]. [Skatits 17.01.2012]. http://www.iipa.com/rbc/2011/2011SPEC301LATVIA.pdf,

Konvencija Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību. Parakstīta: Romā 1961. gada 26. oktobrī. Latvijā Spēkā ar 1998. gada 12. marta likumu. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 31.03.1998, Nr. 84/85.

Konvencija Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību.  Parakstīta Bernē 1886. gada 9. septembrī. Latvijā spēkā ar  1995. gada 18. aprīļa MK rīkojumu Nr. 197 Par Latvijas Republikas klātbūtnes atjaunošanu Bernes konvencijā “Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību". Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 26.04.1995, Nr. 64.

Krimināllikums. Pieņemts 17.06.1998. Spēkā no 01.04.1999. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998, Nr. 199/200; Ziņotājs, 04.08.1998, Nr.15.

Kriminālprocesa likums. Pieņemts 21.04.2005., spēkā no 01.10.2005. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 11.05.2005, Nr. 74; Ziņotājs, 09.06.2005, Nr. 1.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Pieņemts 07.12.1984. Publicēts: Ziņotājs, 20.12.1984, Nr. 51. Spēkā no 01.07.1985.

Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta 1922. gada 15. februārī. Publicēts: LV, 01.07.1993, Nr. 43, atjaunota ar 21.08.1991. likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu (pieņemts 21.08.1991. Ziņotājs, 24.10.1991, Nr. 42). 113. pants.

LETA-ITAR-TASS. Vašingtona, 2006. gada 14. februāris.

Meijere, S. Datorpirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis 26 miljonu zaudējumus  [tiešsaite]. [Skatīts 17.01.2012], http://www.db.lv/Default2. aspx?ArticleID=59f9616e-91b8-4498-80e3-a385d5ff5feb.

Par Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepciju. 2.5. Ietvarlikuma “Rūpnieciskā īpašuma likums" 2009. gada 4. augusta MK rīkojums Nr.534.

Platpere, I. Izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības, Rīga: Mc Ābols, 2000. 20 lpp.

Puse pārdevēju veicina nelegālas programmatūras lietošanu.TVNET.11:18, 9. jūnijā, 2011 [tiešsaite]. [Skatits 17.01.2012]. http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/380801-puse_pardeveju_veicina_nelegalas_programmaturas_lietosanu

Tieslietu ministrs M.Segliņš. Informatīvais ziņojums "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodrošināšana interneta vidē (Latvijas tiesību normu piemērošanas izvērtējums)", [tiešsaite]. [Skatīts 17.01.2012], polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file9354.doc

Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru Kabineta iecerēto uzdevumu izpildei. [tiešsaite]. [Skatīts 17.01.2012], http://mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2012gads/2012-01/170112-vk-01/

Anete Stikute, Silvija Kukle, Genādijs Šahmenko LATVIJĀ AUDZĒTO KAŅEPJU SPAĻU PĀRSTRĀDES IESPĒJAS GALA PRODUKTOS AR UZLABOTU PIEVIENOTO VĒRTĪBU

Aija Ziemeļniece LIELUPES AUGŠTECES KULTŪRVĒSTURISKĀS AINAVAS SAGLABĀŠANAS IESPĒJAS