Valsts konkurētspējas pamatā ir konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Šādas vides nodrošināšana ir valsts pārvaldes pamatuzdevums. Uzņēmējdarbības veikšanu būtiski ietekmē gan atbilstošas infrastruktūras pieejamība, gan atbalsta pieejamība, bet ne mazāk svarīga ir normatīvā vide, kurā uzņēmējs darbojas. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un saskaņotību, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību ciklus. Valsts politiskā stabilitāte, muitas un tirdzniecības noteikumi, sakārtota likumdošana, cīņa pret korupciju, tiesiskā drošība un citi uzņēmējdarbības aspekti veido faktoru kopumu, kas raksturo valsts investīciju klimatu. Arī uzņēmējdarbības attīstības dinamika var būt mainīga un atšķirīga dažādās pašvaldības teritorijās pat viena reģiona robežās. Uzņēmējdarbības vides atšķirības ietekmē arī uzņēmējspēju izpausme, pieredze un izglītošanās process. Tāpēc Latvijā arvien vairāk notiek noslāņošanās gan lauku apvidos, gan sabiedrībā kopumā. Pēdējās desmitgades laikā notikusī ekonomikas attīstība Latvijā nav veicinājusi stabilitāti un nodrošinātību uzņēmējdarbībā. Nepārtrauktās izmaiņas nosacīti brīvajā tirgū un uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas attīstība ir bremzējusi daudzu apakšnozaru normālu attīstību, brīžiem radot pat krīzes situācijas.

National competitiveness is based on competitive entrepreneurs whose success is dependent on favorable business environment. Ensuring such an environment is the pivotal task of the public administration. Business is significantly impacted by the availability of an adequate infrastructure and support; still, no less significant is the regulatory environment in which the entrepreneur operates. The objective of the action plans for the improvement of business environment is to create an attractive business environment based on systemic and well-considered reforms to ensure the transparency of the legislative process, its simplicity and coherence, as well as to determine only those norms that would not impede the development cycles of enterprises. The political stability of the state, customs and trade regulations, sound legislation, fight against corruption, legal security and other aspects of entrepreneurship form the sum of factors that describes the state investment climate and attracts prospective investors. As well, the development dynamics of entrepreneurship can be changeable and variable in different municipalities even within the same region. Business environment differentiation is also contributed to by the manifestations, experience and educational processes of the entrepreneurs themselves. Therefore, the social differentiation is becoming more pronounced both in Latvian rural regions and in the society in general. The economic growth that has taken place in Latvia within the recent decade has not promoted stability and security for entrepreneurship. Constant changes on the relatively free market and the advancement of business-related legislation have impeded sound development of many branches, sometimes even creating crisis situations.