|
|
|
|
|
|
|
Pastaigās dodas visu vecumu cilvēki ar mērķi papriecāties par dabu vai arhitektūru, bet šajā gadījumā par militāro aizsardzības līniju ar tās cietoksni, mājiņām, tranšejām un apūdeņojumiem, ko ieskauj daba. Ir dažādu veidu takas – gan cilvēku iestaigātas, gan īpaši ierīkotas – bez pārseguma vai ar to. Kājāmgājēju maršruti parasti invalīdiem nav piemēroti, jo takām nav pārseguma. Tādēļ tiek veidoti trīspadsmit īpaši aprīkoti kājāmgājēju maršruti un to apraksts pieejams “Walking Guide Grebbeliniepad”1. Šie trīspadsmit maršruti aptver visu bijušo Grebbelinie militārās aizsardzības līnijas teritoriju. Blakus kājāmgājēju takai ir informācijas plāksnītes, kurās aprakstīti interesantākie objekti: aizsardzības līnija un tās vēsture, cietokšņi un citas konstrukcijas, kultūra, daba, ūdens un slūžas. „Grebbelinie” taku kopējais garums ir 81 km un tās ved gar kanāla malu.
Gar „Grebbelinie” un aizsardzības kanālu ar laiku
veidosies jauna daba. Vairums kājāmgājēju, protams, dabai ļaunumu nenodara un apzinās
piesārņošanas ļaunumu.
Putnu pārošanās periodā pa taku aizliegts vest suņus bez pavadas, jo pīles un citi putni pametīs savas ligzdas ar olām, ja parādīsies suns bez pavadas.
Par infrastruktūru nav pārāk jāraizējas, jo tūristi var izmantot jau esošās iespējas, piemēram mazos restorānus utt. Kājāmgājēji piekļūst tādām vietām, kurās nekad nevarētu iekļūt ar automašīnu vai divriteni. Pastaiga gar „Grebbelinie” aizsardzības līniju var būt labs veids kā aktīvi pavadīt piedzīvojumiem bagātu brīvdienu.
Kopumā var teikt, ka pastaigas kļūst par dzīvesveidu un arvien vairāk cilvēku vēlas pavadīt brīvdienas staigājot pa kājāmgājēju maršrutiem un meklējot jaunus piedzīvojumus. Vecās aizsardzības līnijas šajā ziņā ir ļoti pievilcīgas.
Lai gan kājāmgājēji kopumā tērē mazāk naudas kā parasts tūrists, kājāmgājēju teritorijā ir jaunas biznesa iespējas. Viens no labuma gūšanas veidiem varātu būt kājāmgājējiem paredzētu pakešu veidošana un pārdošana.
|
|
2.3: Atpūtas tūrisma produkti | 2.3.2. Velotūrisms |
|