|
|
|
|
|
|
|
Militārās aizsardzības līnijas „Grebbelinie” veidošanā
ir izmantota gan zeme, gan ūdens un pa vidu tās pastiprināšanai ir izveidots cietoksnis.
Šeit ir izmantots tas pats paņēmiens, kas kādreiz aizsardzības nolūkos tika lietots
veidojot „Holandes ūdenslīniju”. Salīdzinot ar citām aizsardzības līnijām, kā Mažino
aizsardzības līniju Francijā, Ostvolas aizsardzības sienu Polijā un Atlantijas Bunkuru
sienu, šeit ļoti lielā mērā tiek izmantots „dabīgās” aizsardzības princips, kad
ūdens kalpo kā Nīderlandes draugs un ienaidnieks.
Tā sauktā „Grebbelinie” tika izveidota 18.gs., kad Nīderlandei draudēja Francijas uzbrukums. 1794.gadā pirmo reizi līniju veiksmīgi apūdeņoja, bet nelaimīgā kārtā lielās upes bija aizsalušas un Francijas karaspēks, izvairoties no „Grebbelinie”, ieņēma Nīderlandi. Šajā laikā aizsardzības līnija tika izveidota līdz galam un papildināta ar vairākām aizsargbūvēm.
Vācu-franču kara sākumā 1872.gadā „Grebbelinie” atkal darbojās pilnībā un 1940.gadā pat tika izmantoti moderni lielgabali. Pirmā pasaules kara laikā šai aizsardzības līnijai Nīderlandes aizsardzības stratēģijā nozīmes nebija.
1940.gada februārī Holandes armija izlēma izmantot „Grebbelinie” aizsardzībai pret Vācijas karaspēku. 1940.gada 10.maijā - jaukā, saulainā dienā Vācijas karaspēks ienāca Nīderlandē. Trešās dienas vakarā pie Grebes kalna vācieši gandrīz pārrāva šo aizsardzības līniju un holandiešu karaspēks atkāpās līdz pat Holandes ūdensaizsardzības līnijai. Ceturtajā kara dienā, negaidītās holandiešu armijas pretestības dēļ pie „Grebbelinie”, tika sabombardēta Roterdama. Saņemot draudus, ka arī citas Nīderlandes pilsētas sagaida tāds pats liktenis, Nīderlandes valdība pastiprināja aizsardzību.
Ironiskā
kārtā, 1944.gadā vācieši pastiprināja šo aizsardzības līniju, lai neļautu Kanādas
karaspēkam atbrīvot Nīderlandi. Tā „Grebbelinie”, tagad saukta par „Pantherstellung”,
noturējās līdz pat Vācijas karaspēka kapitulācijai Nīderlandē Vāgeningenā 1945.gada
maijā. Pēc otrā pasaules kara līdz pat 1951.gadam līnija kalpoja militārajai aizsardzībai.
Piecdesmit piecus gadus pēc šī datuma neviens par veco aizsardzības līniju neinteresējās. Daba pārņēma aizsarggrāvjus un tranšejas, auga koki, kuru zaros putni vija ligzdas, un bijušos kazemātus pārklāja sūnas. Veidojot provinces ceļu, viens no cietokšņiem pat tika iznīcināts.
Tomēr 2006.gada maijā, ar mērķi reģionā veicināt tūrismu un rekreāciju, tika uzsākta „Grebbeberg linie” rekonstrukcija. Vecā aizsardzības līnija tika atmodināta jaunai misijai.
|
|
2.1: Aizsardzības līnijas kā vēsturiski tūrisma objekti | 2.1.2. Militāro aizsardzības līniju nozīme ES mērogā |
|