5.2.2. Aizsargājamās teritorijas
    
        Aizsargājamās teritorijas nodrošina dabas resursu saglabāšanu, radot iespējas dabas
        tūrismam.
    
        - Biosfēras rezervāti. Tās ir zemes vai piekrastes/jūras ekosistēmu
            zonas vai to apvienojums, kuras oficiāli ir atzītas starptautiskās UNESCO programmas
            “Cilvēks un biosfēra” (Man and the Biosphere - MAB) ietvaros. Pasaules Biosfēras
            rezervātu tīkls funkcionē kā modelis, kurš parāda, kādā veidā cilvēki var dzīvot
            saskaņā ar dabu.
 
        - RAMSAR līgumā iekļautie mitrāji. Tie ir starptautiskas nozīmes
            mitrāji, kas tiek aizsargāti kā ūdensputnu mītnes vietas.
 
        - Natura 2000 teritoriju tīkls. Šis tīkls ir viens no Eiropas Savienības
            instrumentiem kopīgās politikas īstenošanai vides jomā, kura pamatā ir “Biotopu
            direktīva”. Natura 2000 tīkla mērķis ir nodrošināt Eiropas bioloģisko daudzveidību,
            aizsargājot ne tikai dabas teritorijas, bet arī daļēji dabīgas teritorijas, kuras
            veidojušās cilvēka aktivitāšu rezultātā. Tīkla izveide ir balstīta uz ES dokumentiem
            - Biotopu un Putnu direktīvām, bez tam notiek sadarbība ar zemes īpašniekiem un
            iedzīvotājiem.
 
        - Aizsargājamās putnu teritorijas.Tās ir starptautiskas nozīmes teritorijas
            putnu aizsardzībai, kuras ir uzskaitītas biodaudzveidības saglabāšanas plānā un
            iekļautas Putnu aizsadzības stratēģijā, kura paredz arī augu un dzīvnieku sugu un
            to teritoriju aizsardzību. 
 
        - Ģeoparki. Teritorijas, kas sevī ietver specifisku ģeoloģisko mantojumu
            un atbilst ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģijai, kas tiek atbalstīta
            Eiropas veicināšanas programmā, kā arī ģeoloģiski nozīmīgas vietas to kvalitātes,
            retuma, estētiskās vērtības vai izglītojošās nozīmes dēļ. Lai šāda teritorija varētu
            ekonomiski attīstīties, tai ir jābūt skaidri definētām robežām un pietiekamai platībai.
 
        - Aizsargājamas augu vai dzīvnieku sugas. Viens no aizsardzības instrumentiem
            ir “Sarkanā grāmata”, kuru veido Starptautiskā Dabas aizsardzības apvienība IUCN
            (International Union for Conservation of Nature). Sākotnēji tās darbība tika veikta
            pasaules mērogā, tomēr tagad tiek veicināta aizsardzība valsts vai reģiona līmenī.
            Katra apdraudētā suga tiek iekļauta noteiktā kategorijā.
 
        - Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tās ir teritorijas, kurās
            atrodami īpaši interesanti vai nozīmīgi dabas elementi un sistēmas. To aizsardzību
            parasti garantē likumdošana. Aizsargājamo dabas teritoriju vidū ir nacionālie parki,
            dabas parki, dabas rezervāti, aizsargājamās ainavas utt.
 
        - Citi.Katrā valstī vai reģionā pastāv sava veida aizsargājamo teritoriju
            klasifikācija.
 
    
    
        Sev tuvāko, nozīmīgāko aizsargājamo teritoriju Latvijā varat sameklēt Īpaši aizsargājamo
        dabas teritoriju sarakstā:
    
        http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/
    
        
            | 
                 
                      
                
                    3. attēls. Bārdainā maitu lija (Gypaetus barbatus). 
                
                    Apdraudēta suga, kas ierakstīta Spānijas mugurkaulnieku „Sarkanajā grāmatā” 
             |