|
|
|
|
|
|
|
Pēdējo gadu desmitu laikā dabai un tās aizsardzībai tiek pievērsta liela uzmanība, tādējādi uz dabas resursiem balstītais kultūras tūrisms kļūst arvien populārāks. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma Organizācijas (PTO) definīciju, tūrisms tiek definēts kā personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.
Uz dabas resursiem balstīts kultūras tūrisms- tas ir kultūras mantojums, ainava, iedzīvotāji, resursu kvalitāte un to saglabāšana, kā arī citas daudzveidīgas aktivitātes; tas ir uz kvalitāti balstīts tūrisms, pielāgots individuālām vajadzībām un specializēts ar mērķi radīt īpašu pieredzi.
Tā galvenais mērķis ir atpūta un izklaide, sportošana un dabas vides izzināšana.
Ainava, ģeoloģija, fauna, veģetācija, ūdens resursi un no zinātnes viedokļa interesanti objekti ir elementi, kas veido dabas vidi. Dabas tūrismā lielu interesi izraisa aizsargājamās teritorijas (biosfēras rezervāti, aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Natura 2000, dabas parki u.c.), savukārt aktīvais tūrisms un piedzīvojumu sports ir labs veids dabas vides baudīšanai.
Ainavas un vides interpretācijai iespējams atrast daudzas piemērotas vietas gan iekštelpās (piemēram, muzejos), gan brīvā dabā (tematiskajos parkos, interpretācijas takās, novērošanas punktos u.c.). Šos resursus var izmantot ekskursijas plānošanā, pielietojot dažādas tehnikas dabas vides interpretācijai.
|
|
5. Daba | Mērķi |
|