|
|
|
|
|
|
|
Lauku tūrisms ir lauku reģioniem raksturīgu īpašību – plašuma, klusuma, dabas, lauksaimniecības un kultūras – izmantošana tūrisma vajadzībām. Lauku tūrisma naktsmītnes un aktivitātes ir salīdzinoši maza mēroga. Lielākā daļa no lauku naktsmītnēm ir lauku, t.sk. bijušajās, saimniecībās. Tādējādi tūrisms šādos uzņēmumos tiek definēts kā agrotūrisms- visa veida atpūta un tūrisms saimniecībās ar mērķi gūt ienākumus.
Lauku tūrisms, it īpaši agrotūrisms, tiek stimulēts, lai saimniekiem radītu papildus ienākumus. Daudzi no viņiem ir spiesti samazināt savus liellopu, cūku vai vistu ganāmpulkus un no intensīvās zemkopības pāriet uz ekstensīvo zemkopību. Lauku tūrismam ir jārada jaunas (nepilna laika, pusslodzes) darba vietas un jāveicina cilvēku palikšana laukos. Šādu darbu piemēri ir istabene, dārznieks, visādu darbu strādnieks naktsmītnēs, dabas un vēstures gids, burāšanas un jāšanas instruktors, u.c. Tiek stimulēta atpūtas produktu – velosipēda, zirga vai laivas – iznomāšana.
Lauku tūrismam ir jāveicina vietējo un reģionālo lauksaimniecības produktu izmantošanu tūristu vidū. Kā piemērs varētu būt pārtikas ķēde saimnieks-rūpnīca vai pārstrādes uzņēmums-veikals-naktsmītne un restorāni. Tūrisms var stimulēt arī specifiskus produktus (baltvīns vai foreles) un suvenīru produktus (tradicionālos amatnieku izstrādājumus – koka kurpes, karotes, u.c.).
|
|
Ievads | Lauku tūrisma attīstība |
|