|
|
|
|
|
|
|
Lauku tūrisma attīstība 80-tajos gados bija kā atbildes reakcija uz pilsētas sabiedrības sociālo-kulturālo attīstību, kas pieprasīja šāda veida tūrisma piedāvājumu, ko izraisīja ekonomiskā situācija (lauksaimnieciskās aktivitātes, ieņēmumu un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās) un sieviešu ienākšana darba tirgū. Lauku tūrisma attīstība var pārtraukt cilvēku aizplūšanu no laukiem, radīt alternatīvas ienākumu gūšanas iespējas, veicināt ilgtspējīgu attīstību un ir kā atbildes reakcija jaunajām tirgus tendencēm.
Ātro tūrisma aktivitāšu pieaugumu lielā mērā veicināja atbalsts no Eiropas programmām “Leader I”, “Leader II”, “Leader Plus” un spāņu varianta “PRODER”. Tas izraisīja tādu kapacitātes pieaugumu, kas ir pretstatā ar visiem ilgtspējības principiem, jo no praktiski 0 naktsmītnēm 1990. gadā kapacitāte bija pieaugusi līdz 14000 oficiāli reģistrētām naktsmītnēm 2009. gadā (plus vēl divtik daudz nereģistrētām naktsmītnēm). Kapacitātes vidējais pieaugums gada laikā bija ap 20%.
Vietējais pieprasījums pēc lauku tūrisma sastāda aptuveni 90% no kopēja pieprasījuma apjoma, pārsvarā no vidusšķiras, un pamatā tas veidojas no izbraucieniem nedēļas nogalēs un īsiem ceļojumiem garo nedēļas nogaļu laikā. Patlaban vēl nav izveidojies pietiekami vērā ņemams paradums pavadīt galveno atvaļinājumu valstī, izņemot dažus reģionus Ziemeļu piekrastē. Starptautiskais pieprasījums balstās uz dažiem reģioniem (Baleāru un Kanāriju salas, Andalūzija, Kantabrija kopumā ņemot ir galamērķis vairāk kā 50% no visiem ārvalstu tūristiem).
Atšķirīgā likumdošana, kas ir spēkā katrā no 17 reģioniem, un vairāk kā 70 dažādu oficiālu nosaukumu starp B&B, viesnīcām un pašapkalpošanās viesu mājām – kas tika ieviesti, lai izceltu vietējā reģiona kultūras un arhitektūras īpatnības – ir lielākoties mulsinoši pat pašmāju klientiem.
Ierobežojošā un sarežģītā likumdošana, pēc kuras naktsmītņu pakalpojums tiek uzskatīts kā pilns bizness, ja tiek piedāvāts kas vairāk nekā tikai istaba, rada ievērojamu brīvdienu māju “pelēko tirgu”, kas nav oficiāli reģistrētas. Maksimāla kapacitāte svārstās no 8-20 gultas vietām naktsmītnē (atkarīgs no reģionālās likumdošanas). Naktsmītnes, kas pārsniedz šo limitu, tiek uzskatītas vai nu par viesnīcām/viesu mājām, vai par apartamentiem.
|
|
Definīcija un misija | Naktsmītņu klasificēšanas (novērtēšanas) sistēma |
|