1. nodaļa: Tūrisms, lauku tūrisms un naktsmītnes 1.3. Lauku naktsmītnes Somijā, Ungārijā, Latvijā, Spānijā, Zviedrijā un Nīderlandē 1.3.2. Ungārija

Lauku tūrisma attīstība

Pirms 2. Pasaules kara aptuveni 40% Ungārijas iedzīvotāju pavadīja savas brīvdienas laukos. Diemžēl, tajā laikā pastāvošais lauku tūrisms pilnībā izzuda pēc 1945. gada un šobrīd tirgus reorganizācijai pastāv nopietni šķēršļi:

• institucionālās struktūras trūkums;
• diezgan sarežģīta finansiālā situācija gan uzņēmējiem, gan valstī iebraucošajiem tūristiem;
• relatīvi zems attīstības līmenis tajos reģionos, kur ir vispievilcīgākie resursi tūrisma attīstībai;
• zema interese no profesionālo tūrisma organizāciju puses (jo lauku tūrisma attīstība var garantēt tikai zemu ienesīgumu);
• biznesa un viesmīlības prasmju trūkums, kā arī nepietiekama kvalitāte un komforts ciematu mājās;
• vietējo iedzīvotāju novecošanās.

Lauku tūrisma attīstība ir iekļauta (un bieži arī uzsvērta) reģionālajos attīstības plānos jau kopš 1960-tajiem gadiem, taču bez īpašiem panākumiem. Jauni centieni atdzīvināt tradicionālo tūrisma veidu sākās galvenokārt 1980-tajos gados, īpaši valsts vismazāk attīstītajos reģionos. Lai mainītu šo imidžu, Ungārijas valdība caur reģionālajām attīstības aģentūrām un tūrisma organizācijām 1997. gadā uzsāka kampaņu, lai veicinātu iekšzemes, tai skaitā arī lauku, tūrismu. 1998. gadā Ungārijā lauku tūristu mītnēs bija reģistrētas aptuveni 2000 gultas vietas un to vidējais noslogojums bija zem 10%, ko skaidroja ar zemo pieprasījumu. 2001. gadā kopējais lauku tūrismā reģistrēto naktsmītņu skaits sasniedza 6675 vienības. 2010. gadā kapacitāte lauku naktsmītnēs ir aptuveni 10 000 gultas vietu, kas ir kā atbilde stabili pieaugošajam pieprasījumam. Gan ungāru, gan ārzemnieku vidū ir salīdzinoši liels daudzums lojālo apmeklētāju. Klientu apmierinātība norāda, ka produkts pats par sevi tiek uztverts kā augstas kvalitātes produkts.

Ārzemju tūristi parasti ir ieinteresēti trīs lauku tūrisma veidos:

• naktsmītnes populāru tūrisma galamērķu apkārtnē (motivācija – zemas cenas);
• folkloras programmas un zirgu šovi prērijās (puszta). Lielā Stepe valsts austrumu daļā ir tradicionāla zirgu šovu sastāvdaļa. Lai atvieglotu tūristu dzīvi un tiem nebūtu jāmēro garais ceļš līdz tradicionālajām prērijām, tagad zirgu šovus rīko arī Balatona ezera apkārtnē. Balatona ezers ir otrais populārākais tūristu galamērķis Ungārijā. Cita veida lauku tūrisma attīstība (ieskaitot aktīvo atpūtu dabā, vai piedalīšanos lauku saimniecības darbos) ir tikai sākuma stadijā.
• Tradicionālās kulinārijas un vīna degustēšanas programmas.

Daži raksturīgie pievilkšanas punkti Ungārijā ir:

• Festivāli, piemēram, plūmju ievārījuma gatavošanas festivāls Szatmárcseke pilsētā, valriekstu festivāls Milota pilsētā, vai arī ķirbju festivāls Nagydobos pilsētā.
• Vīna tūres, ābolu tūres, mārrutku tūres.
• Desu gatavošana, gulaša zupas gatavošana, zivju zupas gatavošana.
• Veselības tūrisms, termālie avotu ūdeņi.
• Jāšana ar zirgiem, braukšana zirgu pajūgos, makšķerēšana, ūdens sporta aktivitātes.

Definīcija un misija

Sadarbība mārketingā