|
|
|
|
|
|
|
Zaļais tūrisms – šo terminu var attiecināt uz jebkuru tūrisma formu, kas ir saistīta ar dabisko vidi un reģiona kultūras mantojumu, vai kas seko labiem (zaļiem) vides pārvaldības principiem. Zaļais tūrisms ietver trīs pamatprincipus, kādus tūrismā var pielietot, lai novērstu vai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi:
Dabas tūrisms – ir saistīts ar tūrisma pieredzi, kas tieši vai netieši ir atkarīga no dabiskās vides un tās tūristu piesaistēm. Ne vienmēr tas nozīmē videi draudzīgu vai zaļo tūrismu.
Ekotūrisms – ir „alternatīva” zaļā tūrisma forma, kas ir daudz vairāk, nekā tikai uz dabas resursiem balstīts tūrisms. Tam kaut kādā mērā ir jāpalīdz saglabāt bioloģisko dažādību un tūrismā jāiesaista vietējie iedzīvotāji un to kultūra tādā veidā, lai tiktu aizsargāta viņu dzīves kvalitāte un stiprināta viņu labklājība. Tam būtu jāietver mācīšanās pieredzi, kā arī jātiek veiktam ekoloģiski ilgtspējīgā veidā.
Agrotūrisms – sasaista tūrisma aktivitātes ar lauksaimniecību. Tas ietver nakšņošanu ar brokastīm fermā / lauku saimniecībā, brīvdienu pavadīšanu lauku saimniecībā, kempinga vietu izmantošanu saimniecības teritorijā, izklaides, kultūras aktivitātes, kā arī līdzdalību lauku darbos, palīdzot saimniekam, vai arī vienkārši lauku saimniecības dzīves izbaudīšanu un izzināšanu. Tas var ietvert jāšanu ar zirgu vai zirga pajūgā, mācību ekskursijas, gadatirgu apmeklējumu, piedalīšanos saimniecību atvērto durvju dienās vai lauksaimnieku golfa turnīros, kā arī daudz citas aktivitātes. Tā piemēram, Nīderlandē agro tūrisms tika īpaši veicināts priekš tiem lauksaimniekiem, kam bija nepieciešami papildus ienākumi laikā, kad intensīva lopkopība tika samazināta vai nomainīta pret ekstensīvu lopu turēšanu. Šī politika, kas mudināja lauksaimniekus pievērsties tūrismam, kopā ar vietējo reģionālo produktu veicināšanu izrādījās ļoti veiksmīga vietējai ekonomikai un apkārtējai videi, jo tika samazināts amonjaka daudzums, kas parasti rodas intensīvas lopkopības rezultātā.
|
|
Sadarbība | Nodarbinātība |
|