|
|
|
|
|
|
|
Pastāv vairākas tūrisma definīcijas. Var teikt, ka tūrismsir ceļošana ar mērķi atpūsties, izklaidēties vai veikt biznesu. ANO Pasaules Tūrisma Organizācija ( ANO PTO) definē tūristus kā cilvēkus, kuri „ceļo un paliek vietās, kas ir ārpus to ierastās vides vairāk kā 24 stundas, bet ne ilgāk par vienu gadu dēļ atpūtas, biznesa vai cita mērķa, kas nav saistīts ar atlīdzības gūšanu ceļojuma laikā apmeklētajā vietā”. Var izšķirt septiņus dažādus tūrisma produktus: transports, naktsmītnes, tūristu piesaistes, iepirkšanās, ceļojumu pakalpojumi, ēdināšana un atpūtas iespējas. Šajā modulī tiks apskatītas tūrisma naktsmītnes lauku reģionos.
Tūrisms ir kļuvis par populāru brīvā laika pavadīšanas veidu. 2010. gadā ārzemju tūristu skaits pārsniedza 940 miljonus, kas ir par 6.6% vairāk nekā 2009. - pasaules ekonomiskās recesijas gadā. Ieņēmumi no ārzemju tūristiem sasniedza 919 miljardus ASV dolāru (693 miljardus Eiro) pietuvojoties 2008. gada līmenim. Tas norāda, ka tūrisma nozare sekmīgi attīstās pēc ekonomiskās lejupslīdes pasaulē.
Tūrisma izaugsme ietekmē ne tikai tās aktivitātes, kas ir tieši saistītas ar tūrismu (lielākoties privātajā sektorā), bet arī citus sektorus, piemēram, transportu. Tas dod iespēju radīt jaunas darba vietas dažāda līmeņa strādniekiem, gan kvalificētiem, gan nekvalificētiem, kā arī tām grupām, kas darba tirgū tiek apzīmētas kā īpaši neaizsargātas, piemēram, sievietēm pusmūža vecumā.
Viss iepriekš minētais norāda, ka tūrisma piedāvātās iespējas ir jāizmanto. Taču vienlaicīgi ir arī jānodrošina, lai tūrisma attīstība tiktu plānota un kontrolēta tā, lai gan daba, gan kultūras un sociālā vide konkrētā valstī netiktu apdraudēta. Nekontrolēta tūrisma sektora attīstība var radīt draudus sektora pastāvēšanai nākotnei.
|
|
1.1. Tūrisms, reģionālais tūrisms un lauku tūrisms Tūrisms | 1.1.2. Reģionālais tūrisms |
|