RĪGAS IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSME KĀ NOZĪMĪGS ILGTSPĒJĪGA TŪRISMA ATTĪSTĪBAS KRITĒRIJS

THE ATTITUDE OF RIGA INHABITANTS AS AN IMPORTANT CRITERION OF SUSTAINABLE TOURISM DEVELOPMENT

Maija Rozīte, Dr. geogr.
Biznesa augstskola Turība, Latvija

Aija van der Steina, Dr.oec.
Biznesa augstskola Turība, Latvija

Ievads

Mūsdienās tūrisma attīstība ir saistāma tikai ar ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ievērošanu. Sabiedrībā jau tiek saprasts, ka tūrismam ir jāsaudzē dabas un kultūras vērtības, bet ilgtspējīga tūrisma principi izpaužas arī ekonomiskajā un sociālajā dimensijā – līdzsvarotā ekonomiskajā attīstībā un sabiedrības interešu ievērošanā. Tieši šie aspekti pilsētās ir daudz nozīmīgāki nekā lauku un savvaļas dabas teritorijās. Latvija, tai skaitā Rīgas pilsēta, sekojot globālajām tūrisma nostādnēm, ir izvēlējusies ilgtspējīga tūrisma attīstības ceļu. Rīgas Pilsētas attīstību nosaka Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gadam, kuras mērķis ir “radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošanai” (Rīgas dome, 2005, 9).

Biznesa augstskolas Turība Tūrisma un viesmīlības katedra 2011.–2012.gadā uzsāka apjomīgu pētījumu Rīgā, lai noskaidrotu, kāda ir tūristu attieksme pret Rīgu kā tūrisma galamērķi un tā iedzīvotājiem (Rozite, Steina, 2012), un kā savukārt pret tūrisma attīstību pilsētā attiecas rīdzinieki. Šajā rakstā tiks atspoguļoti pētījuma dati, kuros ir izvērtēta Rīgas iedzīvotāju attieksme pret tūrisma ietekmi uz pilsētas saimniecību, infrastruktūru, sociālo un kultūras vidi.

Pirmais šāda veida pētījums tika veikts Rīgā 1998.gadā (Upchurch & Teivane, 2000), kad starptautiskais tūrisms Latvijā sāka atdzimt pēc valsts neatkarības atgūšanas. Kopš tā laika tūrisma nozare ir strauji attīstījusies, viesnīcās un tām pielīdzināto tūristu mītņu skaits valstī ir pieaudzis trīs reizes (210 mītnes 1999.gadā, bet 641 – 2011.gadā), gultas vietu skaits pieaudzis divas reizes (no 16733 uz 35745 vietām), apkalpoto viesu skaits pieaudzis 3,4 reizes (no 462,9 tūkst. uz 1,58 milj.) (CSP, 2012).

Upčuhučs (Upchurch) un Teivane pieņēma, ka, atbilstoši Batlera (Butler) tūrisma vietas dzīves cikla modelim, tūrisma attīstība ir bijusi sākuma jeb atklāšanas (exploring) stadijā (Upchurch, Teivane, 2000, 502). Autori gan nepiekrīt šādam apgalvojumam, jo tūrismam Latvijā un Rīgā ir daudz dziļākas saknes un garāka attīstības vēsture (Rozīte, 1998; Rozite, Klepers, 2011), kurā ir attīstības posmu pārrāvumi, bet nevis tūrisma sākuma cikls. Par jaunu galamērķi to var uzskatīt vien jaunākās paaudzes rietumvalstu tūristi, kas nevarēja Latviju apmeklēt tikpat viegli kā citu Eiropas valsti. Līdzīgi, kā pirms 15 gadiem, iedzīvotājiem tika lūgts novērtēt tūrisma ietekmes pozitīvos un negatīvos aspektus.

Līdzšinējos pētījumos ir uzsvērts, ka nepieciešami atkārtoti, longitudināli pētījumi, lai sekotu iedzīvotāju attieksmei, tās maiņai un atbalstam tūrismam (Upchusch, Teivane, 2000; Andriotis, Vaugham, 2003).

1. Literatūras apskats

Ilgtspējīgu tūrisma attīstību raksturo tā pamatdimensijas – ilgtspējīga, līdzsvarota ekonomiskās, sociālās, kultūras un dabas vides attīstība. Reaģējot uz tūrisma negatīvajām ietekmēm, tika radīts jēdziens “ilgtspējīgais tūrisms”. Ilgtspējīgā tūrisma definīciju 1988.gadā formulēja Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma Organizācija (UNWTO):“Ilgtspējīgs tūrisms apmierina tūristu un tūristus uzņemošo reģionu vajadzības tagadnē, aizsargājot un saglabājot iespējas nākotnē. Tas veicina visu resursu pārvaldību tādā veidā, lai tiktu apmierinātas ekonomiskās, sociālās un estētiskās vajadzības, vienlaicīgi saglabājot kultūras integritāti, būtiskus ekoloģiskus procesus, bioloģisko daudzveidību un dzīvību uzturošās sistēmas.”

Tūrisma sociālās un kultūras ietekmes viens no indikatoriem ir vietējo iedzīvotāju attieksme. Tūrisma attīstības plānotājiem ir jādomā, kā aizsargāt teritorijas sociālo, ekonomisko un vides kvalitāti tā, lai tā iepriecinātu vietējos iedzīvotājus tāpat kā tūristus. Lai izprastu tūrisma nozari, ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai tūrisma pieredze dažādās eksotiskās vietās – ir jāizprot vietējais iedzīvotājs un tas, kā viņš izprot tūrisma nozīmi savā pašvaldībā un ir ieinteresēts aizsargāt vietējās dzīves kvalitāti (Harrill, 2004). Iedzīvotāju attieksmi veido tūrisma ekonomiskās, kultūras un vides ietekmes efekti, kas tiek uztverti kā pozitīvas vai negatīvas sekas.

Tūrismam strauji attīstoties, jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem tika veikti arī iedzīvotāju attieksmes pētījumi, piemēram, Brujems (Brougham) un Batlers 1977.g. Skotijā, Belezo (Belisle) un Hojs (Hoy) 1980.g. Kolombijā, Kuks (Cooke) 1982.g. Britu Kolumbijā, Liu (Liu) & Vars (Var) 1984.g. Havaju salās (Glenn, 1992). Jau tad, līdztekus tūrisma pozitīvajai ietekmei (infrastruktūras, rekreācijas attīstība, komercdarbības iespējas un jaunas darba vietas), tika saskatīta arī negatīvā ietekme, kā, piemēram, troksnis, piesārņojums, drūzma. Jaunākie pētījumi liecina, ka vietējie iedzīvotāji labi atšķir tūrisma ekonomiskās ietekmes pozitīvās un negatīvās puses (Harrill, 2004).

Monogrāfijā, kas veltīta vietējo iedzīvotāju un tūristu saskarsmei Jaunzēlandē, uzsvērts, ka attiecības, sadursmes starp vietējiem un viesiem (host-guest encounter) ir ilgtspējīga tūrisma attīstības stūrakmens (touchstone) un kritērijs (Simmons, Fairweather (eds), 2005). Tūrisms neattītās izolētā vidē, tāpēc vietējo iedzīvotāju atbalsts ir nozīmīgs faktors sekmīgai tūrisma attīstībai, vēl vairāk, ir nepieciešama viņu iesaiste plānošanas un attīstības sākuma posmos (Oviedo–Garcia et al., 2008; Dyer et al., 2006).

Glens, atsaucoties uz Kuku (1982) un Loikisu (Loukissas) (1983) raksta, ka, “lai tūrisms attīstītos, vietējiem iedzīvotājiem ir jābūt labvēlīgi noskaņotiem pret tūristiem”, akcentējot arī, ka vietējo iedzīvotāju attieksme ir jāizmanto kā viens no monitoringa indikatoriem tūrisma ietekmes novērtēšanai (Glen, 1992,13).

Pilsētas pakalpojumus vienlaicīgi lieto gan vietējie iedzīvotāji, gan vienas dienas viesi, gan tūristi. Vietējo iedzīvotāju attieksme pret tūrismu ir ļoti nozīmīga, jo tā skar viņu mājvietu un pašvaldību (Haywood, 1997). Bramvels (Bramwell) uzsver, ka vietējiem iedzīvotājiem ir savs viedoklis par tūrisma produktu arī tad, ja viņi paši to nelieto vai ir tikai tā potenciālie lietotāji, un viņu viedoklis ir jāņem vērā pilsētas politikas veidotājiem (Bramwell, 1998, 37).

Pētījumā Izraēlā tika atklāts, ka, jo ciešāka, intensīvāka mijiedarbība starp ilglaicīgiem tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem, jo augstāka tūristu apmierinātība ar viņu uzturēšanos un pieredzējumu galamērķī (Pizam et al, 2000). Tūrisma attīstībā ir svarīgi domāt ne tikai par pieprasījumu, kā piesaistīt vairāk tūristu pilsētai, bet arī par piedāvājumu – “par soļiem, kā veidot atraktīvāku un iepriecinošāku tūrisma produktu” (Harrill, 2004, 264).

Iedzīvotāju viedoklis par tūrisma attīstību var palīdzēt plānotājiem un attīstītājiem saredzēt galvenās problēmas, minimizēt tās, optimizēt tūrisma pozitīvo ietekmi (Andriotis, Vaughan, 2003). Harils (Harrill), apkopojot iedzīvotāju attieksmes pētījumus plānošanas vajadzībām, secina, ka iedzīvotāju aptaujās tiek identificētas specifiskās tūrisma ietekmes problēmas un ieguvumi. Tādēļ vietējo iedzīvotāju iesaistei un izglītībai ir jābūt par atslēgas elementiem tūrisma attīstības plānošanas procesā, lai izmantotu pozitīvo ieguvumu lomu un ziņotu, kas tiek darīts, lai mīkstinātu negatīvo ietekmi (Harrill, 2004).

Tūrisms pilsētā nav vienīgā saimniecības nozare, tādēļ tai jākonkurē ar citam nozarēm darba spēka piesaistē un vietas izvēlē. Definējot pilsētas tūrisma izpētes virzienus, tūrisma ietekmes pētījumi tiek izdalīti kā vieni no nozīmīgākajiem, ka tūristi pilsētā atrodas dialektiskā saistībā ar vietējiem iedzīvotājiem (Edwards et al., 2008; Ashworth, Page, 2010).

2. Pētījuma apraksts un metodes

Pētījums tika veikts 2012.gadā tūrisma sezonā no marta līdz oktobrim, veicot Rīgas iedzīvotāju aptauju. Kopā tika aptaujāti 698 nejauši izvēlēti respondenti dažādās Rīgas apkaimēs. Izlases veidošana balstījās uz Rīgas iedzīvotāju skaitu 2012.gada 1.janvārī (PLMP, 2012) (N=699203). Izlases robežkļūda ir 3,71% ar ticamības līmeni 95%.

Andriotis un Vaughems (Vaugham), pētot iedzīvotāju attieksmi Krētā, ir izdalījuši trīs attieksmes komponentes – kognitīvo (cognitive – kā apraksta), emocionālo (affective – patīk vai nepatīk) un konatīvā jeb rīcības komponente (conative – kā rīkojas) (Andriotis, Vagham, 2003, 173). Šajā pētījumā tika noskaidrota kognitīvā un konatīvā komponente.

Anketā, kurā bija 15 jautājumi, tika iekļauti četri jautājumi par respondentu demogrāfisko profilu, tai skaitā tika noskaidrota dzīves vieta, lai varētu novērtēt, kā tā ietekmē iedzīvotāju attieksmi.

Tika uzdoti arī kodēti jautājumi par dzīves ilgumu Rīgā, iesaisti tūrismā, saskarsmes biežumu ar tūristiem. Četros jautājumos, izvērtējot attieksmi pret tūrisma ietekmi uz saimniecību, infrastruktūru, sabiedrību un kultūru, tika izmantota Likerta skala no 1 līdz 10. Ekonomiskās ietekmes izvērtējumam tika doti 11 apgalvojumi, infrastruktūrai – 12 apgalvojumi, bet ietekmei uz sabiedrību un kultūru – 13 apgalvojumi, kuri bija jānovērtē Likerta skalā no 1 līdz 10.

Ietekmēs novērtējuma izvērtēšanai un salīdzināšanai tika aprēķinātas vidējās vērtības: aritmētiskais vidējais, moda un mediāna. Statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām tika pārbaudītas ar dispersijas analīzi (ANOVA) un hipotēžu pārbaudi par divu neatkarīgu izlašu aritmētiskajiem vidējiem ar dažādām dispersijām (t-tests).

3. Rezultāti

Raksturojot respondentu profilu, jāatzīmē, ka 57% bija sievietes, 43% vīrieši. 46,4% respondentu bija vecumā no 18 līdz 30 gadiem, bet 8,2% vecāki par 61 gadu. 36% respondentu bija ar augstāko izglītību. Nedaudz vairāk kā puse (22,8%) respondentu dzīvo Rīgā divdesmit un vairāk gadus, bet mazāk par pieciem gadiem – 14,7%. Iedzīvotāji tika anketēti visā pilsētas teritorijā. 22,8% respondentu dzīvo pilsētas centrā (Vecrīgas un Centra apkaimēs), kur uzturas lielākā daļa tūristu.

78,7% no aptaujātajiem paši nav saistīti ar tūrisma nozari, tikai 4,5% respondentu norādīja, ka pats vai kāds no ģimenes locekļiem ir iesaistīts tūrisma pakalpojumu sniegšanā.

Novērtējot saskarsmes biežumu ar tūristiem, tikai 5,3% rīdzinieku norādīja, ka viņiem ļoti bieži nākas saskarties ar tūristiem (12,8%), bieži saskaras 41,8%, dažkārt un reti – 35,1%, bet nekāda saskarsme ar tūristiem nav bijusi tikai 5,3% respondentu. Pētījuma autori pieņēma, ka varētu pastāvēt atšķirības saskarsmes biežumā starp vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem atkarībā no tā, kur vietējie iedzīvotāji dzīvo, jo pilsētas centrā tūrisma intensitāte ir lielāka nekā pilsētas perifērijā. Iepriekš minētais pieņēmums neapstiprinājās, jo statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas starp tiem, kas dzīvo centrā un tiem, kas dzīvo ārpus Rīgas centra (sig = 0.104). Statistiski nozīmīgas atšķirības saskarsmes biežumā tika novērotas starp vecuma grupām (sig = 0.000). Piemēram, biežāka saskarsme ar tūristiem ir vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem, bet reta saskarsme iedzīvotājiem pēc 61 gada vecuma, kas ir loģiski izskaidrojams gan ar gados jaunāku cilvēku atvērtību, gan brīvā laika pavadīšanas vietām, gan labākām svešvalodu zināšanām.

1.attēls. Tūrisma pozitīvā ietekme uz Rīgas ekonomisko vidi (Rīgas iedzīvotāju vērtējums)

Kopumā, izsakot savu attieksmi pret tūrisma attīstību Rīgā, 85,7% aptaujāto atzīmēja, ka atbalsta to, 11,8% aptaujāto bija vienaldzīga attieksme pret tūrisma attīstību, bet tikai 1,9% norādīja, ka tūrisma attīstību pilsētā neatbalsta. Jāatzīmē, ka respondentu daļa, kas atbalsta tūrisma attīstību Rīgā ir salīdzinoši liela, un, kā rāda līdzšinējie pētījumi, iedzīvotāju daļa, kam ir pozitīva attieksme pret tūrismu, var variēt no 55% un vairāk (Andriotis, Vaugham, 2003). Statistiski nozīmīgas atšķirības tūrisma atbalstā netika novērotas ne starp vecuma grupām (sig.=0,148), ne starp iedzīvotājiem atkarībā no dzīves vietas (centrā vai ārpus tā) (t-testa p vērtība = 0,677). Savukārt tie, kas iesaistīti tūrismā, vairāk atbalsta tūrisma attīstību, nekā tie, kas paši vai viņu radinieki nav iesaistīti tūrismā (t.-testa p-vērtība = 0,001).

Izvērtējot Rīgas iedzīvotāju attieksmi pret tūrisma attīstības ietekmi uz pilsētas ekonomisko vidi, respondentiem bija jānovērtē pozitīvās un negatīvās ietekmes aspekti skalā no 1 līdz 10, kur 1 – galīgi nepiekrīt anketā minētajam apgalvojumam, bet 10 – pilnībā piekrīt minētajam apgalvojumam. Augstākais pozitīvās ekonomiskās ietekmes vidējais aritmētiskas vērtējums tika dots tieši tiem aspektiem, kas saistīti ar tūrisma nozares attīstību un nodarbinātību. Iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā ekonomiskās ietekmes faktori tiek vērtēti pozitīvi (skat. 1.attēlu).

Visaugstāko vērtējumu tūrisma pozitīvai ekonomiskai ietekmei, kas bija virs vidējā kopējā aritmētiskā vērtējuma (= 7,19), saņēma tādi ietekmes veidi kā ietekme uz kafejnīcu, restorānu un veikalu pakalpojumu daudzveidību ( =8,06), tūrisma radītām jaunām darba vietām un nodarbinātības veicināšanu ( =7,40), un tam, ka tūrisms palielina pilsētas iedzīvotāju ienākumus ( = 7,25). Minētajiem pirmajiem diviem augstāk novērtētajiem ietekmes veidiem vērtējumu “astoņi” deva vairāk nekā puse respondentu (Me = 8,00), savukārt pārējiem pozitīvās ekonomiskās ietekmes faktoriem lielākā daļa respondentu deva zemāku vērtējumu. Viszemāko pozitīvās ekonomiskās ietekmes vērtējumu saņēma apgalvojumi: “tūrisms veicina labklājības celšanos” ( = 6,61) un “pieaug iekasēto nodokļu apjoms” ( = 6,61).

Statistiski nozīmīgas atšķirības tika novērotas, analizējot Rīgas centrā un ārpus centra dzīvojošo iedzīvotāju vērtējumu par pozitīvajiem ekonomiskās ietekmes faktoriem. Centra iedzīvotāji novērtēja zemāk ietekmi šādiem faktoriem: “tūrisms rada jaunas darba vietas un veicina nodarbinātību” (t-testa p-vērtība=0,000), “tūrisms palielina pilsētas iedzīvotāju ienākumus” (t-testa p-vērtība = 0,001) un “tūrisms piesaista investīcijas” (t-testa p-vērtība = 0,001). Savukārt tādu tūrisma ietekmes izpausmi kā vietējo iedzīvotāju labklājības celšanos centra iedzīvotāji vērtēja augstāk nekā ārpus centra dzīvojošie (t-testa p-vērtība = 0,000).

Statistiski nozīmīgas atšķirības atsevišķu faktoru ietekmes novērtējumā tika novērotas starp tiem iedzīvotājiem, kas bija iesaistīti tūrismā, un starp tiem, kuri nebija iesaistīti tūrismā. Tie, kas bija iesaistīti tūrismā, augstāk vērtēja tādu faktoru ietekmi kā: tūrisms rada jaunas darba vietas un veicina nodarbinātību (t-testa p-vērtība = 0,012), tūrisms palielina pilsētas iedzīvotāju ienākumus (t-testa p-vērtība=0.008) un tūrisms piesaista investīcijas (t-testa p-vērtība=0.006), un tūrisms veicina labklājības celšanos (t-testa p-vērtība = 0,007). Savukārt tie respondenti, kuri atbalstīja tūrisma attīstību Rīgā, augstāk novērtēja tikai divus pozitīvās ekonomiskās ietekmes faktorus: tūrisms palielina iedzīvotāju ienākumus (t-testa p-vērtība = 0,041) un tūrisms piesaista investīcijas (t-testa p-vērtība = 0,025). Pārējo faktoru novērtējumā statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas (t-testa p-vērtība > 0,05).

Ekonomiskās negatīvās ietekmes vērtējumam kopējais vidējais vērtējums bija 6,4, kas parāda, ka kopumā iedzīvotāji pozitīvo ietekmi uz ekonomisko vidi vērtē augstāk. Kā galveno negatīvās ietekmes faktorus respondenti vērtējuši preču un pakalpojumu cenu pieaugumu = 7,18) un dzīves dārdzības pieaugumu = 6,41). Skat. 2.attēlu.

2.attēls. Tūrisma negatīvā ietekme uz Rīgas ekonomisko vidi (Rīgas iedzīvotāju vērtējums)

Centra iedzīvotāji augstāk nekā ārpus centra dzīvojošie vērtē negatīvās ietekmes faktorus (t-testa p-vērtība < 0.05) un tikai apgalvojuma “Tūrisma rezultātā pieaug nekustamo īpašumu cenas” vērtējumā starp šīm grupām nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības (t-testa p-vērtība=0.554).

Statistiski nozīmīgas atšķirības negatīvās ekonomiskās ietekmes faktoru vērtējumos netika novērotas ne starp tūrismā iesaistītajiem un neiesaistītajiem iedzīvotājiem, ne starp tiem, kas tūrismu atbalsta, un tiem, kas tūrismu neatbalsta.

3.attēls. Tūrisma pozitīvā ietekme uz Rīgas vidi un infrastruktūru (Rīgas iedzīvotāju vērtējums)

Analizējot tūrisma ietekmes uz sociālo vidi un infrastruktūru vērtējumu, jāatzīmē, ka pozitīvās ietekmes kopējais vidējais vērtējums ir 6,7. Augstāk par vidējo vērtējumu šajā grupā saņēma četras sociālās un infrastruktūras vides ietekmējošās pozitīvās izpausmes: tūrisms rada vairāk atpūtas vietas un labiekārtotus parkus ( = 7,48), tūrisms veicina kultūras un vēstures objektu restaurāciju ( = 7,48), tūrisms veicina pilsētas vides uzlabošanu ( = 7,11). Tās izpausmes, kas saistītas ar transportu un tā infrastruktūras attīstību, tika vērtētas salīdzinoši zemu (skat. 3.attēlu).

Izvērtējot centra iedzīvotāju un ārpus centra dzīvojošo iedzīvotāju vērtējumu par pozitīvo ietekmi uz pilsētvidi un infrastruktūru, atklājas, ka tikai viena faktora vērtējumā pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības (t-testa p-vērtība = 0,000). Centra iedzīvotāji augstāk vērtēja pilsētas vides uzlabošanu ( = 7,45), ko varētu skaidrot ar to, ka šie iedzīvotāji kopumā šo ietekmi izjūt daudz labāk, jo tā ir viņu dzīvesvieta.

Salīdzinot ietekmes faktoru vērtējumu pa grupām, atklājas, ka statistiski nozīmīgas atšķirības atsevišķu faktoru vērtējumos pastāv starp iedzīvotājiem, kuri ir iesaistīti tūrismā, un starp tiem, kuri nav iesaistīti. Tūrismā iesaistītie augstāk vērtēja tūrisma ietekmi uz pilsētas vides uzlabošanos ( = 7,47), kultūras un vēstures objektu restaurāciju ( = 7,78), atpūtas vietu un labiekārtotu parku radīšanu ( = 7,91).

Statistiski nozīmīgas atšķirības pozitīvās ietekmes uz pilsētvidi un infrastruktūru vērtējumā netika novērotas tūrisma attīstību atbalstošajā un neatbalstošajā grupā.

Vērtējot tūrisma negatīvo ietekmi uz pilsētas vidi un infrastruktūru, jāatzīmē, ka kopumā negatīvos faktorus raksturojošie apgalvojumi saņēma zemāku vidējo aritmētisko vērtējumu ( = 5,32) nekā pozitīvās ietekmes faktori ( = 6,70). Lai arī vērtējums šajā faktoru grupā kopumā ir salīdzinoši pozitīvs (negatīvo faktoru ietekmes vērtējums zems), respondentu skatījumā lielāka ietekme ir uz pilsētas atkritumu daudzumu ( = 6,24), un vides piesārņojumu (gaiss, trokšņi, ūdeņi) ( = 5,54). Iedzīvotāji viszemāk vērtē tūrisma ietekmi uz tradicionālo pilsētas ainavu ( = 4,47)  un tūristu skaita negatīvā ietekme uz pilsētvidi tiek vērtēta salīdzinoši zemu (  = 5,15) . Skat. 4.attēlu.

4.attēls. Tūrisma negatīvā ietekme uz Rīgas vidi un infrastruktūru (Rīgas iedzīvotāju vērtējums)

Analizējot negatīvās ietekmes vērtējumus dažādās grupās, statistiski nozīmīgas atšķirības tika novērotas tikai atsevišķu faktoru vērtējumā. Respondenti, kas saistīti ar tūrismu, augstāk novērtēja ( = 5,99) tūrisma ietekmi uz vides piesārņojumu (t-testa p- vērtība= 0,030). Savukārt tie respondenti, kas neatbalsta tūrisma attīstību, augstāk ( = 8,00) nekā tūrisma atbalstītāju grupā ( = 6,24) novērtēja tūrisma ietekmi uz pilsētas atkritumu daudzumu (t-testa p-vērtība = 0,009). Pārējo negatīvo tūrisma ietekmes faktoru vērtējumā starp iepriekšminētajām grupām statistiski nozīmīgas atšķirības netika konstatētas.

Statistiski nozīmīgas ietekmes faktoru vērtējumu atšķirības tika novērotas starp dzīves vietas grupām – centrā un ārpus pilsētas centra dzīvojošie. Tūrisma ietekmi uz atkritumu daudzumu pilsētā (t-testa p-vērtība = 0,002) ārpus centra dzīvojošie vērtē augstāk nekā centrā dzīvojošie. Savukārt tūrisma ietekmi uz sastrēgumu veidošanos (t-testa p-vērtība = 0,028), piesārņojuma palielināšanos (t-testa p-vērtība= 0.003), tradicionālās ainavas iznīcināšanu (t-testa p-vērtība = 0,000) un tūristu ietekmi uz drūzmu pilsētā (t-testa p-vērtība = 0,000) centrā dzīvojošie vērtē augstāk nekā ārpus centra dzīvojošie. Izskaidrojums šīm atšķirībām varētu būt tas, ka centra iedzīvotāji savā dzīves telpā ikdienā izjūt šo iepriekšminēto faktoru ietekmi.

Lai novērtētu tūrisma ietekmi uz sabiedrību un kultūru, respondentiem bija jānovērtē pieci pozitīvie ietekmes veidi un astoņi negatīvie ietekmes veidi (faktori). Arī šajā ietekmes faktoru grupā kopējais vidējais aritmētiskais rādītājs pozitīviem ietekmes veidiem ( = 7,01) bija augstāks nekā negatīvajiem ( = 6,30). Iedzīvotāji, vērtējot pēc ietekmes veidu nozīmīguma, tūrisma ietekmi uz kultūru un sabiedrību sarindojuši šādi: tūrisms veicina un dažādo kultūras dzīvi ( = 7,72), veicina saskarsmi starp dažādu kultūru pārstāvjiem ( = 7,26), veicina iedzīvotāju lepnumu par savu pilsētu ( = 7,05). Viszemāk ir novērtēti tādi tūrisma ietekmes veidi kā tūrisma ietekme uz kultūras aizsardzības veicināšanu ( = 6,30) un vietējās kultūras vērtību apzināšanu ( = 6,92).

5.attēls. Tūrisma pozitīvā ietekme uz Rīgas kultūru un sabiedrību (Rīgas iedzīvotāju vērtējums)

Tūrisma pozitīvās ietekmes vērtējumā statistiski nozīmīgas atšķirības netika novērotas starp tūrisma attīstību atbalstošo un neatbalstošo grupu. Savukārt tie iedzīvotāji, kas ir saistīti ar tūrisma attīstību, augstāk ( = 7,86) vērtē tūrisma ietekmi uz kultūras pasākumu dažādošanu un veicināšanu Rīgā nekā tie, kas tūrismā nav iesaistīti ( = 7,46) (t-testa p-vērtība = 0,029).

Statistiski nozīmīgākās atšķirības pozitīvās ietekmes četru faktoru (no pieciem) vērtējumā tika novērotas starp tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo centrā, un tiem, kas dzīvo ārpus centra. Centrā dzīvojošie augstāk vērtē tūrisma ietekmi uz saskarsmes veicināšanu starp dažādām kultūrām ( = 7,53; t-testa p-vērtība = 0,006), kultūras pasākumu dažādošanu un veicināšanu ( = 8,01; t-testa p-vērtība = 0,000), iedzīvotāju lepnuma veicināšanu ( = 7,33; t-testa p-vērtība = 0,027). Savukārt ārpus centra dzīvojošie, salīdzinot ar centrā dzīvojošiem, augstāk vērtē tūrisma ietekmi uz kultūras aizsardzību ( = 6,40; t-testa p-vērtība = 0,000).

Tūrisma negatīvā ietekme uz kultūru un sabiedrību Rīgā iedzīvotāju vērtējumā izteiktāki izpaužas tādos veidos kā pilsētas nakts dzīves ( = 8,20), prostitūcijas ( = 7,04) un alkoholisma ( = 6,43) attīstībā un vietējo tradīciju pārvēršanā par preci ( = 6,57) (skat. 6.attēlu). Respondenti vidēji zemāk ir vērtējuši tūrisma ietekmi uz sociālās nevienlīdzības veicināšanu pilsētā ( = 5,01) un vietējās kārtības un miera traucēšanu ( = 5,40).

Analizējot tūrisma negatīvās ietekmes faktorus uz Rīgas kultūru un sabiedrību, statistiski nozīmīgas atšķirības atsevišķu faktoru vērtējumos parādās visās analizējamās grupās. Tie iedzīvotāji, kas saistīti ar tūrismu, augstāku ietekmes novērtējumu devuši tādiem ietekmes veidiem kā “tūrisms pārvērš vietējās tradīcijas par preci”  ( = 7,05; t-testa p-vērtība = 0,015) un “tūrisms traucē vietējās dzīves kārtību un mieru”  ( = 5,88; t-testa p-vērtība = 0,024).

Tūrisma ietekme uz alkoholisma veicināšanu pilsētā statistiski nozīmīgi augstāk vērtē tā iedzīvotāju grupa, kas neatbalsta tūrisma attīstību pilsētā ( = 8,36; t-testa p-vērtība = 0,016). Jāatzīmē, ka vidējā aritmētiskā vērtība šī faktora vērtējumam šajā grupā ir salīdzinoši augsta, bet pārējo negatīvo faktoru vērtējums statistiski nozīmīgi neatšķiras no tūrisma attīstību atbalstošo iedzīvotāju grupas vērtējuma.

Salīdzinot atšķirības par tūrisma negatīvās ietekmes izpausmēm uz kultūru un sabiedrību, vērtējumos starp pilsētas centrā un ārpus tā dzīvojošo respondentu grupā, statistiski nozīmīgas atšķirības novērojamas šādu faktoru vērtējumos: alkoholisma veicināšana (t-testa p-vērtība = 0,000), prostitūcijas veicināšana (t-testa p-vērtība = 0,000), ubagošanas veicināšana (t-testa p-vērtība = 0,004) un kriminogēnās situācijas pasliktināšanās (t-testa p-vērtība = 0,001). Iepriekšminēto četru faktoru ietekmi ārpus centra dzīvojošie respondenti novērtēja augstāk nekā centrā dzīvojošie.

6.attēls. Tūrisma negatīvā ietekme uz Rīgas kultūru un sabiedrību  (Rīgas iedzīvotāju vērtējums)

Apkopojot tūrisma ietekmes pozitīvo un negatīvo faktoru ietekmi, jāatzīmē, ka kopumā respondenti visaugstāk vērtējuši tieši pozitīvo faktoru ietekmi, priekšgalā izvirzot tūrisma ietekmi uz pilsētas saimniecību, kam seko ietekme uz kultūru un sabiedrību, un pilsētvidi, un infrastruktūru (skat. 1.tabulu). Tūrisma pozitīvās ietekmes visaugstāk novērtētais faktors ir tieši no ekonomisko faktoru grupas, t.i., tūrisma ietekme uz kafejnīcu, restorānu un veikalu pakalpojumu daudzveidību ( = 8,06). Otrs augstāk vērtētais pozitīvās ietekmes faktors ir Rīgas kultūras pasākumu dažādošana ( = 7,52). Kā trešais nozīmīgākais tūrisma pozitīvās ietekmes faktors ir tā ietekme uz kultūras, vēstures objektu restaurāciju ( = 7,48) un atpūtas vietu, labiekārtotu parku veidošanu ( = 7,48) (pilsētvides un infrastruktūras faktors).

Tūrisma negatīvās ietekmes vērtējuma faktoriem vidēji vērtējumi ir zemāki kā pozitīvās ietekmes faktoriem. Analizējot negatīvās ietekmes faktoru vērtējumu pa faktoru grupām, līdzīgi kā pozitīvo faktoru grupā, ekonomisko faktoru ietekme ir vērtēta visaugstāk ( = 6,40) (skat. 1.tabulu). Kā galvenais negatīvās ietekmes faktors ir novērtēta ietekme uz naktsdzīves attīstību ( = 8,20), kas ir arī visaugstākais vērtējums starp visiem (arī pozitīvajiem) faktoriem, un norāda, ka iedzīvotāji šo uztver kā galveno tūrisma ietekmes negatīvo faktoru. Tūrisma ietekme uz preču un pakalpojumu cenu pieaugumu ir novērtēta kā otra svarīgākā negatīvā izpausme ( = 7,18). Tāds tūrisma negatīvās ietekmes veids kā prostitūcijas veicināšana rīdzinieku skatījumā ir vērtēts kā trešais nozīmīgākais negatīvais veids ( = 7,04).

Secinājumi un diskusija

Kopumā Rīgas iedzīvotāju attieksme pret tūrismu ir pozitīva, jo 85% aptaujāto iedzīvotāju atzīmēja, ka atbalsta tūrisma attīstību pilsētā, bet tikai nepilni 2% norādīja, ka tūrisma attīstību neatbalsta. Šādi iedzīvotāju pozitīvās attieksmes rādītāji sakrīt ar Andriotis un Vaughema (2003) 80 pētījumu rezultātu apkopojumu, kas vairākumā gadījumu ir pierādījuši, ka iedzīvotājiem (no 100% līdz 55%) ir pozitīva attieksme pret tūrismu.

Rīgas iedzīvotāju vērtējuma rezultāti par tūrisma ietekmi uz pilsētas ekonomisko, kultūras un sociālo vidi sakrīt ar Harila (2004) secinājumu, ka līdzšinējos pētījumos iedzīvotāji kopumā demonstrē izpratni par tūrisma ekonomisko nozīmīgumu. Arī Rīgas iedzīvotāji ekonomisko faktoru (gan pozitīvo, gan negatīvo) ietekmi novērtēja vidēji augstāk nekā pilsētvides, infrastruktūras un kultūras, sabiedrības ietekmes faktorus.

Iedzīvotāju skatījumā galvenie pozitīvie faktori uz pilsētas ekonomisko vidi ir tūrisma pakalpojumu daudzveidības veicināšana, jaunu darba vietu radīšana un nodarbinātības veicināšana, iedzīvotāju labklājības palielināšana un investīciju piesaiste, savukārt negatīvā ekonomiskā ietekme ir saistīta ar pakalpojumu cenu celšanos un dzīves dārdzības palielināšanos.

Rīgas pilsētvidi un infrastruktūru iedzīvotāju skatījumā tūrisms pozitīvi ietekmē, jo tiek veicināta kultūras objektu restaurācija, tiek veidotas jaunas un labiekārtotas esošās atpūtas vietas, un kopumā tiek uzlabota pilsētvide, bet negatīvā ietekme izpaužas atkritumu daudzuma pieaugumā un vides piesārņojuma veidā. Jāatzīmē, ka negatīvo faktoru ietekmes vērtējums šajā grupā ir salīdzinoši zems.

Tūrisma pozitīvā ietekme uz Rīgas kultūru un sabiedrību ir kultūras pasākumu dažādošana un veicināšana, saskarsmes veicināšana starp dažādu kultūru pārstāvjiem un vietējo iedzīvotāju lepnuma veidošana par savu pilsētu. Savukārt kultūras vidi un sabiedrību tūrisms negatīvi ietekmē, jo attīstās nakts dzīve ar negatīvajiem blakus efektiem, tiek veicināta prostitūcija, un vietējās tradīcijas tiek pārvērstas par preci, ko vietējie iedzīvotāji vērtē kā negatīvu tendenci. Jāatzīmē, ka naktsdzīves attīstība Rīgas iedzīvotāju skatījumā ir ietekmes faktors, kas saņēma augstāko ietekmes vērtējumu starp visiem faktoriem.

Atšķirības tūrisma ietekmes faktoru vērtējumos tika novērotas starp tiem iedzīvotājiem, kas dzīvoja centrā, un tiem, kas dzīvoja ārpus centra. Visās faktoru grupās atsevišķu faktoru vērtējumos bija novērojamas atšķirības, taču vērtējumiem nebija novērojama kopēja tendence. Lai izprastu ietekmes vērtējumu atšķirības atkarībā no dzīves vietas, divu grupu iedzīvotāju iedalījumu varētu paplašināt, ārpus centra dzīvojošo grupu iedzīvotājus dalot grupās pa pilsētas apkaimēm.

 Retāk atšķirības faktoru vērtējumos tika novērotas starp grupām atkarībā no iesaistes tūrismā, taču iezīmējās tendence, ka tie, kas ir iesaistīti tūrismā, augstāk vērtē tūrisma ekonomiskās ietekmes pozitīvos faktorus. Tikai četru ietekmes faktoru vērtējumu atšķirības tika novērotas starp tiem iedzīvotājiem, kas tūrismu atbalsta un kas tūrismu neatbalsta.

Salīdzinot iegūtos rezultātus ar Upčerča un Teivanes veiktā iedzīvotāju uztveres pētījuma rezultātiem Rīgā (Upchurch, Teivane, 2000), ir jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā tūrisma nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, ir paplašinājusies tūrisma teorētiskā bāze un atziņas, tāpēc autoru izstrādātā anketa tūrisma uztveres un ietekmes pētījumiem iekļauj daudz vairāk ietekmes veidu un faktoru. Tāpēc bez ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes ir analizēta arī tūrisma ietekme uz pilsētas infrastruktūru un kultūru.

Neskatoties uz to, ka Rīgā ir bijusi strauja tūrisma uzņēmumu un tūristu skaita palielināšanās, tā nav ietekmējusi vietējo iedzīvotāju pozitīvo attieksmi pret tūrismu. Augsto pozitīvo attieksmi var izskaidrot gan ar tūrisma plānotu un koordinētu attīstību pilsētā, gan arī ar tūrisma attīstītāju sabiedriskajām aktivitātēm, cīnoties par valsts atbalstu nozares veicināšanai (piemēram, samazinātu pievienotās vērtības nodokli).

Abos pētījumos salīdzināmo ietekmes veidu vērtējumos ir saskatāmas dažas atšķirības. Autoru veiktajā (jaunākajā) pētījumā augstāk ir vērtēta tūrisma pozitīvā ekonomiskā ietekme, bet 2000.gada pētījumā – sociālā ietekme. Ekonomiskās ietekmes vērtējumā pirmajā pētījumā, kā nozīmīgākie pozitīvie faktori, bija atzīmēti nodarbinātības veicināšana, dzīves līmeņa paaugstināšana un vietējo ienākumu palielināšanā. Otrajā pētījumā, kā galvenie pozitīvās ietekmes faktori, ir izcelti kafejnīcu, restorānu un veikalu daudzveidības palielināšanās, un tikai pēc tam atzīmēti tādi faktori kā nodarbinātības veicināšana un jaunu darba vietu radīšana, un pilsētas un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās.

Tūrisma negatīvās sociālās ietekmes vērtējumā iedzīvotāji ir mainījuši savu attieksmi, un iepriekš minētā negatīvākā izpausme alkoholisma veicināšana tagad ir ierindota 4. vietā, daudz negatīvāk vērtējot tādu ietekmi kā naktsdzīves attīstību, prostitūciju un vietējo tradīciju pārvēršanu par preci.

Līdzīgi kā iepriekšējā pētījumā ir novērtēta arī tūrisma negatīvā ietekmi uz vidi, uzsverot, ka tā rezultātā pieaug atkritumu daudzums un tiek veicināts vides piesārņojums.

Līdz ar to šis pētījums ir īstenojis Upčerča un Teivanes ieteikumus veikt padziļinātus un atkārtotus (monitoringa) pētījumus par Rīgas iedzīvotāju attieksmi pret tūrismu un tās izmaiņām. Pētījums ir arī pierādījis, ka rīdzinieki ir pietiekami izglītoti par tūrisma pozitīvās un negatīvās ietekmes sekām, tāpēc arī ir pietiekami kritiski negatīvās ietekmes novērtējumā.

Nākotnē šis pētījums būtu izmantojams kā pamats vietējo iedzīvotāju attieksmes plātījumu monitoringam, kas būtu veicams pēc sešiem līdz desmit gadiem, sasaistot ar pirmo pētījumu 1998.gadā.

Izmantotās literatūras saraksts